Jau triju vai četru gadu vecumā kopā ar dvīņu māsu Larisu vēl kā Maija Renskumberga duetā dziedājusi radio kādu bērnu dziesmiņu, un šo neatkārtojamo balsi klausītāji dzird gan ansambļa "Zodiaks" ierakstos, gan dziedot kopā ar draudzenēm apvienībā "Dāmu pops". Šoreiz par godu nozīmīgajai jubilejai ir iespēja iepazīt pavisam citu Maiju Lūsēnu – ne vien dziedātāju, bet arī komponisti, lirisko balāžu autori.
Maija Lūsēna dzimusi 12. martā Liepājā, vēlāk ar ģimeni pārcēlās uz Kuldīgu, kur mācījās līdz 6. klasei. Tad atkal atgriezās Liepājā un mācījās Liepājas 1. vidusskolā. Tajā darbojās ansamblis, kurā spēlēja vēlākais "Credo" taustiņinstrumentālists Aldis Langbaums, basists Valdis Alviķis, žurnālists Jānis Šipkēvics, dziedāja Maija Lūsēna un viņas māsa, kā arī vienubrīd darbojās Jānis Lūsēns.
"Es skolas starpbrīžos nekad negāju laukā kā citi bērni. Viņi ļoti prasījās ārā, bet es ne. Es vienmēr gāju pie klavierēm.
Pēc dzirdes spēlēju "Mēnesnīcas sonāti", "Elīzei", un citus skaņdarbus, ko raidīja radio. Mans vectēvs bija kara invalīds, slikti redzēja un daudz laika pavadīja pie radio. Es vienmēr pie viņa skrēju un sēdēju viņam uz celīša, kopā dienām varējām klausīties radio. Laikam vēlāk centos to atkārtot," stāsta dziedātāja.
Maija Lūsēna 1980. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti kā muzikālās komēdijas aktrise. Studiju laikā viņa koncertēja kopā ar Arni Miltiņu. Maija Lūsēna ir spēlējusi Dzintras lomu Rīgas Kinostudijas mākslas filmā “Nakts bez putniem”. Taču darbs teātrī un kino nebija viņas sapnis – Maija Lūsēna gribēja dziedāt.
"Laikam tiku tanī kursā, jo, atbraukusi no Liepājas, strinkšķināju ģitāru un dziedāju kaut ko no Imanta Kalniņa, jo biju viņa fane. Tanī laikā mūsu kursa vadītājs Kārlis Pamše ieteica mani Gunāram Cilinskim filmai "Nakts bez putniem", taču beigās materiāls bija tik garš, ka tie kadri, kuros spēlēju ģitāru un dziedu, vienkārši neiegāja filmā," atceras aktrise.
Pabeigusi konservatoriju, Maija Lūsēna kādu laiku strādāja Latvijas Filharmonijā ansamblī "Tip Top" kā fona vokāliste, koncertējot pa visu bijušo PSRS. Viņa bija baletmeistares Janīnas Pankrates viena no mīļākajām audzēknēm, uzstājās operetē "Balle Savojā". Pēc tam Janīna Pankrate iestudēja šovprogrammu viesnīcā "Latvija" ar Raimonda Paula dziesmām un Maiju Lūsēnu kā solisti: "Dziedāju "Velns lai parauj tādu dzīvi", un man likās, ka nekā cita latviešu estrādē nav. Un tad nejauša tikšanās uz ielas ar Jāni Lūsēnu, jā.
Jāņa Lūsēna mūzika manu apziņas līmeni pavēra daudz plašāku.
Es ieraudzīju, ka mūzikā var būt arī kaut kas cits. Viņš komponēja ar latviešu klasiķu dzeju, man atvērās arī tā pasaule.
Lai tu varētu izdzīvot savu uz zemes atvēlēto dzīvi, ir jāveido garīgais pamats."
Maija Lūsēna leģendārās grupas "Zodiaks" laikus atceras kā ļoti nozīmīgu savas dzīves periodu. Tas ir ļoti veidojis viņas radošo dzīves daļu par spīti tam, ka neesot bijis viegli, pat sarežģīti. Dziedātāja atceras:
"Jānis Lūsēns ļoti reti man teica komplimentus vai atzinīgus vārdus par to, ko daru "Zodiakā".
Bet man bija ļoti svarīgi, lai mans vīrs novērtē mani arī kā sievu, kas dzīvo līdzi, – mēs taču pārcēlāmies uz Bausku, Ļeņina kolhozu. Visi brauca tur mēģināt, ēst un dzert, mazgāties, kas viss bija uz maniem pleciem. Un paralēli vēl "Lāčplēsis", Atmoda, krīze. Un arī tagad, kad es lasīju interviju, kur Jānim tieši vaicā par "Zodiaka" periodu un viņš teica, ka tas viss bija bizness, bet to viņš saka no šī brīža skatupunkta... Es gan uzskatu, ka tas tomēr bija kaut kas vairāk."
Maija Lūsēna dziedājusi ne tikai Jāņa Lūsēna mūziku, viņa veiksmīgi ir sadarbojusies ar Juri Hiršu, Valdi Indrišonoku un, protams, nevar aizmirst viņas spēlēto Laimdotu Zigmara Liepiņa rokoperā "Lāčplēsis". Tāpat nozīmīgu daļu viņas daiļradē ieņem popmūzikas projekts "Dāmu pops" kopā ar Olgu Rajecku, Ievu Akurateri un Edīti Baušķenieci. Dalība šajā projektā arī ir laiks, kad Maija Lūsēna sāka komponēt savas dziesmas.
"Ar "Dāmu popu" rakstījām albumu. Pietrūka divu dziesmu, es meitenēm parādīju, un viņas piekrita. Tad mēs arī ierakstījām "Tu līdzās ej" un "Piedod man".
Tad bija kaut kāds brīdis, kad es neuztvēru nopietni, ka varētu kaut ko sacerēt, bet palika patīkama sajūtas, ka radioviļņos skan kaut kas, ko sacerēju es. Vienmēr biju dziedājusi dziesmas, kuras sacerēja kāds cits,"
norāda Maija Lūsēna.
Savas liriskās balādes jeb emocionālos vēstījumus, kas dziļi skar cilvēka dvēseli, Maija Lūsēna sacer, spēlējot klavieres. Viņa iegādājusies maz zināma latviešu dzejnieka Ernesta Austruma dzeju krājumu, jo Maijai Lūsēnai vienmēr ir bijis svarīgi, lai dzeja ir spilgtu tēlu pilna. Tā tapa vesela balāžu programma, ar kuru notikuši arī koncerti.
"Man gan sanāca nedaudz sakašķēties ar šo dzejnieku. Es gribēju vienu dziesmu rakstīt pati sev. Un man vajadzēja šo to samainīt dzejā, lai to var no sievietes pozīcijas dziedāt, bet viņš nepiekrita. Mēs ļoti ilgi sarakstījāmies, es viņu mēģināju pārliecināt. Bet nekā. Es esmu pareizticīgs cilvēks, mums bija kādi svētki, un es aizbraucu uz vecu, pamestu baznīcu. Tur aizdedzināju svecīti, man pat bija vīraks, noliku ikonu un lūdzos, lai Dievs apskaidro to dzejnieku. Un es atgriezos mājās, un man pēkšņi dzejnieks atraksta – nu labi, es esmu ar mieru," atceras māksliniece.
Jau labu laiku Maija Lūsēna gan pagājusi malā no skatuves, taču jau vairākus gadus aktīvi māca dziedāt jaunajai paaudzei. Maijas Lūsēnas audzēkņi ir Rihards Andris Bērziņš, Katō, Anna Krista Ostrovska. Dziedātāja par jauno mūziķu izglītošanu teic:
"Es rādīju, kā tas vispār ir, kad ir jākoncertē. Mācīju, ka viņiem noteikti pašiem ir jāsacer savas dziesmas, jo viņiem tā nepaveiksies kā man. Es apprecēju komponistu, un kaut kādu laiku man par to vispār nebija jādomā."
Maija Lūsēna gan ir ļoti priecīga un pateicīga, ka viņu vēl atceras: "Uzskatu, ka tā ir Dieva balva, dāvana. Tu esi dziedātājs, mēģini, mācies dziesmas, līdz vienu dienu tā visa dzīvē vairs nav. Tu sāc domāt, kas tu vispār esi. Man ir jocīgi, ka tagad man ļoti sen nav bijis ne mēģinājumu, ne koncertu sakarā ar visu to, kas notiek.
Es patiešām novēlu no visas sirds kaut cilvēkiem manas balādes palīdzētu, un man ir rakstījuši, ka, skanot manām balādēm, pat ir dzimuši bērni, un mani sauc par muzikālo krustmāmiņu."
