Pavisam drīz Latvijas rakstnieku saimei ar savu pirmo grāmatu "Piezīmes uz šaubu malām" pievienosies dziedātāja, grupas "Astro’n’out" soliste, dziesmu autore Māra Upmane-Holšteine.
Autora ziņas
Līdzīgi dažam labam ar mūziku saistītam cilvēkam arī ģitārists Artūrs Zemnieks kovida pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojumiem var būt pateicīgs par jaunu apvāršņu sasniegšanu – muzikālā dīkstāve rosināja ķerties pie grāmatas rakstīšanas. Viņa debija literatūrā, dokumentālais pētījums "Mājās vēl negribas iet" veltīts dzimto Skrīveru mūzikas dzīvei. "Par daudzām lielām grupām – "Līviem", "Pērkonu", "Jumpravu" – ir grāmatas, bet nav par ballīšu muzikantiem!" savu izvēli pamato autors, kas arī karjeru sācis ar spēlēšanu ballītēs.
1. decembrī aizsaulē devies pazīstamais dziesminieks Haralds Sīmanis (1951–2022), vietnē "Facebook" vēsta Austras biedrība un mūziķis Andris Grunte, ar kuru Sīmanis bieži muzicēja kopā.
Līdzīgi daudziem kolēģiem, arī dziedātājai un dziesmu autorei Katrīnai Binderei Covid-19 pandēmijas laiks kļuva ražīgs, jo tajā tapa materiāls debijas minialbumam "Aizturu elpu". Nupat tas devies pie klausītājiem, tiesa, ne taustāmā, vien digitālā formātā, taču šīs un iepriekš radītās dziesmas skanēs Katrīnas Binderes nākamajā pavasarī gaidāmajos koncertos.
Jānis Strazds ir komponists ar diplomu, kas saņemts, beidzot Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur studēts Romualda Kalsona vadībā. Līdz ar to Strazdam nav grūtību uzrakstīt aranžējumu ne tikai savām dziesmām, radīta mūzika arī akadēmiskajā žanrā. Taču vispirms Saldus Mūzikas skolu, tad Liepājas Mūzikas vidusskolu beigušajam komponistam galvenais ierocis ir melodija.
Šoruden uz koncertafišām līdzās nosaukumam "Otra puse" lasāmi arī īpašo viesu vārdi – Antra Stafecka, ar kuru kopā ieskaņotas dziesmas "Uzzīmē mani", "Kopā", "Es tev" un citas, kā arī Aigars Grāvers un Aigars Krēsla. Pirms apaļiem 30 gadiem abiem "Jumpravas" mūziķiem sagribējās atkal ķerties pie darba, un viņi izveidoja jaunu muzikālo apvienību, kam deva nosaukumu "Otra puse". Ar to bija domāta skaņuplates B puse kā pretstats A pusei, šajā gadījumā "Jumpravai". Grāvers ķērās pie ģitāras, Krēsla sēdās pie bungu komplekta, bet vokālista pienākumi tika uzticēti debitantam Normundam Pauniņam.
"Esi vienmēr pozitīvs," – tāda ir dziedātāja un dziesmu autora Jāņa Stībeļa personiskā pārliecība, ne tikai dziesmas vārdi. Jau pavisam drīz gaidāma viņa akustiskā koncertu sērija "Mēs būsim kopā", kurā viņš uzstāsies ar ģitāristiem Gintu Smuko un Jāni Kalniņu un tajā skanēs dziesmas viņa pēdējā albuma "Optimists" kā arī viņa zināmākie hiti. Latvijas Radio raidījumā "Nošu atslēga" dziedātājs atklāj, ka kādreiz vēlējies tikt pie pasaules slavas un tādēļ arī mācījies Amerikā un pieņēmis internacionālu skatuves vārdu. Bet pēdējos gados viņam ļoti nozīmīga kļuvusi muzicēšana latviešu valodā un kopības sajūtas radīšana ar vietējiem klausītājiem.
