Dace Komseli: Slinkie, korumpētie, zaglīgie, agresīvie un nepateicīgie grieķi!

Cik stundas grieķi strādā nedēļā? Atbilstoši Eurostat statistikas datiem Grieķija ir viena no septiņām Eiropas valstīm, kur nedēļā strādā vairāk par 40 stundām. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka no aprīļa līdz oktobrim cilvēki, kuru darbs ir saistīts ar tūrisma nozari, strādā ilgāk par 12 stundām dienā ar tikai vienu vai divām brīvdienām mēnesī.

Savu autovadītāja apliecību ieguvu Grieķijā, un autoskolas instruktoram, kurš mani apmācīja, tas bija otrais darbs. Ik rītu pirms pulksten 5 viņš jau bija autobusu parkā, lai sāktu pildīt autobusa šofera darba pienākumus. Maiņa beidzās ap pulksten 13. Tad viņš devās mājās paēst pusdienas un jau pulksten 14 sākas autoskolas braukšanas nodarbības, kas beidzās deviņos vakarā vai pat vēl vēlāk, ja bija arī teorētiskās nodarbības. Līdzīgs grafiks arī sestdienās un vienīgā brīvdiena – svētdiena, ko varēja atvēlēt savai ģimenei: sievai un divām meitām (10 gadus un vienu gadu vecas). Minētais autoskolas instruktors nav vienīgais grieķis visā valstī ar tik intensīvu dzīves ritmu.

Mehrans Khalili, Omikron projekta koordinators, sarunā ar lsm.lv norāda: „Kādam ir pieredze ar slinkiem grieķiem, kuri savās darba vietās tikai dzer kafiju un pļāpā. Mana pieredze ir pavisam citāda."

Viņš stāsta, ka "piemēram, Grieķijas kafejnīcās, tikko esmu apsēdies, man klāt pienāk viesmīlis, atnes ūdeni, kas ir bez maksas, un ir gatavs mani apkalpot." Khalili ir patstāvīgi dzīvojis Briselē, Londonā, Luksemburgā un vēl dažās pilsētās, nekur citur tādu uzmanību neesot pieredzējis.

"Brisele ir slavena ar savu slikto klientu apkalpošanas servisu, jo klients kafejnīcā tiek uztverts kā nevēlams apgrūtinājums, un arī birokrātijas jautājumā neko daudz neatpaliek no Grieķijas,” viņš klāsta.

Galvenais gan neesot salīdzināt, kuram bijusi vislabākā vai vissliktākā pieredze, bet ir svarīgi redzēt, cik tuvu realitātei atrodas katra individuālā pieredze. Lai saprastu realitāti, ir nepieciešams izmantot statistiku, nevis leģendas un mītus, ko cilvēki, izpušķojot un pārveidojot otra teikto, stāsta cits citam.

Ikvienam ir jābūt ļoti uzmanīgam ar vispārinājumiem, jo tie ir ļoti bīstami, postoši un ievainojoši. Apgalvojumi, kas izteikti bez pamatojuma, ietekmē cilvēku psiholoģiju. Khalili min piemēru, kā mīts par slinkajiem grieķiem ietekmē tos iedzīvotājus, kuri darbu meklē ārzemēs: „Es personīgi pazīstu vīrieti, kurš strādā Katarā, un viņam darba alga ir par trešdaļu mazāka nekā kolēģiem, pateicoties izplatītajiem mītiem par bezcerīgajiem un izsalkušajiem grieķiem. Ja Grieķija netiktu attēlota kā bezatbildīga valsts, manam paziņam būtu iespēja saņemt godīgu atalgojumu, tieši tādu pašu kā citiem viņa kolēģiem. Tā nav tikai nevainīga pajokošanās, tas ir bīstami, un izplatītajam vēstījumam par Grieķijas krīzi ir graujošs efekts. Ikviens notikums, kas saistās ar Grieķiju, šobrīd tiek uzlūkots caur „slinkie, zaglīgie un korumpētie grieķi” prizmu.”

Notrallinātā nauda

Ikviens uzskata par goda lietu pieminēt ļauno Grieķiju, kas izšķērdējusi 240 miljardus eiro lielo aizdevumu un nu nemaz neplāno atmaksāt parādu, tomēr ir svarīgi saprast, ka liela daļa no it kā dāsnās palīdzības līdz Grieķijai nemaz nav nonākusi, bet ir tikai skaists ciparu virknējums uz papīra, aizdoto naudu uzreiz atgriežot aizdevējiem.

Pēdējos 40 gadus pie varas esošās partijas „Jaunā demokrātija” un PASOK ir izveidojušas milzīgu birokrātijas un korupcijas tīklu, lai tikai noturētu savas varas pozīcijas.

Vilku barā arī zaķim ir jāgaudo kā vilkam, lai netiktu apēsts, bet grieķu tautas pacietības vadzis ir lūzis un viņi vēlas tikt laukā no šī vilku bara.

Nav jābūt kaislīgam partijas „Siriza” pielūdzējam, lai saprastu, ka viņi nevis iegrūdīs valsti vēl dziļākā bedrē, bet šobrīd ir vienīgā cerība, lai tiktu pārtraukta asiņu sūkšana no valsts iedzīvotājiem, lai tikai līdz šim pie varas esošie politiķi un oligarhi varētu piepildīt savas iegribas un naudas makus. Vēlēšanas ir vienīgais ierocis, kas ir tautas rokās. 

„Nav svarīgi meklēt komatu kļūdas partijas solījumos, bet svarīgs ir virziens, kādā „Siriza” vēlas vest valsti, jo līdzšinējā politiskā sistēma iznīcina Grieķiju. Protams, ir daudzi skeptiķi, kuri saka, ka „Siriza” nespēs izpildīt visus savus pirmsvēlēšanu solījumus, bet kam tas rūp? Nevajag fokusēties uz 5% solījumu, ko nevarēs izpildīt, bet jālūkojas, cik daudz jau līdz šim ir izdarīts. Neviens politiķis nespēj par 100% izpildīt visus savus solījumus, un tas nav svarīgi. Galvenais ir, kādā virzienā tiek vadīta valsts,” uzsvēra Khalili.  

Baiļu faktors

Grieķija nav vienīgā valsts, kurai ir parādi, problēmas ar nodokļu nemaksāšanu un korupcija valsts līmenī. Ja vasarā divu nedēļu ceļojuma laikā ir sastapts viens negodīgs uzņēmējs, tas nav pamats par zagļiem un krāpniekiem saukt visu tautu.

Par to, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nav tikai unikāla Grieķijas problēma, arī varēja pārliecināties februāra sākumā uzvirmojošā skandālā, kura iesaistīta HSBC banka, taču arī šis piemērs nespēj mainīt dziļi apziņā iesēdušos stereotipus un joprojām nodokļu nemaksāšana vispirms asociējas ar Grieķiju, un nekad ar Vāciju, kurai arī šajā jautājumā ir problēmas.

Līdz šim pret Grieķiju uzsāktā apmelojošā propaganda īstenojas samērā veiksmīgi. Kopš vēlēšanām grieķi ir tiktāl iebiedēti, ka februāra vidū divu dienu laikā no bankām ir izņemti vairāk nekā 2 miljardi eiro.

Lai arī ko teiktu un darītu grieķi, medijos tas tiek pārvērsts vienā lielā karikatūrā, jo viņi taču ir korumpēti sliņķi, jampampiņi  un meļi.

Ziņa par palīdzības programmas pagarināšanu uz četriem mēnešiem sabiedrībā atkal tika uzņemta ar ironiju, komentējot, ka nu nepateicīgajiem slīmestiem ir iemesls turpināt dziedāt un dejot, un pulcēties kafejnīcās un tavernās.

Tikai tie, kuri dzīvo ilgāku laiku Grieķijā, redz, ka šeit nenotiek nekāda diešana un smiešana.

Krīzes laikā elektroenerģijas tirgus monopoluzņēmums DEI par 60% paaugstināja tarifus, līdz ar to šobrīd valstī vairāk nekā 100 000 mājsaimniecības dzīvo bez elektrības, jo nespēj norēķināties par pakalpojumiem. Vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju par dzīvokļu īri nav maksājuši vairāk nekā pusgadu, un daudziem nekustamā īpašuma nodoklis pēdējo reizi ticis samaksāts 2012.gadā. Pirms sešiem gadiem uz ielām un sabiedriskajā transportā nebija manāmi ubagi, šobrīd viņu skaits palielinās katru nedēļu, aicinot līdzcilvēkus ziedot pārtiku vai naudu, lai varētu paēdināt savus bērnus. Prolepsis institūts veica pētījumu 64 Atēnu skolās un rezultāti ir šokējoši: 25% bērnu cieš no bada, 60% bērnu nesaņem pietiekoši pārtiku, 17% ģimeņu nav vispār nekādu ienākumu. Šajā situācijā dziedāšana un dejošana ir prātā tikai ārvalstu medijiem, kuriem nepieciešams izgudrot kādu skandalozu virsrakstu saistībā ar Grieķiju, lai piesaistītu plašāku auditoriju un novērstu uzmanību no pašmāju problēmām.

Septiņas reizes pārbaudīt, pirms noticēt

Laikraksts „The Telegraf” pirms četriem gadiem nopublicēja melīgu un nepatiesu informāciju par Grieķiju, apgalvojot, ka Larisas pilsētā, kurā ir 250 000 iedzīvotāju, reģistrēti vairāk "Porsche Cayennes" automašīnu nekā Londonā ir iedzīvotāju. Vēlāk, pārbaudot uzrakstītos faktus, cits medijs atklāja, ka apgalvojums ir nepatiess, jo deviņu gadu laikā pārdoti tikai 1560 minētās markas auto. Un arī vēlreiz aprunājoties ar profesoru Heraklu Polemarhaki, kura izteikumi tika izmantoti par pamatu publikācijai, izrādījās, ka raksts ir izveidots, nepareizi interpretējot un izraujot no konteksta viņa teikto. Kas paliek labāk cilvēku atmiņā? Plaši raksti ar fotogrāfijām lielākajos medijos vai kādā lapas stūrītī publicēts informācijas atsaukums?

Khalili atzina, ka pirms pāris mēnešiem viņam kādā pasākumā atgādināts minētais notikums, piebilstot, ka Grieķijā jau visi braucot ar "Porsche Cayennes". „Laika gaitā, pārstāstot notikumus, cilvēki nepievērš detaļām būtisku uzmanību un vispārina lietas, līdzīgi kā spēlē „Klusie telefoni”," viņš saka.

"Tādā veidā viens grieķis kļūst par visiem grieķiem un vēlāk visi grieķi kļūst par Grieķiju.

Inteliģenti cilvēki neļauj „Bild” vai „Spiegel” publicētajai informācijai ietekmēt viņu domāšanu. Mums ir jārīkojas atbilstoši tam, ko zinām, nevis balstoties uz to, no kā baidāmies,” situāciju komentē Khalili.

Ziņu veidošanu nevajadzētu pārvērst par pasaku sacerēšanu. Grieķija nav bezgalīgi korumpētā, bezatbildīgā un nekaunīgā valsts, kura kategoriski atsakās atdot notrallinātos parādus stiprajai, kārtīgajai un čaklajai Eiropai.