Nošu atslēga

Skatuves un dzīves jubileja bigbenda "Sigulda"solistam Raimondam Eizenšmitam

Nošu atslēga

Bez skaista portreta uz vāka ar albumu „Planēta Tu” sevi piesaka Monta!

„Uzskatu, ka saksofons var dziedāt!” – romantiskā džeza mūziķis Raivo Stašans

Spēlēt orķestrī ir īsts baudījums! Saksofonists Raivo Stašans svin 50. jubileju

"Man patīk bigbendos spēlēt. Tas bigbenda skanējums ir patiesi unikāls, man tas ļoti patīk. Un orķestrī spēlēt – tas ir baudījums. [..] Man patīk muzicēšana, tieši tas process," stāsta mūziķis Raivo Stašans, kas Latvijas mūzikas vēsturē ir, kā pats saka, nozīmīga persona – pirmais saksofonists, kurš beidzis mūsu Mūzikas akadēmiju.

Raivo Stašans ir viens no spilgtākajiem Latvijas saksofonistiem, un 10. aprīlī viņš nosvinēja apaļo 50. jubileju, kas 13. maijā Jūrmalas džeza klubā tiks atzīmēta ar koncertu. Raivo Stašans muzicēs kopā ar džeza orķestri "Mirāža", un tiks pieminēti arī citi mākslinieki – aranžētājs, saksofonists Vitālijs Dolgovs un trompetists, komponists un aranžētājs Gunārs Rozenbergs. Tāpat koncertā varēs dzirdēt tieši Raivo Stašanam veltītu Vitālija Dolgova skaņdarbu.

Raivo Stašans uzaudzis Jūrmalā, Mellužos. Viņa vecāki ar mūziku nebija saistīti, tikai vecāmāte dziedājusi baznīcas korī: "Dziedāju līdzi magnetafona ierakstiem lielajās lentēs. Mums bija Ilmāra Dzeņa, "Čikāgas Piecīšu" ieraksti, atcerējos melodijas. Un vecākiem bija doma – laist mani mūzikas skolā. Otrajā klasē Pumpuru vidusskolā slavenais pedagogs Gunārs Kļaviņš atnāca uz skolu, lai izvēlētos sev audzēkņus. Un tā sāku mācīties Jūrmalas mūzikas skolā," stāsta Stašans.

Pirmais instruments, ko spēlēja Raivo Stašans, bija klarnete. Kad pūtēju orķestrī radās nepieciešamība pēc saksofonista, viņš sāka spēlēt saksofonu, un tas padevies daudz labāk. Pamazām viņš sāka interesēties par džezu un bigbendiem. Stašans iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā – tur un arī vēlāk Mūzikas akadēmijā viņa pedagogs bija Artis Sīmanis.

"Ja var tā teikt, tad es esmu vēsturiska persona – esmu pirmais saksofonists, kurš beidzis mūsu Mūzikas akadēmiju.

Pēc tam katrā kursā bija viens saksofonists, aiz manis mācījās Artis Gāga, tad Gints Pabērzs. Tā pa vienam mēs tur gājām. Un tad jau nodibinājām kvartetu ar Arti Sīmani," stāsta mūziķis.

Raivo Stašans norāda, ka par mūziķi kļuvis vienkārši darot – mācoties un spēlējot saksofonu, ambīcijas kļūt par slavenu mūziķi viņam neesot bijušas. Arī nokļūšana Latvijas Radio bigbendā bijusi spontāna, jo slavenais saksofonists Ivars Birkāns viņu aicinājis nākt līdzi un paspēlēt. Latvijas Radio bigbendam Raivo Stašans pievienojās jau 1994. gadā un paguva tajā muzicēt līdz orķestra likvidēšanai 1995. gada nogalē.

"Man ļoti patīk ceļot, un lieliski, ja to var apvienot ar muzicēšanu. Esmu izbraucis 50 pasaules valstis, atliek vēl tikai kādas simts!

