Trešdien ar oficiāliem paziņojumiem klajā nāca Grieķijas premjerministrs Antonis Samars un premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs Evangels Venizels. Samars visu grieķu vārdā izteica dziļu līdzjūtību un sašutumu par nāvējošo teroristu uzbrukumu Parīzē un uzsvēra: „Grieķi solidarizējas ar nevainīgo upuru ģimenēm un sēro kopā ar saviem draugiem – Francijas tautu.” Venizels paziņoja: „Mēs izsakām savu sašutumu un viennozīmīgu nosodījumu par necilvēcīgo un barbarisko teroristu uzbrukumu Francijas žurnāla „Charlie Hedbo” redakcijai Parīzē. Mūsu visdziļākā līdzjūtība upuru piederīgajiem, franču tautai un varas iestādēm. Mēs apliecinām Francijas valdībai, ka Grieķija to atbalsta un pievienojas visiem tiem, kuri cīnās par brīvību un pret terorismu.”
Piemiņas pasākuma organizatori, aicinot uz pulcēšanos, norādīja: „Nekāds autoritārisms, neviena ideoloģija, nekāda reliģiskā pārliecība, ne vardarbība mūs neiebiedēs runāt, rakstīt un zīmēt to, ko vēlamies.
Neviens nevar mums atņemt tiesības miermīlīgi līdzās pastāvēt imigrantiem, neviens nevar izšķirt cilvēkus, kuri vēlas dalīties ar informāciju un dzīvot likumīgā sabiedrībā. Mēs nebaidāmies!”
Ceturtdienas vakarā pēc pulksten 17 Atēnās pāris kvartālus no Francijas Institūta policija ar sarkanbaltajām lentēm bija norobežojusi satiksmes līdzekļu kustību, un cilvēku straumes plūda virzienā uz piemiņas vietu.
Pie ēkas rindā bija izvietojušies cilvēki, kuri rokās turēja oranžas A4 formāta lapas, uz katras no kurām bija uzdrukāts melns burts, kopā veidojot teikumu: „Mēs neienīstam, mēs nebaidāmies!” Ik pa laikam šis sauklis piemiņas norises vietā tika skandēts skaļās balsīs.
Pie institūta ieejas durvīm bija piestiprināts milzīgs plakāts, kur uz melna fona ar baltiem burtiem uzrakstīts „Je suis Charlie”, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē „Es esmu Čārlijs”.
Turpat blakus arī neliels galds, uz kura izvietota kaste ar pildspalvām un divas lielas grāmatas, kur ierakstīt līdzjūtības.
Piemiņas vietā, miesassargu ielenkta, ieradās partijas „Nea Demokratia” deputāte - Dora Bakojani un vēl vairāki Grieķijā populāri cilvēki – rakstnieks Vasilis Vasiliks, partijas „Syriza” deputāte Zoi Konstantopulu un partijas „ΔΗΜΑΡ” deputāte Marija Repusi un citu partiju pārstāvji. Tumsai iestājoties, iela iepretim Francijas Institūtam Atēnās visa kvartāla garumā bija pilna ar dažāda vecuma cilvēkiem.
Daudzi līdzi paņēmuši dažāda formāta lapas ar uzrakstiem „Je suis Charlie” un zīmuļu attēliem, dažiem līdzi bija „Charlie Hedbo” izdevumi, zīmuļu maketi un arī sveces.
Lūsija ir „Erasmus” studentu apmaiņas programmas dalībniece no Francijas un dzīvo Atēnās vienu gadu. Viņa ir ieradusies uz piemiņas pasākumu kopā ar saviem draugiem un studiju biedriem.
Viņa atklāja lsm.lv: „Mēs solidarizējamies ar visiem Francijas iedzīvotājiem un esam ieradušies šeit, lai aizstāvētu brīvību izpaust savas domas. Kurp pasaule dodas, ja var uzdrīkstēties nogalināt cilvēkus tikai par to, ka viņi ir uzzīmējuši attēlu, kas kādam nepatīk?
Tas ir vājprāts, atņemt dzīvību par satīrisku zīmējumu, pat tad, ja tas ir bijis reliģiska satura joks.”
Sofija dzīvo Atēnās 12 gadus un strādā Francijas institūtā Atēnās. Viņa uzskata, ka grieķiem ir ļoti tuvas un draudzīgas attiecības ar francūžiem, un šobrīd viņi ir vienoti pret bailēm, ko teroristi vēlas uzspiest.
"Šajā piemiņas pasākumā ierados, jo, manuprāt, veids, kā cenšas ierobežot cilvēku brīvību, ir šokējošs. Un arī vēlos paust atbalstu saviem tautiešiem viņu lielajās bēdās.
Francija ir vārda brīvības simbols, un asiņainais notikums bija teroristu uzbrukums ne tikai cilvēkiem, bet arī brīvībai.
Man ir ļoti žēl, ka šajās dienās esmu tālu prom no savas dzimtenes," Sofija stāsta lsm.lv.
Janis savulaik ir studējis, un šobrīd viņa meita dzīvo Francijā. Uz piemiņas pasākumu viņš bija ieradies kopā ar savu dzīvesbiedri un rokās turēja žurnālu, kurā publicētais attēls tika izmantots par iemeslu asiņainajai 12 cilvēku slepkavībai.
„Visvairāk šajā traģiskajā notikumā mani šokēja tas naids, ar kādu tika nogalināti cilvēki. Kā arī mežonīgais un barbariskais veids, kā notika uzbrukums, jo tas nav savienojams ar mūsdienīgu, civilizētu un kulturālu sabiedrības uzvedību," lsm.lv stāsta Janis. Viņš norāda, ka, redzot video no notikumu vietas, cik nežēlīgi un aukstasinīgi tika nogalināts policists, viņu ārkārtīgi nepatīkami pārsteidza teroristu naids un barbarisms.
"Man ir bail, ka šo radikālo musulmaņu un kristiešu reliģisko uzskatu nesaderību un tās radītās problēmas nevarēs atrisināt un situācija nākotnē tikai pasliktināsies,” viņš teica.
Pēc pulksten 19 daudzi cilvēki devās aizdegt sveces pie Francijas vēstniecības Atēnās. Ceturtdienas vakarā pulcēšanās notika arī pie Francijas Institūta ēkas Salonikos un Patrā.
