Polija iekārto lauka hospitāļus Covid-19 slimniekiem; Slovēnijā sasirgušajiem pašiem jāapzina kontaktpersonas

Laikā, kad daudzas Eiropas Savienības valstis pastiprina vai atjauno ierobežojošos pasākumus Covid-19 izplatības samazināšanai, ar jauniem izaicinājumiem saskaras arī tās valstis, kurās pavasarī slimības izplatība nebija tik liela. Slimnīcu gultu un medicīniskā personāla trūkums, ekonomiskā lejupslīde un politiskā sāncensība ir tikai daži no aspektiem, kurus izkristalizējuši šie krīzes apstākļi. Tikmēr Eiropas Savienības līmenī joprojām notiek diskusijas par ekonomikas atveseļošanai paredzētā finansējuma atbrīvošanu, bet Eiropas Centrālā banka uzsver, ka rīkoties ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk.

Polija iekārto lauka hospitāļus Covid-19 slimniekiem; Slovēnijā sasirgušajiem pašiem jāapzina kontaktpersonasUģis Lībietis

Ar Covid-19 koronavīrusu inficēto personu skaitam visā pasaulē pārsniedzot 40 miljonus, arvien lielākā skaitā Eiropas valstu arī tiek runāts par to, ka ir pietuvojies slimības otrais vilnis. Īpaši aktīvi par šo tēmu tiek runāts vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kur līdz šim saslimšanas rādītāji nebija nemaz tik ļoti satraucoši.

Piemēram, Polija piesaistījusi plašu uzmanību ar varas iestāžu lēmumu Varšavas nacionālā stadiona telpas izmantot pagaidu slimnīcas izveidei. Par to šīs nedēļas sākumā paziņoja Polijas premjerministra administrācijas vadītājs Mihals Dvorčiks:

''Šī stadionā izvietotā slimnīca faktiski būs atzars vienai no Varšavas labākajām slimnīcām – Ārlietu ministrijas un prezidenta administrācijas slimnīcai. Pirmajā posmā mēs vēlamies sagatavot aptuveni 500 gultu, no kurām 50 ir paredzētas intensīvajai aprūpei. Pārējās vietas tiks atvēlētas pacientiem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, bet kuriem nav nepieciešami mākslīgās elpināšanas aparāti. Mēs gribētu šo gultu skaitu palielināt līdz tūkstotim.''

Līdzīgi lauka hospitāļi tiks izveidoti arī 16 citos Polijas reģionos, kur vietējās slimnīcas ir pārpildītas. Cīņa ar Covid-19 Polijā kļuvusi arī par politisku strīdu avotu.

Tā, piemēram, vakar parlamentā valdošā partija “Likums un taisnīgums” bija iecerējusi iepazīstināt ar valdības plānu, gatavojoties koronavīrusa uzliesmojumam. Citstarp bija ierosināts mediķus atbrīvot no iespējamās kriminālatbildības epidēmijas laikā. Taču opozīcijas partijas pieprasīja pārtraukt Seima sesiju, lai ar piedāvātajām likuma izmaiņām iepazītos tuvāk. Valdošie spēki to nosaukuši par mēģinājumiem traucēt cīņai ar vīrusu.

Tikmēr Slovēnijā, kas arī pavasarī veiksmīgi noturēja vīrusa izplatību, tagad nakts stundās ir ieviesta komandantstunda, kā arī iekšzemes ceļošanas aizliegums. Par šo ierobežojumu pārkāpšanu var tikt piemērots no 400 līdz 4000 eiro liels naudassods. Divu miljonu iedzīvotāju lielajā Slovēnijā līdz šim ir reģistrēti 13 500 koronavīrusa inficēšanās gadījumu un 190 cilvēki ir miruši. Nedēļas nogalē veselības iestādes paziņoja, ka tās vairs nav spējīgas izsekot visiem saslimšanas gadījumiem, tāpēc saslimušajiem savas iespējamās kontaktpersonas jāapzina pašiem.

