Oficiāli Jānis Stībelis dzimis Ventspilī, kur tēvs – liels dziedātājs, viesību akordeonists – darbojās labiekārtošanas jomā. Drīz pēc tam tēvam piedāvāja jaunu, labu amatu Talsos, kur tika piesolīts arī divistabu dzīvoklis un ģimene nedomājot piekrita. Bērnība un jaukie skolas gadi aizritēja šajā pakalnu pilsētā, uz kuru mūziķis cenšas aizbraukt vismaz reizi nedēļā, jo, kā viņš pats saka, tajā esot kas īpašs, pat ezotērisks.
Cerot uz karjeru pasaulē, Stībelis pirms vairākiem gadiem izraudzījās angļu valodā izrunājamu skatuves vārdu Jay Stever. Viņam uzreiz bija skaidrs, ka negribas neko ļoti mainīt un pieņemt kaut ko svešu. "Džei" ir "J" burta izruna angļu mēlē un palīdzēja atbrīvoties no priekšstata, ka Jānis ir meitene Dženisa, Stever bija godinājums vectēvam Stīveram, kurš piedalījies neatkarības karā un pats savam rokām būvējis ģimenes māju – īsts latviešu saimnieks un spēcīgs vīrs. Jānim nekad nav izdevies viņu sastapt, bet ir gribējies izrādīt viņam cieņu. Ir lietas, ko vēl nav izdevies pabeigt ar šo pseidonīmu, bet šis projekts jau sen ir noslēdzies. Sakņu sajūta mūziķim ir ļoti svarīga, tā jūtama viņa daiļradē, un arī gaidāmo akustisko koncertu devīze "Mēs būsim kopā" apliecina Stībeļa pilsonisko stāju, mudinot klausītājus pozitīvam un nacionāli vienotam pasaules redzējumam.
"Dzīve nav tikai melns – balts, ir visādi starpposmi un dziedāt tikai par skaistām lietam nebūtu godīgi.
Jebkurā manā albumā ir kāds sāpīgs mirklis. Jaunākajā albumā "Optimists" ir dziesma, veltījums manam tēvam, kas saucas "Liesmas un uguns". Ļoti jocīgi, ka stāvot kapličā, kad tavs tēvs ir aizgājis, tu stāvi viņam blakus un kaut kas sāk skanēt galvā," tā Stībelis par jau padarīto. Bet runājot par gaidāmo: "Ir arī diezgan daudz jauna materiāla, kas sakrājies. Viena, otra, trešā dziesma – jau puse albuma gatava – tāds minialbums. Lielāks un konceptuāls albums būs nākamgad, jo dziesmas laužas uz āru. Mierīgākā periodā, nākamā gada sākumā ķeršos klāt, jo palikusi tikai pabeigšanas vaina – dziesmas ir sarakstītas."
Pati pirmā Jāņa sarakstītā dziesma tapa mūzikas skolas laikā mātei māmiņdienā, kas, kā daudzi tolaik teikuši, esot bijusi līdzīga kādai grupas "Līvi" dziesmai. Kad atvērās ceļš uz pasaules mūziku, bija iespēja iepazīties ar daudz dažādiem stiliem un miksēt tos visus kopā. Karjeras sākumā liels Jāņa elks bija dziedātājs Stīvijs Vonders, viņam bija mērķis aizbraukt studēt uz ASV, ko viņš piepildīja dažus gadus apgūstot R&B vokālu Holivudas Mūzikas institūtā. Pēc tam kopā ar Raimondu Tiguli grupā "Shake & Bake" Jānis radīja dziesmas angļu valodā, tad pakāpeniski no amerikāņu mūzikas ietekmes atbrīvojās.
Runājot par savas karjeras ceļu, Jānis pats saka: "Es laikam ticu liktenim, jo visas lietas man notikušas nepiespiesti, pašas no sevis. Protams, ir procesi, kas jādara. Nevar sēdēt un gaidīt, ka no debesīm nokritīs ābolītis rokās: ir jāiestāda ābelīte, jāaplaista, jāravē, tad var gaidīt augļus. Man vienmēr paticis amerikāņu teiciens – "music must be fun" – "ja tu nodarbojies ar mūziku, tev no tā jāgūst prieks!" Brīžam rakstu pats sev, kad ir slikts garastāvoklis – vai tad raudāt? Nē! Es tikai smejos!"
