Maksas pludmalēs kārtība tiek uzturēta visu gadu, bet pārējās ir pilnas ar ziemas mēnešos krastā saskalotām jūras zāļu kaudzēm un atkritumiem. Gan starp tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem vienmēr atradīsies kāds cilvēks, kurš uzskatīs, ka viņa izdzertā pudele vai arī izlietotais maisiņš ir jāsavāc un jāiemet atkritumu konteinerā kādam citam. Iespējams, ka šie ļaudis uzskata, ka ikviens nevajadzīgs un izlietots priekšmets, kas tiek nomests zemē, nonāk citā dimensijā, taču patiesībā, piemēram, plastmasas iepakojuma sadalīšanās dabā ilgst pat simtiem gadu.
Interesanti, ka cilvēki sev vairs nevajadzīgās lietas uzskata par florai un faunai vajadzīgām, bet dabai vajadzīgās lietas – par sev vairāk nepieciešamām.
„Mediterranean SOS” sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadītāja Lukia Kalaidzi atklāja lsm.lv, ka, piemēram, no malas raugoties nevainīgā gliemežvāku vākšana jūras krastā patiesībā nodara kaitējumu videi, jo gliemežvāki kalpo par patvērumu mazajām radībām. Nevalstiskā un bezpeļņas organizācija „Mediterranean SOS” pievērš uzmanību vides jautājumiem Grieķijā un pēdējos 20 gadus katru gadu no maija sākuma līdz 30.jūnijam organizē un atbalsta pludmaļu sakopšanas talkas. Skolas, dažādas organizācijas un uzņēmumi, kas nosūta organizācijai informāciju par plānoto pludmales tīrīšanas talku, saņem atkritumu maisus, informatīvos materiālus un speciālas anketas, kurās pieraksta savākto gružu skaitu un veidu. Aizpildītās anketas pēc tam tiek nosūtītas „Mediterranean SOS”, kas jūlijā tās nosūta uz Patras universitāti statistikas datu apkopošanai un analīzei, tādā veidā pēc projekta beigām ir zināms dalībnieku skaits, visbiežāk sastopamie atkritumi, visnetīrākās un vistīrākās pludmales un cita informācija.
2011.gadā projektā piedalījās rekordliels skaits brīvprātīgo – 21 000.
„Neceram, ka pludmales, kas šodien tiek satīrītas, rīt vai pēc nedēļas būs joprojām tīras, taču vēlamies parādīt, ka esam atbildīgi par apkārtējo vidi un to, lai apkārtne ir sakopta un pieejama ikvienam. Ne mēs, ne brīvprātīgie nejūtamies tā, ka būtu atkritumu vācēji, bet rādām piemēru, ka neesam vienaldzīgi,” lsm.lv skaidro Lukia.
Tie, kuri nevēlas uzņemties organizēšanu, var piebiedroties „Mediterranean SOS” organizētajām talkām svētdienās. 10.maijā notika tikšanās Shinias pludmalē, kas ir daļa no aizsargājamās teritorijas un iekļauta "Natura 2000" tīklā, un atrodas 45 kilometru attālumā no Atēnām un blakus Maratonai. Šajā teritorijā 490. gadā pirms mūsu ēras norisinājās vēsturiskā Maratonas kauja. Shinias Nacionālo parku veido 13,84 kvadrātkilometru liela teritorija ar pussalu, kalnu, mitrājiem, jūras piekrastes priežu mežu, saldūdens avotiem un krāšņu pludmali. Tajā atrodas arī Olimpiskais smaiļošanas un kanoe airēšanas centrs, bet galvenā vērtība ir ūdens un sauszemes dzīvniekiem, kuri šajā teritorijā atraduši patvērumu: saldūdens zivju, abinieku un rāpuļu apdraudētam sugām, 115 putnu sugām, bruņurupučiem, vardēm, lapsām, trušiem, āpšiem un ežiem.
„Ņemot vērā no anketām iegūto datu analīzi, mēs zinām - jo pludmale ir populārāka un vairāk apmeklēta, jo vairāk atkritumu atrodam,” lsm.lv stāsta Lukia. „Jo pludmale ir izolētāka - jo mazāk. Vientuļākās pludmales, kas atrodas Grieķijas salās, ir tīras, bet tās, kas atrodas Atikā aptuveni vienas stundas braucienā no Atēnām, ir briesmīgā stāvoklī.
Piemēram, Shinias pludmale atrodas nozīmīgā dabas aizsardzības zonā, taču gar visu jūras krastu ir izvietoti nelegāli uzbūvēti restorāni un bāri. Tika ierosināta tiesvedība un atbilstoši tiesas lēmumam šīm ēdināšanas iestādēm bija jābūt slēgtām, taču šodien redzam, ka tās joprojām darbojas,” stāsta Lukia.
Otra lieta, kas graujoši ietekmē dabas parka teritoriju, ir bezatbildīgie un vienaldzīgie pludmales apmeklētāji, kuri iebrauc ar savām automašīnām jūras krastā esošajā priežu mežā, tādā veidā iznīcinot augus, kā arī traucē dzīvniekiem, klausoties mūziku lielā skaļumā. „Kad citi cilvēki redz mūs, vācot atkritumus, daudzi interesējas, ko un kāpēc mēs darām, un bieži vien atpūtnieki seko mūsu piemēram un arī piedalās pludmales sakopšanā,” iepriekšējo gadu pieredzi lsm.lv atceras Lukia.
7.jūnijā tiek organizēta nākamā domubiedru tikšanās, lai sakoptu Atēnu rajonā Alimos esošo pludmali, bet pēc 30.jūnija līdz pat nākamā gada maijam darba kārtībā ir citi ar jūras un ūdens resursu aizsardzību saistīti projekti.
