Augļu koku koku dārzi Tirintas ciematā ir vairāk nekā simts gadus, taču no 1900. līdz 1980.gadam audzēja tikai citronus. 1981.gada ziemā uzsniga daudz sniega (jāpiebilst, ka Grieķijā sniegs ziemā ir tikai kalnos), kam sekoja liels sals un visi koki nosala. Dārzu īpašnieki nozāģēja citronkokus, atstājos nelielus celmus, uz kuriem uzpotēja apelsīnkokus. Fotis ģimene nolēma vēlāk sortimentu paplašināts ar mandarīnu, olīvu un aprikožu kokiem.
Braucot pa lieliem un maziem Grieķijas ceļiem bieži var redzēt plašus apelsīnu vai olīvu laukus, bet līdz šim vairākas koku sugas kopā redzētas tikai piemājas dārziņos, tāpēc Fotis paskaidro: „Olīvkoki ražo katru otro gadu. Šogad mums ir laba raža, varam pārdot olīveļļu par nedaudz augstāku cenu kā citus gadus, jo Itālijā nebija labs ražas gads, bet nākamgad olīvu būs ļoti maz vai nebūs vispār, tāpēc, lai varētu izdzīvot, nevaram paļauties tikai uz vienu produktu. Lai būtu ienākumi, mums ir mazliet no visa.”
Kopumā ģimenes pārraudzībā ir 200 apelsīnu koki, 60 olīvkoki, daži desmiti citronkoku, mandarīnu un aprikožu koku. Jūnijā un jūlijā tiek vāktas aprikozes un sūtītas uz rūpnīcu, kur gatavo kompotus.
Apelsīnu un mandarīnu ražas vākšana sākas oktobrī un atkarībā no laika apstākļiem un šķirnes var ilgt līdz pat jūnijam (mandarīni – līdz aprīlim). Augļu vākšana notiek, ar speciālām šķērēm nogriežot katru apelsīnu atsevišķi, atstājot nelielu kātiņa posmu, lai apelsīnus var ilgāk uzglabāt.
Tirgū vai veikalā pērkot augļus, vajadzētu pievērst uzmanību, vai apelsīnam vietā, kur ir kātiņa stiprinājums, nav izrauts caurums. Tādi augļi var būt jau bojāti un neēdami.
Vispirms nogatavojas „Merlin” šķirnes augļi, kas tiek pārdoti par 18 centiem kilogramā (aptuveni 5 vidēja izmēra augļi).
Apelsīnus lielākoties eksportē uz Bulgāriju, Vāciju. Bija izveidojusies laba sadarbība ar Krieviju, taču pagājušajā gadā valsts noteica embargo lauksaimniecības produktiem, tādēļ jāmeklē jauni tirgi. Vēlāk, pēc Ziemassvētkiem, nogatavojas „Navelina” šķirnes apelsīni, kas esot viena no pirmajām, visizturīgākajām un visgaršīgākajām šķirnēm. Tā tiek pārdota par 25 centiem kilogramā. Grieķijā tirgū apelsīnus atkarībā no sezonas var iegādāties par 35 līdz 75 centiem kilogramā, bet ārzemēs ir redzēti tirgotāji, kuri vienu augli pārdod par vienu eiro.
Runājot par iespējām audzēt bioloģiskos apelsīnus, Fotis atbild, ka krīzes dēļ lielākā daļa Grieķijas lauksaimnieku ražo bioloģisku pārtiku, jo ķimikālijas ir dārgas, un naudas taupīšanas nolūkos, lai samazinātu izmaksas, koki vairs netiek tik intensīvi apstrādāti ar dažādiem aizsarglīdzekļiem.
„Turklāt nemaz nav tik vienkārši nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības statusu, jo mūsu ciemā dažādu īpašnieku augļu dārzi atrodas ļoti tuvu viens otram. Turbīnas spēj izsmidzināt ķimikālijas 300 līdz pat 500 metru attālumā. Ja man kaimiņu lauka īpašnieks lieto ķimikālijas, tas ietekmē arī manu ražu,” piebilst Fotis.
No novembra līdz martam ilgst olīvu vākšana. Ēdamās jeb galda olīvas atšķiras no tām, kas tiek izmantotas eļļas izgatavošanā. Lauksaimnieka ģimene izvēlējusies vairāk uzmanības veltīt eļļas iegūšanai, un ir tikai pāris koku ar ēdamajām olīvām, kuras novāc ģimenes patēriņam. No 60 kokiem sezonā var iegūt aptuveni vienu tonnu olīveļļas, tā tiek pārdota ne tikai Grieķijā, bet eksportēta arī uz Itāliju.
60 gadu vecs olīvkoks
Olīvu ražas vākšana sākas astoņos rītā un līdz pieciem pēcpusdienā iespējams novākt augļus no pieciem līdz sešiem kokiem. Izmaksu taupīšanas nolūkos palīgstrādnieki netiek piesaistīti un visu darbu padara trijatā – Fotis, viņa brālis un mamma. Kā notiek olīvu vākšana? Zem koka tiek izklāti izturīgi audumi, pie koka pieslietas kāpnes, un olīvas norauš ar grābekli. Tās savāc spainī un izber speciālā sietā – koskinistrā – lai atdalītu lielākās lapas no augļiem. Saber olīvas gaisu caurlaidīgos maisos un aizved uz netālu esošo rūpnīcu, kurā iegūto ražu attīra arī no mazākajām lapām, nomazgā un izspiež eļļu, ko pārdod par 3,5 līdz 4 eiro litrā.
Fotis izskaidro lsm.lv, kāpēc veikalos nopērkamo olīveļļu cenas ir atšķirīgas. Izrādās, ka
rūpnieciski ražotās olīveļļas nereti ir dažādu gadu ražas sajaukums vai pat olīveļļas un rapšu eļļas sajaukums.
Augstākā labuma jeb "extra virgin" olīveļļa ir viskvalitatīvākā auksti presēta pirmspieduma eļļa, ideāla piedeva salātiem, taču nav piemērota cepšanai. Ja uz iepakojuma ir rakstīts 100% olīveļļa, tā ir no termiski apstrādātas olīvu masas iegūta rafinēta eļļa ar mazāk izteiktu garšu un smaržu un lētāka par "extra virgin" olīveļļu; kvalitatīva un piemērota konservēšanai un cepšanai.
Parfimērijas ražošanai izmanto eļļu, kas iegūta no vairākkārt izspiestas olīvu masas, to apstrādājot ar dažādiem šķīdumiem. Suvenīru veikalos tirgoto olīvu ziepju, kas maksā vienu eiro gabalā vai pat lētāk, ražošanā netiek izmantota tīra olīveļļa.
Ražas novākšanas tūrisms
Daudzas agro un ekotūrisma saimniecības, kā arī viesu nami un viesnīcas Evijas, Lesvos, Krētas, Kalimnos, Paros, Kefalonias, Kalamatas, Kitiras un citās salās tūristiem piedāvā iespēju piedalīties olīvu ražas novākšanā Grieķijā. Cena par pakalpojumu ir atkarīga no tā, cik daudz dienu un cilvēku vēlas iesaistīties darbos. Cenā ir iekļauti izdevumi par naktsmītni, ēdināšana, transporta pakalpojumi no un uz lidostu. Aviobiļetes līdz Grieķijai, kā arī ekskursijas un dažāda cita veida izklaides cenā nav iekļautas. Ir saimniecības un viesu nami, kas piedāvā arī meistarklases, piemēram, ēst gatavošanā, un viesi var piedalīties ne tikai ražas novākšanas, bet arī olīveļļas iegūšanas procesā.
Šogad no 22. līdz 29.novembrim interesenti aicinātie piedalīties olīvu ražas vākšanā Krētas salā, Hanjas pilsētas tuvumā. Maksa par dalību diviem cilvēkiem ir 540 eiro, bet astoņu cilvēku grupai – 936 eiro. Piedāvājumā par atsevišķu samaksu ir iekļautas arī ekskursijas un pārgājieni, ēst gatavošanas nodarbības un šaušana pa māla šķīvīšiem.
Kitiras salā viesu nama „Fos Ke Choros” apmeklētājiem tiek nodrošināta naktsmītne septiņām dienām, no kurām trīs vai četras dienas iespējams piedalīties olīvu ražas vākšanā. Cenā iekļautas brokastis katru rītu, bet pusdienas un vakariņas tikai ražas vākšanas dienās. Viesiem ir iespēja piedalīties ēst gatavošanas meistarklasēs, kā arī apmeklēt olīveļļas spiestuvi. Vienai personai šis septiņu dienu prieks izmaksā 395 eiro, ja vēlas, lai saimnieki nodrošina ar aviobiļetēm no Atēnām – tad būs jāšķiras no 650 eiro. Jāpiebilst, ka Kitira ir ļoti tuvu Peloponesas pussalai un ar salu ir ļoti laba autobusu – prāmju satiksme, kas gan prasa vairāk laika, tomēr ir lētāk nekā lidojums.
Ikarijas valodu centrs, kas atrodas Ikarijas salā, piedāvā no 7. līdz 16.(vai 23.) novembrim olīvu vākšanu apvienot ar grieķu valodas mācību kursiem. Valodu centra mājas lapā ir jāpiereģistrējas līdz šī gada 10.septembrim. Dalības maksa ir atkarīga no tā, vai izvēlas piedalīties gan mācībās, gan olīvu ražas vākšanā, vai tikai vienu no iespējām, kā arī no naktsmītnes izvēles, jo iespējams nakšņot viesu namā vai internātā.
Iespēja piedalīties olīvu ražas novākšanā ir arī viesnīcas „Eleonas” (Evijas salā), „Costa Navarino”(Peloponesas pussalā), „Zorbas Island apartaments” (Krētas salā) un „Pasiphae” (Lesvos salā) viesiem.