"Sāku pārskatīt, ko tad gribu dziesmās teikt un pēc tam vēl daudzreiz atkārtot – simts, divsimts reizes un vēl pēc daudziem gadiem. Šis kļuva par atskaites punktu, jo ja teksts neiet cauri šim filtram, tad dziesma netop," par atteikšanos savā mūzikā no destruktīvām emocijām stāsta mūziķis Arstarulsmirus, kura jaunākais albums "Dedz" straumēšanas platformās nonācis pie klausītājiem.
"Es mūziku jūtu kā visas pasaules dabu, kas ir tik dažāda. Es nevaru sajust tikai vienu priežu mežu jeb tikai vienu pļavu, man tas viss ir kopā," stāsta Uldis Marhilevičs, kurš gan 31. maijā nosvinējis 65. dzimšanas dienu, gan ar lielkoncertu atklājis Liepājas koncertestrādi "Pūt, vējiņi" – Marhilevičs bija svinību lielkoncerta muzikālais vadītājs un producents.
"Čaks ir ļoti tēlains. Viņa dzejoļi burtiski ir vizualizējami kā kinofragmenti, turklāt ļoti emocionāli, sevišķi mīlas lirika. Un emocionāla mūzika ir melodiska, harmonijām bagāta – tādas, man šķiet, ir arī jaunās dziesmas," par jauno solo albumu stāsta mūziķis Egons Valters.
"Man patīk būt vienam no daudziem talantīgiem cilvēkiem, un mēs radām kopā. Es esmu procesa cilvēks. Un ka tā puzle saliekas kopā ārprātīgi labā mākslas darbā un enerģijā. Tas pats ar maniem mūziķiem – es uzsveru, ka nevēlos būt soliste, es gribu sadarboties, tāpēc dziesmu aranžijas taisījām kopā," dziedošā aktrise Karīna Tatarinova 28. maijā aicina uz savas jaunās koncertprogrammas "Latvieša dziesmu klade" pirmatskaņojumu Bernātos.
16. maijā klajā nāca dziedātājas un dziesmu autores Montas Strūbergas pirmais pilnmetrāžas albums "Planēta Tu". Jaunā dziedātāja albumā ietvērusi gan dzīves skaudrumu, gan romantisku sapņošanu, kā arī mazliet skumjas, bet albums tomēr galu galā sniedz cerību pilnu pacilājumu.
"Man patīk bigbendos spēlēt. Tas bigbenda skanējums ir patiesi unikāls, man tas ļoti patīk. Un orķestrī spēlēt – tas ir baudījums. [..] Man patīk muzicēšana, tieši tas process," stāsta mūziķis Raivo Stašans, kas Latvijas mūzikas vēsturē ir, kā pats saka, nozīmīga persona – pirmais saksofonists, kurš beidzis mūsu Mūzikas akadēmiju.
"Man patīk savādāk. Kāpēc ne? Man nepatīk, ka cilvēki kaut ko dara inerti vai kaut ko dara darīšanas pēc, piemēram, grupa spēlē, bet tur nekāda enerģija nenāk laukā. Runājot par mani, es nezinu, no kurienes man tā enerģija," stāsta baritons Nauris Indzeris. 15. maijā Ogres novada Kultūras centrā būs iespēja apmeklēt Operetes teātra koncertprogrammu "Mīlestības mūzika", kur piedalīsies arī Nauris Indzeris.
"Es vienmēr esmu centies tā, lai viens mans hobijs vai darbs netraucētu otram. Un centos atlicināt savu laiku gan pamatdarbam, gan sevis izglītošanai, gan arī mūzikai. Varbūt ne vienmēr tas īsti ir izdevies, bet es centos," stāsta bigbenda "Sigulda" solists un komponists Raimonds Eizenšmits.
"Piedalījāmies "Liepājas dzintarā" ar garu kompozīciju, kur visi varētu brīvi improvizēt. Tolaik taustiņus jau spēlēja Arnolds Jasa, arī Juris Kulakovs, piedalījās arī Normunds Šnē. Galvenais bija atšķirties, lai tas nebūtu nekam līdzīgs. Skaņdarbi bija ļoti, ļoti dažādi. Un katrs dalībnieks ienesa kaut ko jaunu," Latvijas Radio 2 raidījumā "Nošu atslēga" stāsta bijušā instrumentālā ansambļa "Salve" dalībnieks Egils Pētersons.
"Mani piespieda darboties deju mūzikā. Līdz tam man ļoti patika džezroks, klasika gan ne, toties tā manī sāk virmuļot tagad. Bet no sākuma es ļoti pretojos deju mūzikai, man pat nepatika. Bet tas mans iekšējais deficīts pēc atzinības bija tik liels, ka es paļāvos," stāsta Artūrs Duboks, Latvijas deju mūzikas pamatlicējs, grupas "A-Europa" līderis. Viņš atzīst, ka ir ļoti priecīgs atsākt grupas koncertēšanu. 16. aprīlī būs iespēja baudīt mākslinieka uzstāšanos Jelgavā: "Ir dejotājas, tagad dzīvais sastāvs – mēs esam gatavi!"
2. aprīlī 65. jubileju svinēja dziedātāja Antra Ozola, kas savulaik dziedājusi populārajā ansamblī "Tip Top", piedalījusies mūziķa Adriana Kukuvasa vadītajā grupā "Proventus". Antras Ozolas balss skanējusi daudzās mūziķa Adriana Kukuvasa sacerētajās dziesmās, un savulaik rokoperā-baletā "Mazā nāriņa" dziedātāja atveidojusi titullomu.
"Novēlu no visas sirds kaut cilvēkiem manas balādes palīdzētu. Man ir rakstījuši, ka, skanot manām balādēm, pat ir dzimuši bērni, un mani sauc par muzikālo krustmāmiņu," atklāj dziedātāja un komponiste Maija Lūsēna, kas, lai gan ir pagājusi malā no skatuves, turpina mācīt dziedāt jaunajai paaudzei. Šogad dziedātāja nosvinējusi 65 gadu jubileju.
"Vienmēr ir tas iekšējais kritiķis, cenzētājs, neapmierinātā iekšējā balss. Tas ir tas, kāpēc es aizvien vēl mācos. Es zinu, ka es vienmēr varu izdarīt labāk. Viss ir attīstībā vēl joprojām. Ir jātrenējas, jo balss ir muskulis," stāsta dziedātāja Aija Vītoliņa, kas 10. martā svinēja 40. jubileju.
"Kā dziedātājam man gribas izpausties. Gribas parādīt, ko esmu jaunu radījis. Gribas mazdrusciņ patikt. Bet pašlaik gan es gaidu – kaut tikai nebūtu kara. Un vēl veselība un labas attiecības ir svarīgas. Bet vairāk jau neko nevajag," stāsta dziesminieks Viktors Tilčiks, kas 4. martā nosvinēja savu 65 gadu jubileju.
Ja būtu gribējusi savā muzikālajā karjerā sasniegt vairāk, tad man vajadzēja dzīvot Rīgā, bet es pati izvēlējos palikt Talsos. Es ļoti labi sapratu, ka tev ir visu laiku jābūt apritē un par sevi jāatgādina. Un tas nav viegli. Bet es tajā brīdī nevēlējos pamest Talsus, es biju priecīga darboties savā vokālajā studijā, atzīst dziedātāja un pedagoģe Kristīne Broka, kas 22. janvārī nosvinēja apaļo 40. jubileju.
"Mūsu projektā darbojoties, man patīk, ka ir tas otrs cilvēks ar savu viedokli, kas lauž manu skatījumu. Jo būtībā tā sava pasaule visu laiku ir jālauž, lai tu redzētu kaut ko tālāk, tāpēc tā sadarbība starp mūziķiem ir ļoti vajadzīga, pat ja tas dažkārt ir grūti. Tas rada jaunu mūziku un jaunas idejas,” stāsta Roberts Pētersons, kas kopā ar dziedātāju Ivetu Baumani darbojas grupā "Eridana".
"No dabas viņam tas viss sanāca. Manuprāt, labākie dziedātāji ir tie, kas nav mācījušies dziedāšanu. Arnim varēja vienkārši pateikt – klusāk dziedi, maigāk dziedi, runā dziedot," par nesen mūžībā aizgājušo aktieri Arni Līcīti izsakās vijolnieks un ģitārists Olafs Štāls. Abus māksliniekus saistījusi kopīga radoša muzikālā darbība grupā "Kabernē". Olafs Štāls arī savulaik ir muzicējis progresīvā roka grupā "Ego".
