Pagājušajā nedēļā preses konferencē Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš saistībā ar operas tuvākajiem nākotnes plāniem minēja nodomu attīstīt digitalizēšanas sistēmu, lai arī provinces iedzīvotāji tiešraidē ar videokameru starpniecību varētu sekot līdzi, piemēram, pirmizrādēm.
Ne tik bieži gadās, ka kādas valsts galva par ievēlēšanu saņem sajūsmas pilnus apsveikumus no nepazīstamiem cilvēkiem, pavisam svešu valstu pilsoņiem. Taču tieši tā ir gadījies jaunajam Indonēzijas prezidentam, līdzšinējam Džakartas gubernatoram Džoko Vidodo, kurš savā amatā gan stāsies tikai rudenī.
Kad pēc Jāņiem rāmā garā devos mājup no Valmieras, pie kārtējā ceļa remonta luksofora neilgi pirms zaļās gaismas iedegšanās man pa kreiso pusi garām aiztraucās glauns auto, lai ar slaidu loku iegrieztu priekšā visai stāvētāju kolonai un kā pirmais uzsāktu braucienu, starp citu, jau pie sarkanā signāla.
Kamēr „vidējais” latvietis pirms Jāņiem kā parasti prāto, kur līgos, cik naudas tērēs mielastam un kādu alu no akcijas piedāvājumiem izvēlēsies, piemēram, Latvijas Radio 2 darbinieki šai pirmssvētku laikā raizējas par to, vai jauni skaņdarbi papildinās līdzšinējo mūsdienu Līgo dziesmu klāstu. Jāsaka, šogad tā knapāk ar jaunu pienesumu šai druvā, un nav viegli jūnija mūzikas repertuāram izraudzīties piemērotas melodiskas, asprātīgas un tēlainas melodijas, jo visas vecās jau pamatīgi nodrillētas. Nekas labāks par „Čikāgas piecīšu” „Līgo dziesmu” un Raimonda Paula „Pēc 100 gadiem Piebalgā” nav radīts, un tālākā plauktā, par laimi, atbīdītas 90. gadu nogales drastiskās un pajēlās līgo častuškas, kuras tolaik štancēja kāda Latvijas mūzikas izdevniecība…
Nesen mūzikas žurnālists Uldis Rudaks „Kultūras Dienā” apcerēja jautājumu, kāpēc mēs mūziķus jo karsti iemīlam tikai pēc viņu nāves, rīkojot krāšņus piemiņas koncertus, izdodot pēcnāves albumus utt.?
Rododendru ziedēšanas kulminācijā Botāniskā dārza kafejnīcā grupa "Carnival Youth" prezentēja savu EP albumu ar piecām dziesmām, kas ir jo intriģējošs notikums jau tāpēc vien, ka ansamblī muzicē Renāra Kaupera dvīņi - Emīls un Edgars.
Pagājušonedēļ piedzīvoju divus spilgtus laika relativitātes apliecinājumus. Vispirms mūsu superzvaigžņu, grupas "Jumprava" jaunā albuma prezentācijā, pēc tam - leģendārā britu mūziķa Pītera Geibriela koncertā. Un uz jautājumu, kas abus vieno, izņemot ilgmūžību un radošo kvalitāti, droši varu atbildēt - vienkāršība.
Jau labu laiku kā esmu sapratusi, ka no Eirovīzijas, tāpat kā no bitēm, neko nevar zināt… Populārā dziesmu konkursa rezultāti arī šogad bija neparedzami. Bukmeikeru kantori, laikam jau naudu pelnot, izsludināja, ka drošs kandidāts uz uzvaru ir Armēnijas pārstāvis, tad fantazēja par Zviedrijas, Lielbritānijas un kā parasti - Krievijas pirmo vietu. Bet to, ka Latvijas pārstāvji, grupa "Aarzemnieki", izgāzīsies, viņi noteica patiešām precīzi.
