Nošu atslēga

No 2022. gada atvadoties...

Nošu atslēga

Skaņuplates ar Raimonda Paula mūziku aicina uz Liepāju!

Ielikt plauktā jaunību – grāmatā iemūžināta Skrīveru rokmūzikas hronika!

Ielikt plauktā jaunību – grāmatā iemūžināta Skrīveru rokmūzikas hronika

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Līdzīgi dažam labam ar mūziku saistītam cilvēkam arī ģitārists Artūrs Zemnieks kovida pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojumiem var būt pateicīgs par jaunu apvāršņu sasniegšanu – muzikālā dīkstāve rosināja ķerties pie grāmatas rakstīšanas. Viņa debija literatūrā, dokumentālais pētījums "Mājās vēl negribas iet" veltīts dzimto Skrīveru mūzikas dzīvei. "Par daudzām lielām grupām – "Līviem", "Pērkonu", "Jumpravu" – ir grāmatas, bet nav par ballīšu muzikantiem!" savu izvēli pamato autors, kas arī karjeru sācis ar spēlēšanu ballītēs.

"Balle beigusies. Pēdējie ģitāras akordi, bet mājās vēl negribas iet. Vai pazīstat šo sajūtu?" – Artūrs Zemnieks pievērsies tiem mūziķiem un kolektīviem, kas kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus priecēja dejotājus Skrīveros un apkaimē. Viņi ne tikai muzicēja, dziedāja un spēlēja, bet arī meistaroja un pirka instrumentus, aparatūru, draudzējās cits ar citu toreiz un tagad, kad dzīvi palikušie bija gatavi dalīties atmiņās ar Artūru. Viņš spēlē ģitāru leģendārajā grupā "Opus Pro", skolo jaunos ģitāristus Aizkrauklē un Secē, spēlē Skrīveru grupā "Remershof".

Artūra Zemnieka muzikālo talantu jau bērnudārzā ievēroja muzikālā audzinātāja Gunta Rūķe, zēns dziedāja dažādos sarīkojumos: "Viens no lielākajiem notikumiem bija, kad 1988. gadā Rīgā piedalījos mazo vokālistu konkursā "Cālis". Tas bija pirmais "Cālis", konkursa organizētājs bija Raimonds Pauls. Sekoja mūzikas skola, kas iedzina zināmu nepatiku. Bet vidusskolā interese atkal parādījās, sāku aizrauties ar ģitāru samērā vēlu – sešpadsmit gados."

Ģitāristam likās, ka Skrīveru mūziķu dzīve bijusi ļoti interesanta un ir vērts fiksēt šos notikumus. Viņa interese par vēsturi realizējusies arī vēsturnieka diploma iegūšanā. Grāmatas "Mājās vēl negribas iet" ideja radusies arī skumju notikumu iespaidā – vienam pēc otra aizejot pieredzes bagātiem mūziķiem.

"Gribu teikt paldies par atsaucību visiem. Bet jābūt personīgajam kontaktam, lai šādu informāciju iegūtu – bija tikai daži, kuri neatsaucās," atklāj Zemnieks.

Artūra Zemnieka grāmatas otrs nosaukums ir "Lokālā rokmūzikas hronika", taču runa, protams, nav tikai par rokmūziku. Žanrisks dalījums arī būtu nevietā, jo deju vakaros skanēja daudzveidīgs repertuārs, arī tā laika latviešu estrādes dziesmas.

Grāmatā atainotas arī ģitārista un komponista Armanda Alkšņa agrīnās mūziķa gaitas. Ģitārists pēc tam iesaistījās grupā "Credo", pēc Liepājas pārcēlās uz Rīgu, tagad dzīvo Baldonē. "Es pat nezināju, ka tā būs grāmata, jo Artūrs piezvanīja un apvaicājās, vai es būtu ar mieru aprunāties, kaut ko pastāstīt. Domāju, taps tā laika raksturojums, ne tikai par to, kas notika mūzikas dzīvē, bet visapkārt. Mūsu radošie ceļi bija krustojušies, domāju, ka pašam būs interesanti atcerēties," stāsta Alksnis.

Armandu Alksni pa mūzikas ceļu virzīja, piemēram, mūzikas skolotājs Māris Anerauds, kas vadīja vidusskolas estrādes ansambli, kura mūziķi bija spilgti un progresīvi, atskaņoja arī Rietumu rokmūzikas skaņdarbus. Kad nebija, kas spēlē basģitāru, skolotājs grupā iesaistīja Armandu, kas mācījās mūzikas skolā klavierspēli un pazina basa atslēgu: "Liktenīgi. Vēlāk iestājos J. Mediņa Mūzikas vidusskolas kontrabasa klasē, pateicoties šai pieredzei."

Grāmatas tapšanā ar stāstījumu palīdzēja Aivars Millers, kas spēlēja ģitāru un taustiņus, bija grupas "Matadors" dalībnieks. Notika arī ģitāru būvniecība, kas detalizēti aprakstīta Skrīveru ballīšu muzikantiem veltītajā grāmatā "Mājās vēl negribas iet", jo Artūrs pats ir ģitārists. Viņa stāsts sākas ar laiku, kad uz skatuves kāpj "Bītli" un izmaina neskaitāmu jauniešu muzikālo gaumi – arī Latvijā un Skrīveros: "Ja iedomājamies to laiku – nekā nav! Nav instrumentu, nav aparatūras, nav izglītības, tikai "Bītlu" ieraksti rentgena platēs un sapnis par mūziku. Enerģija un neatlaidība – es apbrīnoju tā laika jauniešus, skolniekus, kas paši būvēja ģitāras, gāja uz galdniecību, apguva fiziku. Skolotājs Leonīds Antons ļoti atbalstīja, nevajadzēja lauzt telefona klausules, viņš palīdzēja dabūt detaļas skaņas noņēmējiem."

Jaunā stila mūzika drīz vien skanēja vidusskolā, kultūras namā, arī citās iestādēs veidojās savi ansambļi, kuru vidū minami "Matadors", "Džemperi", "Haubi", "Pagrabs", "Kodols" un daudzi citi, kas aprakstīti bagātīgi ilustrētajā grāmatā. Tajā spilgti atainoti Skrīveru mūzikas dzīves galvenie personāži, kuru vidū īpaša vieta Hermanim Brenčukam ar iesauku Sikspārnis. Ballīšu mūziķu darbībā iesaistījušies arī visā Latvijā pazīstami mūziķi – Ēriks Ceļdoms, Olafs Šlesers, savukārt Skrīveru vārdu tālāk pasaulē nesuši džezmenis Aivars Krūmiņš, dziedātājs un basists Kārlis Bimbers, aktrise Dace Bonāte, mūziķis un skaņu režisors Ivars Piļka, dziedātāja Antonija (Tonija) Dombrovska (Breidaka). Populāras Latvijā bija grupas "Kodols", "Paradokss", kas piedalījās "Mikrofona" aptaujā, vēlāk pārtapa grupā "Parlaments", kuras izpildīta dziesma skan raidījuma beigās.

Ansamblī "Džemperi" īsu brīdi "Pērkona" aizlieguma periodā muzicējis arī Juris Kulakovs, kad tur dziedāja Nauris Puntulis, bet bungas sita Alex (Oļegs Andrejevs) – lieliskās balss īpašnieks, kas aizpērn devās mūžībā. Pašlaik grupa "Opus Pro" piedzīvo pamatīgas pārmaiņas, ir jauns solists – leģendārā dziesminieka Alda Drēģera dēls Jānis, un nule kā rakstnieka godā tikušais Artūrs Zemnieks cer, ka taps atkal jauni hiti.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti