Zita Šteinberga pirmo reizi ieradās Grieķijā 2004.gada vasarā, jo, studējot biznesa augstskolā „Turība”, bija izvēlējusies saulaino dienvidu valsti par savu prakses vietu, bet kopš 2007.gada par savu dzīvesvietu sauc Salonikus. Viņa norāda, ka vēlēšanu rezultāti nesniedz viennozīmīgi tikai pozitīvas vai tikai negatīvas emocijas: „Samērā skeptiski raugos uz „Sirizas” priekšvēlēšanu solījumiem. Ja no tiem izpildīs kaut mazāko daļu, būs lieliski, taču ir skaidrs, ka Grieķija nekad nebūs tāda valsts kā, piemēram, Zviedrija.”
Līdzīgi kā lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju Zita piekrīt, ka bija nepieciešamas pārmaiņas politiskajā vidē un iepriekšējo gadu valdošās partijas „Nea Demokratija” un PASOK pamatoti zaudēja savu vēlētāju uzticību. „Par iemeslu tam var minēt valsts izsaimniekošanu un augsto korupcijas līmeni valsts pārvaldē,” viņa paskaidro, „iepriekšējā valdība valsts parāda atmaksu vēlējās uzspiest uz vidusmēra iedzīvotāju pleciem, samazinot neapliekamo ieņēmumu minimumu, palielinot nekustamā īpašuma nodokli un regulāri samazinot pensijas tā vietā, lai sodītu lielos nodokļu nemaksātājus un nepieļautu šaubīgu valsts pasūtījumu realizēšanu.”
Zitas vīrs šoreiz vēlēšanās nepiedalījās, jo viņa vēlēšanu iecirknis atrodas 500 km no Salonikiem, un darba dēļ nesanāca izbrīvēt laiku, lai aizbrauktu uz dzimto ciemu. Draugu balsojums ir bijis dažāds.
Tie, kuri iepriekš ir strādājuši iekšlietu struktūrās un šobrīd saņem labas pensijas, balsoja par „Nea Demokratija”, bet pārējie – par „Siriza”.
Jaunievēlētās valdības reorganizācijas valsts pārvaldes izdevumu samazināšanas jomā latviete vērtē pozitīvi, kā piemērus minot atteikšanos no dārgajām dienesta automašīnām un dienesta auto skaita samazināšanu, kā arī valdības lidmašīnas pārdošanu, ceļojumu izmaksu samazināšanu, ceļojot ekonomiskajā nevis biznesa klasē.
Par draudiem, ka Grieķija būs spiesta izstāties no eirozonas, Zita saka: „Protams, ka šīs ziņa rada bažas un neziņu par nākotni, taču jebkurā medijā var uzlikt „skaļu un kliedzošu” virsrakstu ziņai, kuras saturs tam nemaz neatbilst.”
Valda Anthopoulou pārcēlās uz dzīvi Grieķijā pirms 37 gadiem un uzskata, ka vēlēšanu rezultāti bija jau paredzami iepriekš: „Lielākā daļa tautas bija ļoti neapmierināta ar iepriekšējās valdības drastiskajiem ierobežojumiem, piemēram, algu un jo īpaši pensiju samazināšanu, kā arī ļoti nepārdomātām un sliktām izmaiņām veselības nozarē. Apmēram mēneša laikā pazuda visa nauda, kas gadiem ilgi bija maksāta nodokļu atvilkumos un bija paredzēta veselības pakalpojumiem. Tieši tādā pašā mistiskā veidā pazuda visi arodbiedrību kasēs esošie līdzekļi, kas bija nauda, ko regulāri katru mēnesi atskaitīja no cilvēku algām. Viss pazuda, un diemžēl - laikam uz neatgriešanos.”
Latviete piekrīt uzskatam, ka balsojums vēlēšanās bija protests pret politiķu bezkaunīgo rīcību, cenšoties savu nekompetenci uzkraut uz tautas pleciem, un piebilst, ka šobrīd ir vēl pāragri runāt par izmaiņām; reāli vērtējot, tam nepieciešams diezgan ilgs laiks un ar naudas aizņemšanos no Starptautiskā Valūtas fonda vai Eiropas Centrālās bankas vien līdzēts nebūs.
„Jābūt priecīgiem, ka nav sliktāk un jānogaida, varbūt tiešām šoreiz kaut kas mainīsies uz labo pusi ne tikai tiem, kuri iekārtojušies izdevīgos amatos, bet arī vidusmēra Grieķijas iedzīvotājiem,” Valda ir optimistiski noskaņota.
Runājot par medijos publicēto informāciju, ka Grieķija būs spiesta izstāties no eirozonas, viņa saka: „Es tam neticu. Ekonomiskas problēmas, iespējams, būs, bet tās noteikti būs pagaidu rakstura un ne tik lielas, kā tiek attēlotas medijos.”
Lai arī latvietei ir Grieķijas valsts pavalstniecība un tiesības balsot, viņa pēdējo reizi vēlēšanās piedalījās 2000.gadā, kad aploksnē ielika tukšu lapiņu. Valda norāda, ka nevienā politiķī nav saskatījusi neko tādu, par ko būtu vērts balsot. Viņas vīrs neiet balsot veselības apstākļu dēļ. Šī gada vēlēšanās nepiedalījās arī Valdas dēls, bet meita nobalsoja par partiju „ANEL”, tiesa gan, tas notika pārpratuma dēļ, jo vēlējās balsot par „Upe”, taču sajauca vēlēšanu lapiņas.
