Partijas “Syriza” Centrālās komitejas sanāksmes rezolūcijas projekta piezīmes liecina, ka valdība četrus mēnešus atteikusies piekrist apkaunojošiem ultimātiem no starptautisko aizdevēju puses, taču tas nenozīmējot, ka tā necenšas rast izeju no strupceļa. Dokumentā norādīts, ka tie, kuri cenšas pazemot Grieķiju, „spēlējas ar uguni”, un uzsvērts, ka algu un pensiju izmaksa ir svarīgāka par parāda nomaksu.
Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Nikos Huntis piebilda, ka maksājumu iespējams veikt tikai tādā gadījumā, ja tiks saņemti kopš 2014.gada augusta aizturētie aizdevumi.
„Mēs esam nonākuši dilemmas priekšā. Ja netiek saņemtas kavēto aizdevumu daļas, kas ir 3,5 miljardi no SVF, 1,5 un 1,9 miljardu atskaitījumi no Eiropas Centrālās bankas obligācijām un 1,2 līdz 1,8 miljardi eiro no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda, valdības prioritāte būs algu un pensiju izmaksāšana. Grieķijas valdība apņemas palikt uzticīga saviem solījumiem un programmai. Mūsu galvenais ierocis ir iedzīvotāju atbalsts. Jebkurā gadījumā mēs meklējam vienošanos un risinājumu, kas būtu izdevīgs visas Eiropas tiesiskumam un demokrātijai, citādi esam gatavi katrai iespējai, lai aizsargātu Grieķijas tautas intereses un valsts izaugsmi,” sacīja Huntis.
Opozīcijā esošās centriski kreisās partijas „Potami” („Upe”) līderis Stavros Teodorakis darīja zināmu, ka viņa partija balsojumā atbalstīs vienošanos ar Grieķijas kreditoriem.
Taupības politikas pārtraukšana bija galvenais iemesls, kas ļāva kreiso ekstrēmistu apvienībai „Syriza” iegūt 36% vēlētāju atbalstu šī gada janvārī notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, taču iepriekšējās Grieķijas valdības padomniece ekonomikas jautājumos, Starptautisko inovāciju pārvaldības centra zinātniece un eirozonas ekonomikas un finansiālo jautājumu konsultatīvā uzņēmuma „E.F. Consulting” direktore Miranda Hafa uzskata, ka taupība nav izvēle, bet gan nepieciešamība, lai atgrieztos pie maksātspējas.
Lai arī IKP un parāda koeficients palielinās, tas ir tikai īstermiņā, jo, samazinot valdības izdevumus, no kuriem lielāko daļu veido publiskā sektora darbinieku algas un pensijas, ilgtermiņā iespējams panākt augstāku IKP, samazināt nodokļus un stimulēt ekonomisko aktivitāti.
„Premjerministrs Cipras saka, ka Grieķijai ir nepieciešama vienošanās, kas pārtrauks taupību, atjaunos likviditāti un veicinās izaugsmi, viņaprāt, tas nozīmē, ka nepieciešams vienoties par zemiem budžeta pārpalikuma mērķiem, Grieķijas parāda pārstrukturēšanu, spēcīgas investīciju programmas īstenošanu un algu un pensiju pasargāšanu no samazinājumiem, taču taupības pasākumi nav problēma. Grieķijai ir nepieciešams kļūt par pievilcīgu investīciju mērķi, jo aicinājums atbalstīt ieguldījumus ir tas pats, kas iejūgt zirgu aiz ratiem,” norādīja Hafa.
Gan Īrijai, gan Portugālei un Spānijai kopš 2009.gada izdevies palielināt eksporta apjomus un pārsniegt pirmskrīzes rādītājus, bet Grieķija joprojām eksporta ziņā atpaliek no 2007.gada līmeņa, jo, piemēram, Īrija ieguldīja līdzekļus ražošanā, bet Grieķija tērēja aizņēmumus patēriņam.
Pasaules Bankas pētījumā „Doing Business 2015” Grieķijas pozīcijas ir uzlabojušās, no 72.vietas pakāpjoties uz 61. (189 valstu konkurencē), tomēr tas ir viens no viszemākajiem Eiropas valstu rādītājiem, jo, piemēram, Īrija ieņem 13., Portugāle – 25. un Spānija – 33.vietu. Grieķijas rādītāji ir ļoti zemi tādās jomās kā īpašuma reģistrācija, tiesībaizsardzība (no iepriekšējā gada 98.vietas noslīdējusi uz 155.vietu), maksātnespējas likumdošana. Minētie rādītāji nevis piesaista, bet gan atbaida investorus no Grieķijas.
Hafa atklāja, ka Grieķijas Uzņēmumu federācija (SEV) valdībai iesniegusi priekšlikumus, kas ir nepieciešams, lai veicinātu valsts konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi, minot, piemēram, enerģijas izmaksu samazināšanu, uzņēmumu licencēšanu, zonēšanas likumu, dokumentu elektronisku apmaiņu, tiesu sistēmas reformu, bet „neviens no minētajiem punktiem nav iekļauts „Syrizas” programmā, valdība tikai uztraucas, lai netiktu samazinātas algas un pensijas, taču valsts pēdējo trimestri atrodas dziļā recesijā.”
Jau vēstīts, ka kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.