Lai arī veselības sistēmas darbinieki atzīst, ka pagaidām nav problēmu ar pacientu izvietošanu slimnīcās, taču arvien lielākus izaicinājumus rada profesionāla personāla trūkums.

''Šādai slimnīcas gultas aprūpei ir nepieciešamas piecas medmāsas. Tas nozīmē – 10 gultām 50 medmāsas un tā tālāk. Ņemot vērā jau pašlaik redzamo medmāsu iztrūkumu, mēs esam samazinājuši medmāsu skaitu uz vienu gultu. Taču tāpat mums trūkst vismaz 25 māsu, lai sniegtu kvalitatīvu aprūpi,'' norāda arī galvaspilsētas Ļubļanas infekciju klīnikas galvenā māsa Jolanda Muniha.

Arvien lielākai kritikai pēdējā laikā tiek pakļauts arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un viņa valdība.

Ungārijā oktobrī vien no Covid-19 ir miris lielāks skaits cilvēku nekā trijos iepriekšējos mēnešos kopā. Pacientu testēšanas kapacitāte ir otra zemākā Eiropas Savienībā, bet mirstības rādītāji – trešie augstākie.

Opozīcija apgalvo, ka valdība vasaras laikā nav pielikusi pietiekami daudz pūļu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību vismaz nēsāt aizsargmaskas. Viktoram Orbānam šāda kritika, tā vien liekas, kā pīlei ūdens, jo viņš līdzīgi kā pavasarī arī slimības otro vilni saista ar valstī ieceļojušajiem ārvalstniekiem. Orbāns arī paudis pārliecību, ka cilvēki vēlas, lai ekonomika turpinātu darboties. Eksperti šādā uzstādījumā saredz Orbāna bailes par savu politisko nākotni, jo valsts iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī ir krities par gandrīz 14 procentpunktiem un ekonomisks sabrukums nozīmētu arī iespējamu Orbāna valdīšanas noslēgumu.

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda ir norādījusi, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šajā izaicinājumiem pilnajā laikā Eiropas Savienības 750 miljardu eiro lielais koronavīrusa atkopšanās plāns izrādītos veiksmes stāsts, jo jebkādi epidēmiju ierobežojošie pasākumi atstāj ļoti nopietnu ietekmi arī uz Eiropas ekonomiku. Intervijā televīzijas sabiedrībai CNBC Lagarda uzsvērusi, ka Eiropa jau ir darījusi ļoti daudz un ir gatava darīt vēl vairāk:

''Mēs, iespējams, redzam slimības otro vilni, kas ir sasniedzis Eiropas krastus, un mums labāk būt pārliecinātiem par to, ka, izvēloties pareizo pieeju, mēs izmantojam visus mūsu arsenālā esošos līdzekļus, lai risinātu tieši šo situāciju. Daudzas dalībvalstis apsver iespēju palielināt savus fiskālos izdevumus. Mēs arī esam gatavi izmantot visus mūsu rīcībā esošos ieročus, sākot ar procentlikmēm un beidzot ar vadlīnijām un vērtspapīru uzpirkšanas programmām. Mēs jau esam izdarījuši ļoti daudz, un, ja situācija pasliktināsies, mēs darīsim visu, kas nepieciešams.''


Intervijā Francijas laikrakstam ''Le Monde'' Lagarda arī uzsvērusi, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai atveseļošanās fonda finansējums tiktu atbrīvots pēc iespējas ātrāk un lai šī nauda mērķētā veidā sasniedz valstis un to ekonomikas, nevis pazūd administratīvā mašinērijā.

Ja tas nenotiks, Eiropas Savienība var zaudēt vēsturisku iespēju mainīt virzienu un pagriezties pretī digitālajai un zaļajai ekonomikai. Pašlaik šis ekonomikas atveseļošanās plāns tiek apspriests Eiropas Parlamentā, kur notiek aktīvas diskusijas par to, vai līdzekļu piešķiršanu no šī fonda nevajadzētu piesaistīt tiesiskuma ievērošanai vairākās dalībvalstīs, īpaši ar to domājot jau minētās Ungāriju un Poliju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt