Arnis Līcītis ir viens no ražīgākajiem latviešu kinoaktieriem. Filmējies vairāk nekā 160 filmās un seriālos, pēdējos gados gan vairāk aiz Latvijas robežām. Arī mūzika aktierim nebija sveša, tieši otrādi – muzikalitāte palīdzējusi veidot veiksmīgu kino karjeru. Arnis Līcītis bijis labos draugos ar vijolnieku, ģitāristu un pedagogu Olafu Štālu, ar kuru kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus sadarbojās grupā "Kabernē". Olafs Štāls arī bijis producents aktiera muzikālajiem ierakstiem.
Grupas nosaukums tapis Arņa Līcīša vīnu gaumes ietekmē, taču bieži grupu mēdz arī dēvēt par "Kabarē" – šis vārds rakstīts arī uz albuma "Es ticu" vāka. Tajā skan latviešu estrādes klasika Arņa Līcīša sniegumā, diska muzikālais producents bija Olafs Štāls, un viņu pirmais kopdarbs, Oskara Stroka dziesmu albums "Nost ar bēdām!", iznāca 1999. gadā.
"Arnim bija ļoti viegli piemeklēt repertuāru, viņam ir unikāla balss: gan basbaritons, gan augstais tenors – ļoti reta parādība. Tas dzirdams arī diskos," stāsta Olafs Štāls.
Grupas "Kabernē" aizsākumi, kā atklāj vijolnieks un ģitārists Olafs Štāls, saistās ar viņa sadarbību ar aktrisi Maiju Apini, kura tajā laikā aizrāvās ar brazīliešu mūziku. Olafa Štāla izveidotā grupa un Maija Apine bija bosanovas pionieri Latvijā 90. gados, vispirms ansamblis saucās "All The Things" un viņu repertuārā bija arī džeza klasika. Pamazām grupā iesaistījās arī aktieris Arnis Līcītis.
"Bija pajucis Jaunatnes teātris, palikušas tikai telpas, kas mums kļuva par bāzes vietu. Sākām ar Maiju, kurai ļoti patika brazīliešu mūzika. Sākām spēlēt klubā "Bimini", uzstāšanās bija regulāras. Kad pievienojās Līcītis, tad arī nosaucāmies "Kabernē". Es spēlēju ģitāru, kontrabasists Andris Grunte basu, Jānis Pitens – sitaminstrumentus un Einārs Rubļevskis – trompeti. Arnis pārsvarā dziedāja džeza klasiku, arī bosanovas, latviski neko nedziedājām," atminas Olafs Štāls.
Dažiem tolaik radās iespaids, ka Olafs Štāls prot spēlēt tikai bosanovas stilā, kas nav tiesa. Viņa zināšanu loks ir ļoti plašs, kas ir vērojams arī sadarbībā ar aktieri Arni Līcīti. Viena no pirmajām reizēm, kad abi mākslinieki sadarbojās, bija Bertolda Brehta "Trīsgrašu operas" uzvedumā VEF Kultūras pilī, kur Arnis Līcītis spēlēja Mekiju Nazi. Aktieris notis gan neesot pazinis, mācījies pēc dzirdes. Olafs Štāls uzsver, ka Arnis Līcītis esot vienmēr bijis ļoti centīgs, mācoties dziesmas.
"No dabas viņam tas viss sanāca. Manuprāt, labākie dziedātāji ir tie, kas nav mācījušies dziedāšanu. Arnim varēja vienkārši pateikt – klusāk dziedi, maigāk dziedi, runā dziedot. To aktieri māk, un tas viņus atšķir no estrādes zvaigznēm,"
par aktieri Arni Līcīti izsakās Štāls.
Priekšnesumi un uzstāšanās kopā ar aktieri Olafam Štālam apsīka pirmajā krīzē – 2008. gadā. Arnis Līcītis vairs nedziedāja, taču Olafs Štāls turpināja darboties kā ģitārspēles pedagogs Rīgas mūzikas skolās, un joprojām ik pa mirklim viņš muzicē kopā ar saviem jaunības draugiem no progresīvā roka grupas "Ego".
"Pēdējā laikā gan mēs maz sazinājāmies, jo katrs bijām savā sfērā. Kaut kad satiku Arni uz ielas, un viņš teica – ko tad es vairs, es jau pensionārs. Bet mēs sazvanījāmies, mums bija jautri kopā. Un pēdējā saruna mums bija divas stundas gara.
Pašam Arnim vislabāk patika klasiskais džezs, Frenks Sinatra, patika dziedāt visa veida bosanovas," stāsta Olafs Štāls.
Štāls plašākai sabiedrība ir mazāk zināms, taču jāatzīmē viņa darbība grupā "Ego", kuru izveidoja vairāki Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņi, vēlāk arī Latvijas Valsts konservatorijas studenti – Olafs Štāls, Didzis Rijnieks, Arnis Roze un Jānis Pitāns. "Gudra mūzika smagā izpildījumā," – tā toreizējo daiļradi raksturoja Olafs Štāls. Grupa "Ego" ir piedalījusies festivālā "Bildes" un "Liepājas dzintarā ‘91", gan uzvarējusi jauno grupu festivālā "Durvis ‘89".