6. aprīlī apritēja apaļi 40 gadi kopš 1974. gadā, pēc skaita 19. Eirovīzijas dziesmu konkursā, ar dziesmu „Waterloo” uzvarēja zviedru kvartets „ABBA”, drīz pēc tam iekarojot slavu visā pasaulē. Šo zīmīgo notikumu divi no ansambļa vēsturiskajiem dalībniekiem: dziedātājs un komponists Bjorns Ulveuss un dziedātāja Annifrīda Lingstāda nosvinēja Londonas Teita modernās mākslas galerijā kopā ar draugiem un faniem.
Izrādās, neskaitāmo svinamo dienu vidū pasaulē ir arī Starptautiskā mūzikas veikalu diena, kas kopš 2007. gada atzīmējama aprīļa trešajā sestdienā un šogad sakrita ar Lieldienām, tāpēc, piemēram, Latvijā gandrīz netika pamanīta. No otras puses – šī diena adresēta neatkarīgajiem (independent) mūziķiem, mūzikas veikalu pircējiem un faniem, kuri apmeklē nevis jauno ierakstu tirdzniecības vietas, bet mūzikas antikvariātus, lai iegādātos CD, atkal modē nākušās skaņuplates un pat kasetes.
Katrs no mums ir savas dzīves autors, un šīs autortiesības mums deleģējis pats Radītājs. Tas skan kā absolūta patiesība, ka viss, ko domājam, runājam, darām, pieder, pirmkārt, mums pašiem. Protams, ne vienmēr esam gatavi uzņemties atbildību par to, ko esam sastrādājuši, tāpat gadās reizes, kad kāds no malas grib uzurpēt mūsu īpašumtiesības uz personisko eksistenci un ar to saistītajām ārējām izpausmēm.
Marta beigās vairākos britu medijos pavīdēja aizkustinoša ziņa par 40 gadus veco Džoannu Milnu, kas, būdama kopš dzimšanas nedzirdīga, tagad tikusi pie jaunākās paaudzes kohleārajiem implantiem, un iepazīšanās ar pasaules skaņām kļuvusi par emocionālāko mirkli sievietes līdzšinējā dzīvē. Ar interneta starpniecību ikvienam ir iespēja vērot sievietes reakciju, dzirdot pašas balsi, kas viņai liekas „ļoti, ļoti dīvaina”. Kā zināms, dzirdes sajūtas jāprot arī pārstrādāt ar smadzeņu palīdzību, tātad atliek novēlēt Džoannai veiksmīgi tikt galā ar šo sarežģīto uzdevumu – tulkot saprotamos jēdzienos mums, dzirdīgajiem, tik pierastās skaņas un trokšņus.
Pagājušās nedēļas "Latvijas Avīzes" pielikumā "Kultūrzīmes" par numura tematu kļuva Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrības/Latvijas mūzikas eksporta aicinājums - no šā gada oktobra noteikt 20% kvotu vietējās raidstacijās atskaņotajai mūzikai. No tās 10% būtu jāskan latviešu valodā un vēl 10% – Latvijā radītai mūzikai, bet no 2015. gada oktobra noteikt 40% kvotu, no kuras puse būtu latviešu valodā, bet otra puse Latvijā radīta mūzika. Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija konceptuāli atbalstījusi mūzikas kvotu ieviešanu Latvijas raidstacijās, taču vēl nekoncentrējās uz konkrētiem termiņiem, procentiem un tehniskajiem risinājumiem.
Kā katru gadu, savā 18. ceremonijā Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva, šogad ieguvusi poētisko apzīmējumu "Zelta mikrofons" -, 5. marta vakarā Nacionālajā teātrī sniedza gan pārsteigumus, gan vilšanos. Pie viena uzskatāmi apliecināja, ka uzvarētāji līdz pēdējam brīdim nezina apkopotos rezultātus par profesionāļu žūrijas balsojumu, jo Kaspars Tobis (Labākais elektroniskās mūzikas albums, "Koncerts 7 sintezatoriem") un grupa "Latvian Blues Band" ("Labākais džeza un blūza mūzikas albums", "LVB & Friends Live At The Dream Factory 2013") jau atradās uz skatuves kaujas gatavībā sniegt priekšnesumu, kad izdzirda savu vārdu un steidza saņemt Armanda Jēkabsona veidoto statueti zeltīta mikrofona izskatā.