Ārzemēs, Amerikā, arī nopirku flautu un sāku pūst, kā mācēju, sākumā galva griezās. Tad kaut kā pamazām iemācījos. Flauta ir diez gan kaprīzs instruments. Un tas ir obligāts nosacījums, ja tu spēlē bigbendā, tev arī flauta un klarnete ir jāmāk spēlēt," stāsta Raivo Stašans.

Kopš 2004. gada viņš ir džeza orķestra "Mirāža" dalībnieks, piedalījies daudzos koncertos, kur skanējis ne tikai džezs, bet arī latviešu estrādes mūzika. Saksofonists Raivo Stašans atzīst, ka viņš ļoti izbauda improvizāciju mūzikā:

"Man jau vispār patīk bigbendos spēlēt. Tas bigbenda skanējums ir patiesi unikāls, man tas ļoti patīk. Mazais sastāvs – tas ir kaut kas savādāks. Bet orķestrī spēlēt – tas ir baudījums.

Savukārt improvizācijā parādās viss, ko tu zini, ko tu esi mācījies. Tas ir kā priekšnesums, un tu vienkārši muzicē. Tas ir tas process, kas man ļoti patīk. Man patīk muzicēšana, tieši tas process."

Kopumā Raivo Stašana saksofonista žanriskais spektrs ir ļoti daudzveidīgs – viņš muzicējis arī kopā ar LNSO, "Sinfonietta Riga", orķestrī "Rīga", Rīgas Saksofonu kvartets, ar rokenrola mūziķi Pitu Andersonu, latviešu Elvisu Presliju – Ivaru Pētersonu, un, protams, daudziem džeza mūziķiem un kolektīviem. Arī solo Raimonda Paula dziesmas "Kūko, kūko, dzeguzīte" ievadā ir tieši Raivo Stašana iespēlēts.

"Primāri man labāk patīk koncertieraksti, jo man svarīga ir publikas reakcija. Man svarīgs ir emocionālais, jo tas ir process, kurā tu radi. Tā nav tikai nošu atspēlēšana," norāda Stašans, kura spēlei raksturīga tehniska virtuozitāte, laba stila izjūta un izteikts artistiskums.

Raivo Stašans jau 90. gados sāka sadarbību ar producentu Gaiti Lazdānu, kad tapa duets "Hameleoni". Turpinājums sekoja kā koncertapvienība "Kungi uzlūdz dāmas" ar Latvijā populāriem dziedātājiem, un ar Gaita Lazdāna kompozīcijām izdots Raivo Stašana pirmais soloalbums "Romantisks solo saksofonam" (2020). 

"Es jau vispār sevi nepozicionēju kā džeza spēlmani. Kad 90. gados gāju spēlēt uz klubu "Hamlets", tur saksofonists Raimonds Raubiško mani pieteica kā romantiskā džeza pārstāvi. Vienmēr tā mani pieteica, un es tad sevi pozicionēju kā romantiskās mūzikas spēlētāju. Šis disks principā ir instrumentālā popmūzika, kā Amerikā to sauc. Tā pati popmūzika, tikai saksofona izpildījumā, tur nedzied.

Bet uzskatu, ka saksofons arī var dziedāt, un viņš dzied. Un tā ir tā romantika," skaidro mūziķis.

Jau kādu laiku Raivo Stašans saksofona un klarnetes spēli pasniedz Rīgas 45. vidusskolā. Tomēr viņa paša jaunākais ieskaņojums tapis kopā ar kolēģi saksofonistu Zinti Žvartu par godu komponista Borisa Rezņika 75. jubilejai – dziesma "I Will Return" instrumentālo versija.

"Boriss teica, ka man jāsāk dziedāt – esot labs tembrs. Varbūt tagad ir jāsāk dziedāt?" ar optimistiku skatu nākotnē saka saksofonists Raivo Stašans.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt