„Šīs vēlēšanas noteiks mūsu nākotni un mūsu bērnu nākotni,” vēlēšanu dienā norādīja Grieķijas premjerministrs un partijas „Jaunie demokrāti” prezidents Antonis Samars. Viņa ieskatā tas ir lēmums, vai Grieķija dosies uz priekšu „dinamiski, bet drošībā un ar pārliecību” vai arī iesaistīsies „avantūrā”.
„Šajās vēlēšanās redzam ļoti iespaidīgu skaitu pilsoņu, kuri joprojām nav pieņēmuši savu galīgo lēmumu. Tieši šo cilvēku rokās ir vēlēšanu un arī valsts liktenis. Es saglabāju optimismu, jo ticu, ka neviens nepakļaus briesmām mūsu valsts stāvokli Eiropā. Mēs uzvarēsim,” pārliecināts Samars.
Tikmēr partijas „Syriza” prezidents Aleksis Cipras vēlēšanu iecirknī ieradās vairāku miesassargu un policistu pavadībā, lai spētu tikt cauri ziņkārīgo iedzīvotāju un arī žurnālistu pūlim. „Šodien grieķi tiek aicināti spert soli pretī tam, ka valstī atgriežas cerības, demokrātija un pieklājība un tiek darīts gals bailēm. Šodien mēs nolemjam, vai „Troika” atgriezīsies Grieķijā rīt, lai īstenotu Samara kunga sastādīto plānu, vai arī rīt valsts pieprasīs atgriešanos pie pieklājības caur sīkstām pārrunu procedūrām,” savā uzrunā pauda Cipras.
Bet ļoti lakonisks savā uzrunā bija Grieķijas viceprezidents un partijas PASOK prezidents Evangels Venizels: „Es novēlu grieķiem izdarīt izvēli, kas nevis pasliktinātu, bet uzlabotu dzīvi viņiem pašiem un viņu bērniem.”
Savukārt KKE līderis Dimitris Kucumba aicināja grieķus vēlēt „ar roku uz sirds un skatienu rītdienā”, kas gan būšot grūta tautai un jaunajai valdībai memoranda un no tā izrietošajiem likumiem un nepopulāro lēmumu dēļ. „Aizsargāsim tautas intereses, lai uzaust labākas dienas mums un mūsu bērniem,” sacīja Kucumba.
„Izskatās, ka vēlētāji ir nolēmuši sodīt „Jaunos demokrātus” un PASOK, pirmās partijas godu piešķirot citiem, tādā veidā sodot politiķus, kuri valsti ir noveduši krīzes situācijā,” uzsvēra partijas „Upe” prezidents Stavros Teodorakis, kurš balsoja Hanjas pilsētā Krētā. Viņa ieskatā, tā ir iespēja pārmaiņām „pareizajā virzienā”. „Balsosim par tiem, kuriem ir zināšanas un drosme, un kuri to ir pierādījuši. Neatdosim valsti ķildniekiem un tiem, kuri neciena demokrātiju. Neiesaistīsimies avantūrās, bet pārmainīsim visu, nenojaucot valsti,” mudināja Teodorakis.
Demokrātisko sociālistu kustības (KINIMA) prezidents un bijušais Grieķijas premjerministrs Jorgos Papandreu uzsvēra, ka Grieķija atrodas „ļoti svarīgās krustcelēs”: „Mēs varam mainīt Grieķiju, pietiek ar vēlēšanos sadarboties. Mēs, grieķi, varam izveidot paši savu grieķu plānu nopietnām pārmaiņām.”
Viens no partiju „Zaļie” un „Kreisā demokrātija” apvienības vadītājiem Nikos Hrisojels arī galveno uzsvaru veltīja pārmaiņām: „Mūsu apvienība arī atbalsta politikas un valdības maiņu, taču ar ekoloģisku, sociālu un ekonomisku plānu, ar reāliem risinājumiem, kā mazināt bezdarbu, ekonomiskās un nabadzības problēmas. Esam šeit, lai mainītu valsti, taču ar reālistisku plānu un vīziju nākotnē.”
Par balsojumu pret koalīcijas valdību 2012.gadā no partijas „Jaunie demokrāti” tika izslēgts politiķis Panos Kamens. Viņš un vēl desmit bijušie partijas deputāti nodibināja jaunu partiju „Neatkarīgie grieķi”, tāpēc ir ļoti saprotama Kamena kritika attiecībā uz Samara valdību: „Šodien no Nisiros salas mēs sūtām cerību vēsti. Šī ir demokrātijas diena, ļoti nozīmīga Grieķijas vēsturē. Šodien grieķi lemj par nacionālās suverenitātes atgūšanu un konstitūcijas atjaunošanu. Grieķija vairs nebūs valsts, kas tiek vadīta ar e-pastu palīdzību.”
Kamens norādīja, ka viņa vadītā partija ir turējusi solījumu darboties kā regulators un, sākot ar rītdienu, viņi garantējot visu grieķu apvienošanos kopīgā darbā. „Baiļu stratēģija un retoriskas shēmas par ideoloģiskajiem pretstatiem ir beigušās. Visi grieķi savienos savas dvēseles un spēkus un kopā aizsargāsim savu nāciju. Tiklīdz tiks atjaunota brīvība, būs laiks atrisināt visus strīdus.”
Tikmēr Grieķijas prezidents Karols Papulijs balsoja Ionaninas reģionā un pie vēlēšanas iecirkņa labprāt aprunājās ar daudziem vietējiem iedzīvotājiem. Papulijs nākotni redz drūmās krāsās, sakot, ka, viņaprāt, Grieķiju sagaida daudz problēmu: „Ir nepieciešams šīs problēmas konfrontēt saprātībā un vienprātībā, lai varētu izturēt jebkādas situācijas.” Pirms doties savās ikdienas gaitās prezidents vēl uzsvēra: „Šīs ir izšķirošanas vēlēšanu sacīkstes. Ticu un ceru, ka Grieķijas iedzīvotāji, kuri ir daudz ko pieredzējuši, darbam parlamentā izvēlēsies vislabākos. Grieķiem piemīt gudrība, zināšanas, neatlaidība un izturība.”
Jau ziņots, ka svētdien notiek Grieķijas parlamenta vēlēšanas, kurās aptuveni 10 miljoni iedzīvotāju izšķirs savas valsts politisko un arī ekonomisko likteni. Par iekļūšanu parlamentā cīnās 22 partiju kandidāti. Lai sasniegtu savu mērķi, partijām jāpārvar trīs procentu vēlēšanu barjera.
Kā liecina aptaujas, teju trešdaļa Grieķijas vēlētāju varētu balsot par kreiso ekstrēmistu apvienību "Siriza" (Syriza), tai ar 25,7% seko centriski labējā partija „Jaunā demokrātija” (Nea Dimokratia). Kopumā procentuālo barjeru varētu pārvarēt septiņi politiskie spēki.