Galvenais dziesmā Stībelim ir un paliek melodija, taču reizēm ir tāds savādas sakritības mirklis kā, izlasot Edvarta Virzas dzejoli "Karogs", tūdaļ ieskanējās melodija. Savukārt paša Jāņa sacerētie vārdi dziesmu "Glāze piena" padarīja par 2008. gada labāko dziesmu, un tā skanēs arī gaidāmajā akustiskajā koncertsērijā.
Kādreiz Jānis piedalījies arī Eirovīzijas atlasēs. Arī dziedātāja Aminata, kura tajā pārstāvējusi Latviju ar savu dalību un dziesmām, daudz mācījusies no Stībeļa. Bet viņš jau labu laiku atpakaļ sapratis, ka tas vairs nav tik daudz dziesmu kā šovu un pārsteigumu konkurss, un, kaut arī vairs īsti neplāno tam pieteikties, ir atvērts nezināmajam.
Savu interpreta redzesloku Jānis pierāda ikdienišķākos koncertos, skandējot lielos ārzemju un latviešu hitus. Jānim nav raksturīgi dalīties ar sevis sacerētajām dziesmām ar citiem izpildītājiem, ir gan izņēmumi ar Normundu Rutuli, kādreizējo grupas "Take It Such" biedru. Pēc iepazīšanās ar Martu Ritovu "Muzikālajā bankā" un vēlāk dzirdot viņas balsi klausoties radio savā auto, Jānis sapratis, ka jāieraksta kopīgu duetu, tā tapa dziesma "Divas pasaules", bet drīz plānots ierakstīt jaunu duetu, ar ko – to dziedātājs atstāj pārsteigumam.
"Patlaban nav daudz to mediju, kur mēs varētu prezentēt mūziku. Ja tev apkārtējā vide ir citvalodīga, tad to latvisko identitāti nav tik viegli saglabāt," Stībelis skaidro, kādēļ jaunie mūziķi maz izpilda dziesmas dzimtajā valodā. Viņš arī novērojis, ka dziesmu vārdus mēdz burtiski pārtulkot no citām, populārām dziesmām angļu valodā, bet cerīgi min, ka tiem, kuriem esot grūti rakstīt latviešu valodā, viss vēl priekšā. Jāgaida, kad pašam sava valoda kļūs bagātāka: "Latviešu valoda ir viena no tām retajām valodām, kurā ir gandrīz visas skaņas."
2015. gada "Muzikālajā bankā" iekļuva dziesma "1986. gads": "Bija kaut kāds viens mirklis, kad es jutu, ka par maz skan patriotisku dziesmu un vajadzēja papildināt klāstu. Latvijai ir jābūt latviskai. Organisms iekšēji prasīja, ka vajag patriotiskākas dziesmas." Gaidāmā koncertsērija vēl nav uzskatāma par tūri, tā sekos pēc jauna albuma. Tās nosaukums "Mēs būsim kopā" tapis kopā ar kolēģiem, un tā pamatdoma esot intīmāk, tuvāk un draudzīgāk, to ietekmējusi apkārtējā pasaules situācija un karš, kas Jānim liekas nepieņemams un nesaprotams laikā, kad cilvēce ir tik attīstīta.
Jānis atzīst, ka uzstājas arī kāzās un privātās ballītes, kas palīdz arī uzturēt viņa balsi formā. Tā kā mūzikas tirgus Latvijā ir ļoti šaurs, nākas uzstāties dažādās valodās un ļoti plašā stilu spektrā: "Ir bijis tā, ka nākas dziedāt mūziku, kas ne pārāk pašam patīk, bet pasūtītājs saka – nē, mēs ļoti gribam, lai jūs to dziedat. Tad tu ej un dari, jo tomēr galvenais zālē ir klausītājs." Stībelis cenšas vienmēr atrast balansu starp to, kas patīk pašam un klausītājam.
Gaidāmās tūres pirmais Jāņa Stībeļa koncerts kopā ar ģitāristiem Gintu Smuko un Jāni Kalniņu izskanēs 8. oktobrī Tukuma kultūras namā. Sekos koncerti Valmierā, Saldū, Rīgā un citviet.