"Dziesmas es nerakstu, tās nāk, kad grib. Viss notiek ļoti dabiski. Gadās, ka, lai pabeigtu vienu dziesmu, vajadzīgi pat vairāki gadi, kamēr visi komponenti sameklē savu vietu," par savu daiļradi saka dziedātāja un dziesmu autore, gleznotāja un psiholoģe Aina Boža, kas janvārī nosvinēja savu 60 gadu jubileju. Par godu šim notikumam ir tapis mūziķes jaunākais albums "Un smej".
"Man tolaik patika visu kaut ko lauzt un griezt kājām gaisā. Spēlēt kaut ko pavisam citu, nekā cilvēki bija pieraduši," par kameransambļa "Marana" darbību Latvijas Radio 2 raidījumā "Nošu atslēga" stāsta tā dibinātājs, komponists Valts Pūce, kurš 7. februārī svin apaļo 60. jubileju. Viņš arī atzīst, ka šodien kļūst aizvien sarežģītāk atrast tekstus vai iedvesmu jauniem skaņdarbiem.
"Tev jāpasaka, ko tu gribi. Nu, pasaki, ka tev nepatīk, kā skan, vai nepatīk, kā tev uztaisa matus. Ir jāpaklausās, ko citi saka, bet ir jānostāda arī sevi. Tu nedrīksti izniekot citu cilvēku laiku un citu cilvēku naudu," Latvijas Radio 2 raidījumā "Nošu atslēga" norāda dziedātāja Olga Rajecka, kurai grūtības nekad nav bijis šķērslis, lai sasniegtu mērķus.
1966. gada 28. oktobrī notika Emīla Dārziņa Speciālās mūzikas vidusskolas audzēkņu jaunizveidotā ansambļa pirmais koncerts, līdz ar to šo dienu var uzskatīt par leģendārās grupas “Eolika” dzimšanas dienu. Kopš tās apritējuši 55 gadi.
8. augustā apaļu jubileju svin aktieris Pauls Butkēvičs. 150 lomas nospēlētas daudzu valstu filmās, bet Latvijā aktieri vairāk atpazīst no leģendārajām Rolanda Kalniņa kinolentām “Četri balti krekli” un “Akmens un šķembas”. Pauls Butkēvičs pirmais atskaņoja Imanta Kalniņa joprojām iemīļotās dziesmas “Es esmu bagāts”, “Četri balti krekli” un “Viņi dejoja vienu vasaru”.
Raimonds Pauls - šis vārds un uzvārds ir simbols latviešu populārās mūzikas vēsturei un muzikālajai ilggadībai. Taču viņš nav vienīgais muzikālais Pauls latviešu skaņu mākslas druvā, tāpat plaši pazīstams ir tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres veikums, un gan Raimonds, gan Edīte ir apveltīti ar fenomenālām darba spējām, kuras droši vien mantojuši no saviem vecākiem un vecvecākiem. Kas viņi bija? Kādas dzimtas ieaugušas Paulu ciltskokā? Ko mēs jau zinājām un ko līdz šim nezinājām par Pauliem – uz šiem jautājumiem atbildes meklējam Latvijas Radio raidījumā “Dzimtas saknes”.
XXIV Dziesmu svētku kopkora dalībnieku rekordu nākamajam Vislatvijas koru salidojumam, kas notika 2013. gadā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam, tā arī neizdevās pārspēt. Tovasar kopīgai dziesmai sapulcējās vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas dziedātāju.
Pēc tam, kad XXIII Dziesmu svētkos nedalītu koristu un klausītāju atzinību izpelnījās auniešu koru koncerts Skonto stadionā, dažam varbūt likās, ka šis būs tas pareizais virziens, kurā attīstīties un dažādoties Dziesmu svētku norisei un repertuāram, tomēr šāds roka un popmūzikā balstīts sarīkojums tā arī palika kā nozīmīgs, taču vienreizējs eksperiments.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
