ES gatavojas pieņemt likumu, kas ļaus sodīt cilvēktiesību pārkāpējus visā pasaulē

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav spēkā vienots mehānisms, kas ļautu ieviest sankcijas pret personām, kuras apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos. Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar likumprojektu, kas ļautu ES vērsties pret cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē. Līdzīgu likumu jau pirms gandrīz desmit gadiem pieņēma ASV, kuru piemēram ir sekojušas vēl vairākas valstis.

ĪSUMĀ:

  • Vairākas valstis ar “Magņitska likumiem” vēršas pret cilvēktiesību pārkāpējiem Krievijā un citviet pasaulē.
  • Arī ES vairākus gadus runā par līdzīga likuma pieņemšanu.
  • Nu EK nāca klajā ar priekšlikumu par Eiropas “Magņitska likumu”.
  • Rosina ļaut Briselei noteikt ceļošanas ierobežojumus un iesaldēt aktīvus ES teritorijā.
  • Vācija vēlas panākt sankciju likumprojekta apstiprināšanu līdz šī gada beigām.
  • Tiesa, EK likumprojektā nav pieminēts Magņitska vārds, jo pret to iebilda atsevišķas dalībvalstis.

2009. gada novembrī cietuma kamerā nomira krievu jurists Sergejs Magņitskis. Viņš bez tiesas lēmuma bija atradies ieslodzījumā 11 mēnešus. 2011. gadā Kremļa paspārnē esošā cilvēktiesību padome paziņoja, ka Magņitskis ticis piekauts līdz nāvei.

ES gatavojas pieņemt likumu, kas ļaus sodīt cilvēktiesību pārkāpējus visā pasaulēUldis Ķezberis

Magņitskis plašāku atpazīstamību ieguva 2008. gadā, kad paziņoja, ka augstas amatpersonas Krievijas tiesībsargājošajās un valsts finanšu iestādēs ir izkrāpušas 230 miljonus dolāru jeb 195 miljonus eiro no valsts budžeta. Viņu vēlāk aizturēja uz aizdomu pamata par krāpšanu.

Vēršoties pret cilvēktiesību pārkāpējiem Krievijā un citviet pasaulē, ASV Kongress 2012. gadā pieņēma likumu, ko nosauca par godu Magņitskim. Saskaņā ar to cilvēktiesību pārkāpumos vainotām personām var liegt iebraukšanu ASV un iesaldēt banku kontus Amerikā. Vēlāk savus “Magņitska likumus” pieņēma arī Kanāda un Lielbritānija.

Par līdzīga likuma pieņemšanu vairākus gadus runā arī Eiropas Savienībā. EK prezidente Urzula fon der Leiena septembrī savā uzrunā par stāvokli ES norādīja, ka līdz šim bloks ir bijis gauss, reaģējot uz cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē. Viņa aicināja to mainīt.

“Mums vienmēr ir jānorāda uz cilvēktiesību pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur tie notiek – vai Honkongā, vai attiecībā uz uiguriem. Kas mūs attur? Kāpēc pat vienkārši paziņojumi par Eiropas Savienības vērtībām tiek aizkavēti, vājināti vai turēti par ķīlniekiem citu iemeslu dēļ?

Ja dalībvalstis apgalvo, ka Eiropa ir pārāk lēna, es saku, lai tā ir drosmīga un beidzot pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu – vismaz par cilvēktiesību un sankciju īstenošanu.

Eiropas Parlaments vairākkārt ir aicinājis pieņemt Eiropas “Magņitska likumu”, un es varu paziņot, ka tagad mēs nāksim klajā ar šādu priekšlikumu. Mums ir jāpilnveido mūsu instrumentu kopums,” sacīja fon der Leiena.

Pagājušajā mēnesī EK iepazīstināja ar likumprojektu, kas atļautu Briselei noteikt ceļošanas ierobežojumus un iesaldēt aktīvus ES teritorijā personām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Pašlaik ceļošanas ierobežojumu noteikšana konkrētām personām ir ES dalībvalstu prerogatīva.

ES prezidējošās dalībvalsts Vācijas mērķis ir panākt, ka 27 bloka dalībvalstis sankciju likumprojektu apstiprinātu līdz šī gada beigām un tas varētu stāties spēkā jau nākamā gada sākumā.

Būtiski piebilst, ka

EK likumprojektā nav pieminēts Magņitska vārds, jo pret to iebilda atsevišķas dalībvalstis, kurām ir tuvas attiecības ar Krieviju.

“Magņitska likuma” pieņemšanu ASV ierosināja investors Bils Brauders. Sergejs Magņitskis bija viņa biznesa partneris Krievijā. Brauders ir gandarīts, ka arī ES gatavojas pieņemt savu ''Magņitska likumu''.

“Ja ASV, Kanāda un Lielbritānija vēršas pret Putina režīma amatpersonu pastrādātajiem noziegumiem, bet Eiropa to nedara, tad Eiropa faktiski kļūst par patvēruma vietu šiem noziedzniekiem. Tāpēc Eiropai ir jāsadarbojas ar citām civilizētām valstīm, lai stātos pretī kaitīgajai ietekmei no Krievijas un citām valstīm. Ja jūs vēršaties pret kaut ko, kas šīm personām ir nozīmīgs – naudu un iespēju ceļot –, tad tas var piespiest viņus mainīt savu uzvedību,” Brauders sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.

Līdz šim ASV savu Magņitska likumu ir piemērojusi pret amatpersonām no dažādām valstīm, piemēram, Ķīnas, Dominikānas, Gambijas un pat NATO sabiedrotās Turcijas. Kanāda savu Magņitska likumu ir izmantojusi, lai noteiktu sankcijas pret 17 Saūda Arābijas amatpersonām, kuras ir saistītas ar žurnālistas Džamala Hašogi slepkavību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt