Uz jautājumu, „vai jūs apmierina līdzšinējā sarunu attīstība ar Eiro zonas partneriem?”, 59,6% atbildēja apstiprinoši, 37,6% - negatīvi, bet 2,8% izvēlējās neatklāt savu viedokli.
Lielākā daļa aptaujāto – 75,4% - uzskata, ka aizdevumu programmas pagarināšana par četriem mēnešiem nenozīmē memoranda beigas, kamēr 14,1% ir pretējās domās. 10.5% uz jautājumu neatbildēja.
Interesanti, ka 54,4% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti - gadījumā, ja šī gada janvārī notikušajās vēlēšanās būtu uzvarējusi partija „Jaunā Demokrātija”, situācija valstī pasliktinātos, 19,4% norāda, ka tad būtu labāk, bet 22,9% uzskata, ka būtu tieši tāpat.
Apmierināti ar jaunievēlēto Grieķijas prezidentu Prokopu Pavlopulu ir 54,7% aptaujāto, 36,3% iedzīvotāju balsojumu vērtē negatīvi, bet 9% atteicās atbildēt.
Jau vēstīts, ka sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzās 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
