Kā liecina „exit poll” dati, „Syriza”, iespējams, ieguvusi no 35,5% līdz 39,5% vēlētāju atbalstu. Tā vēlētājiem solīja mest izaicinājumu starptautiskajiem aizdevējiem un pārtraukt bargos taupības pasākumus.
Tai seko premjerministra partija „Jaunie demokrāti” ar 23 - 27% atbalstu, kas nozīmē 65-75 vietas parlamentā. Premjers Antonis Samars iepriekš lūdza grieķiem atbalstīt eiropeisko kursu un ļaut viņam pabeigt iesāktās reformas, un ar to zaudējis ievērojamu savas popularitātes daļu.
Valdošā konservatīvā partija šodien arī iesniegusi protestu pret balsotāju aptauju rezultātu publicēšanu pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, kas, pēc partijas viedokļa, ir "bezprecedenta, riebīga rīcība" ar mērķi ietekmēt vēlētājus.
Savukārt pārējās partijas varētu būt saņēmušas krietni mazāku balstu skaitu:
- „Upe” no 6,4 līdz 8% (17-22 vietas parlamentā);
- "Zelta rītausma” no 6,4 līdz 8% (17-22 vietas);
- komunistu partija „KKE” 4,7-5,7% (13-16 vietas);
- sociālistu partija „PASOK” 4,2-5,2% (12-15 vietas);
- labējā populistu partija „Neatkarīgie grieķi” (ANEL) 3,5 – 4,5 % (10-13 vietas);
- Demokrātisko sociālistu kustība (KINIMA) 2,2 – 3,2% (līdz 8 vietām).
Jau ziņots, ka svētdien notika Grieķijas parlamenta vēlēšanas, kurās par iekļūšanu parlamentā cīnījās 22 partiju kandidāti. Lai sasniegtu savu mērķi, partijām jāpārvar trīs procentu vēlēšanu barjera.
Kā liecināja aptaujas vēl pirms vēlēšanām, teju trešdaļa Grieķijas vēlētāju varētu balsot par kreiso ekstrēmistu apvienību "Siriza" (Syriza), tai ar 25,7% seko centriski labējā partija „Jaunā demokrātija” (Nea Dimokratia). Kopumā procentuālo barjeru varētu pārvarēt septiņi politiskie spēki.
Pieaugot "Sirizas" līdera Alekša Cipra popularitātei, daži Eiropas politiķi iepriekš pauda bažas par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas. Tas var radīt jaunu krīzi vienotās valūtas blokā, un tāpēc netiek izslēgti satricinājumi arī finanšu tirgos.
