Dziedot dzimu, dziedot augu

XXIII Dziesmu svētki (2003)

Dziedot dzimu, dziedot augu

XXV Dziesmu svētki (2013)

XXIV Dziesmu svētki: tiek demonstrēts plašs latviešu tautas instrumentu klāsts

Pēc tam, kad XXIII Dziesmu svētkos nedalītu koristu un klausītāju atzinību izpelnījās auniešu koru koncerts Skonto stadionā, dažam varbūt likās, ka šis būs tas pareizais virziens, kurā attīstīties un dažādoties Dziesmu svētku norisei un repertuāram, tomēr šāds roka un popmūzikā balstīts sarīkojums tā arī palika kā nozīmīgs, taču vienreizējs eksperiments.

Kopumā šī gadsimta svētki nevar sūdzēties par jauninājumu un eksperimentu trūkumu, un XXIV Dziesmu svētkos, kas notika 2008. gada vasarā, no 5. līdz 12. jūlijam, pirmoreiz notika gan koklētāju konkurss, gan pirmoreiz tautas mūzikas koncertā tika rādīts tik plašs latviešu tautas instrumentu klāsts. Šajā ziņā neparasts bija arī koncerta jaundarbs - Valda Muktupāvela "Skaņumeža mistērija”, kurā tradicionālais cieši savijās ar mūsdienīgo.

Tehnoloģijas jau bija tiktāl attīstījušās, ka koristi svētku repertuāru varēja apgūt ar interneta starpniecību.

Neparasti plašs izvērtās svētku arēnu piedāvājums – togad atklāšanas koncerts 6. jūlijā notika Mežaparka estrādē un sekoja sarīkojumi Daugavas stadionā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Doma baznīcā, Doma laukumā, Jāņa baznīcā, Dziesmu svētku parkā, Vērmanes dārzā, opernamā, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, kā arī Arēnā "Rīga", Ķīpsalas hallē un citur.

Ne viens vien togad izteica Dziesmu svētku salīdzinājumu ar olimpiskajām spēlēm – tik liela pacilātība valdīja Latvijas galvaspilsētā.

Un 2008.gadā Rīgu pieskandināja rekordliels skaits dziedātāju – 18 464 koristi, pārstāvot 250 jauktos korus, 68 sieviešu, 24 vīru korus. Pārējie censoņi 35 tūkstošus kuplajā dalībnieku pulkā bija vairāk nekā 13 tūkstoši dejotāju un sešarpus tūkstoši citu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieku. Tā kā 2008.gadā tika atzīmēta Dziesmu svētku 135. gadadiena, tad pienācīgi tika sveikti 15 apvienotā kora virsdiriģenti un septiņi goda virsdiriģenti.

Svētkus svinīgi atklāja 6. jūlijā ar gājienu pa Rīgas ielām, tie turpinājās ar Deju svētku 60. gadadienai veltītu koncertu ''Arēnā Rīga'', bet koristi, protams, pulcējās Mežaparkā, kur notika atklāšanas koncerts. Kā tā kulminācija bija iecerēts apjomīgais jaundarbs - Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes cikls „Dziedot dzimu, dziedot augu”. Režisores godā bija iecelta Mirdza Zīvere, un koristu balsis tovakar atbalstīja ne tikai pūtēju orķestri un simfoniskais orķestris, bet arī dūdu un bungu mūzikas grupa "Auļi un pat slavenā "Prāta vētra”, lai zēnu un meiteņu kori atskaņotu Renāra Kaupera sacerējumus "Mana dziesma” un "Par mezgliem”.

Daudzo pirmatskaņojumu vidū klausītāju un dziedoņu svētku prieks gan jūtami izčākstēja, toties līdz ar pazīstamām un koristu iemīļotām melodijām tas atjaunojās noslēguma koncertā, kura devīze bija vēl skaļāka – "Latvija – saules zeme”. Iespējams, tā izraudzīta, svinot faktu, ka 2008. gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Savu uzticību Latvijas kormūzikas tradīcijām apliecināja arī ārzemēs dzīvojošie latvieši un muzikālie kolektīvi, viņu vidū arī leģendārais kordiriģents Roberts Zuika, savā cienījamā vecumā, 95 gados, soļodams svētku dalībnieku gājienā un veikdams Goda virsdiriģenta pienākumos kopkora priekšā.

Svētku virsvadītāja pienākumus atkal pildīja Romāns Vanags, kuram nelielas galvassāpes sagādāja Mežaparka estrādes rekonstrukcija. Tās darbi tika pabeigti vien pāris nedēļas pirms svētku sākuma, kopumā akustika estrādē tobrīd kļuva daudz labāka nekā iepriekš un publikai tika atvēlēts 21 tūkstotis sēdvietu. Tās visas, protams, bija aizņemtas.

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti