Ziņojums: Teju visi eiropieši joprojām cieš no piesārņota gaisa

Labāka gaisa kvalitāte pēdējās desmitgades laikā ir ievērojami samazinājusi priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu Eiropā. Tomēr jaunākie Eiropas Vides aģentūras oficiālie dati liecina, ka gandrīz visi eiropieši joprojām cieš no gaisa piesārņojuma, un tas ir iemesls, ka visā kontinentā priekšlaicīgi mirst aptuveni vairāk nekā 400 000 cilvēku.

Ziņojums: Teju visi eiropieši joprojām cieš no piesārņota gaisaRihards Plūme

Kā liecina šonedēļ publicētais Eiropas Vides aģentūras ziņojums – Eiropas Savienības, nacionālā un vietējā politika un emisiju samazināšana galvenajās nozarēs gaisa kvalitāti visā Eiropā ir uzlabojusi. Kopš 2000. gada galveno gaisa piesārņotāju emisijas no transporta ir ievērojami samazinājušās, neskatoties uz pieaugošo mobilitāti un ar to saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu. Arī ar energoapgādi saistītās emisijas ir ievērojami samazinājušās. Tomēr ēku un lauksaimniecības radīto emisiju samazināšana ir bijusi lēna.

Kā norādīts ziņojumā, sešas Eiropas Savienības dalībvalstis – Bulgārija, Horvātija, Čehija, Itālija, Polija un Rumānija – 2018. gadā pārsniedza bloka noteikto smalko daļiņu robežvērtību. Bet tikai četrās Eiropas valstīs – Igaunijā, Somijā, Islandē un Īrijā – smalko daļiņu koncentrācija bija zemāka par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām, kas ir stingrākas nekā Eiropas Savienībā noteiktās. Ziņojumā arī tiek atzīts, ka joprojām pastāv plaisa starp Eiropas Savienības gaisa kvalitātes ierobežojumiem un Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām. Šo jautājumu Eiropas Komisija cenšas risināt, pārskatot Eiropas Savienības standartus saskaņā ar nulles piesārņojuma rīcības plānu.

„Lielākajā daļā gadījumu cilvēki patiesi dzīvo vietās, kur gaisa kvalitāte ir ļoti uzlabojusies, izpildot Eiropas Savienības noteiktos standartus. Bet, kad izmantojam PVO standartus, mēs redzam, ka vismaz 80% vai pat 90% pilsētvidē mītošo cilvēku joprojām dzīvo tādā gaisa kvalitātē, kas nav atzīstama par veselīgu,'' sacīja Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss.

Par trim gaisu piesārņojošām vielām, kas visvairāk ietekmē cilvēku veselību, ir atzītas smalkās daļiņas, slāpekļa dioksīds un piezemes ozons. Ziņojuma autori norāda, ka 2018. gadā smalko cieto daļiņu piesārņojuma ietekmē Eiropā priekšlaicīgi nomira par 60 000 mazāk cilvēku nekā 2009. gadā, tomēr tie joprojām ir vairāki simti tūkstoši cilvēku ik gadu. Vismaz 417 000 nāves gadījumi 41 Eiropas valstī 2018. gadā saistāmi ar smalkajām daļiņām. Vēl 55 000 nāves gadījumi saistāmi ar slāpekļa dioksīdu, bet vairāk nekā 20 000 – ar piezemes ozonu. Visvairāk cilvēku gaisa piesārņojuma ietekmes dēļ miruši Vācijā, Itālijā un Polijā, bet vismazāk – Lihtenšteinā un Sanmarīno. Starp trim Baltijas valstīm Latvija atrodas pa vidu.

2018. gadā ar gaisa piesārņojumu saistītu nāves gadījumu skaits Latvijā bija teju 2000, kas ir mazāk nekā Lietuvā, bet vairāk nekā Igaunijā.

„Mēs arī redzam nopietnu un lielu ģeogrāfisku atšķirību, runājot par austrumos esošajām dalībvalstīm un nabadzīgajiem reģioniem un urbānām apkaimēm, kas cieš no sliktas gaisa kvalitātes. Ne vienmēr tas ir vienu un to pašu iemeslu dēļ. Dažos gadījumos tās ir enerģijas sistēmas, piemēram, fosilais kurināmais un degviela. Citviet, nabadzīgākos reģionos, piemēram, māju apsildīšanā joprojām izmanto ogles, koku vai jebko citu, lai tikai sasildītos. Savukārt lielākās pilsētās piesārņojums saistīts ar transportu un mobilitātes veidiem, kas nav veselīgi un rada nopietnas gaisa kvalitātes problēmas,'' skaidro Bruininkss. ''Es teiktu, ka varu piekrist, ka kopumā aina ir pozitīva, tomēr joprojām vairāk nekā 400 000 Eiropas pilsoņu sliktas gaisa kvalitātes dēļ mirst priekšlaicīgi. Es domāju, ka mums kā sabiedrībai jāturpina ceļš uz augstākiem standartiem un inovāciju ieviešanu, kas mūs ievirzītu pareizā virzienā.”

Tāpat ziņojumā analizēta saikne starp gaisa kvalitāti un Covid-19 pandēmiju. Eiropas Vides aģentūras provizoriskie dati par šo gadu un ''Copernicus atmosfēras monitoringa'' dati apstiprinājuši iepriekšējos novērojumus. Proti, tie liecina par noteiktu gaisa piesārņotāju samazinājumu līdz 60% daudzās Eiropas valstīs, kur šī gada pavasarī tika īstenoti vīrusa ierobežojošie pasākumi. Aģentūra vēl gan nav aprēķinājusi datus par tīrāka gaisa iespējamo pozitīvo ietekmi uz veselību.

Tikmēr, kā atzina ANO paspārnē esošā Pasaules Meteoroloģijas organizācija –

karantīnas režīmi un citi ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, ir samazinājuši emisiju. Tomēr tie nav mazinājuši siltumnīcefekta izraisošo gāzu koncentrāciju,

kas aiztur siltumu atmosfērā, paaugstina temperatūru, izraisa jūras līmeņa celšanos un veicina ekstrēmus laikapstākļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt