Sadaļas Sadaļas

Grieķijas valdošie politiķi negrib piekrist starptautisko aizdevēju prasībām

Nedēļas nogalē notikušajā partijas „Syriza” Centrālās komitejas sanāksmē viens no galvenajiem sarunu tematiem bija par Grieķijas parāda atmaksas noteikumiem un sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Premjerministrs Aleksis Cipras uzsvēra, ka valdība meklē dzīvotspējīgu risinājumu, tāpēc netiks pieņemti pazemojošie nosacījumi.

Ministru prezidents sacīja, ka sāpīgais un grūtais laika posms, mēģinot panākt vienošanos ar ārvalstu institūcijām, nonācis finiša taisnē: „Tas nevienam nebija viegli, taču mēs nepieņemsim pazemojošos nosacījumus un nepildīsim nesaprātīgās un nepamatotās prasības, ko vairākums nemaz nav spējīgs izpildīt. Tie, kuri var palīdzēt ar dzīvotspējīgu risinājumu, lai to dara, bet citādi, lai klusē.”

Labējās populistu partijas „Neatkarīgie grieķi” (ANEL) pārstāve Marina Hrisoveloni atbalstīja partiju „Siriza” un sarunā TV kanālā „Mega” teica: „Mēs nepiekritīsim sāpīgajiem nosacījumiem, kas uzvels nastu uz tā jau nomocītajiem un nabadzības pārņemtajiem grieķiem.”

Kā viena no prasībām, par ko līdz šim nav panākta vienošanās, tiek minēts jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm. Valdības spīkers Gabriels Sakelaridis apstiprināja, ka Grieķijas kreditori pieprasa divas PVN likmes 11% un 23% apmērā, turklāt enerģētikas nozarei tiek ieteikts piemērot 23%, bet Grieķija piedāvā īstenot trīs PVN likmes – 7%, 14% un 22% apmērā.

Pirms sanāksmes notikušajā Starptautiskajā ekonomikas konferencē finanšu ministrs Janis Varufakis norādīja, ka pēdējos piecus gadus valsts eksistē no viena aizņēmuma līdz nākamajam, no vienas glābšanas līdz nākamajai.

Tomēr pašreizējās valdības uzdevums nav nodrošināt nākamo aizdevuma daļu, jo pie varas esošais politiskais spēks tic, ka problēmu nav iespējams atrisināt, mēģinot ar labiem aizņēmumiem nosegt sliktus aizņēmumus, kā tas tiek darīts kopš 2010.gada maija, norādīja finanšu ministrs. 

Varufakis, raksturojot ekonomisko un politisko situāciju valstī, neskopojās ar dažādiem epitetiem: „Ir jūtams samulsums šajā kļūdu komēdijā, kas sākās ar milzīgu kļūdu 2010.gada maijā, kad, sarūkot nominālajiem ieņēmumiem par 25 līdz 30%, tika paņemts vislielākais aizdevums cilvēces vēsturē. Neviens nevarēja ticēt, ka tas beigsies labi. Un tas nav beidzies labi. Kopš tā brīža viss, kas notiek, ir eļļas liešana ugunī.”  

Par galveno iemeslu, kāpēc pie varas esošie Grieķijas politiķi atsakās parakstīt vienošanos, tika minētas starptautisko aizdevēju utopiskās prasības un kļūdainās nākotnes prognozes. Lai Grieķijai vairs nebūtu jāpaļaujas uz aizdevumiem un oficiālu palīdzību un valsts varētu atgriezties tirgū, programma paredz, ka 2019.gadā Grieķijas parāda attiecībai pret IKP ir jābūt 139%. Šobrīd tā ir vairāk nekā 180%. Eiropas institūcijas ir aprēķinājušas, ka plānu iespējams īstenot, panākot pieaugošu primāro pārpalikumu 20% apmērā un palielinot ieņēmumus par 27%.

„Ja šajā milzīgi depresīvajā ekonomiskajā situācijā izmantosim privāto sektoru, lai iegūtu šos divus pretrunīgos ciparus, mēs nogalināsim govi, kas dod pienu,” sacīja finanšu ministrs,„metode, kas tiek saukta par centrālo plānošanu, pēdējos piecus gadus ir cietusi nožēlojamu neveiksmi un radījusi depresiju.”

Varufakis atklāja, ka vienošanās sarunu gaitā ar starptautiskajiem aizdevējiem problēmas rada tas, ka institūciju pārstāvji privātās sarunās piekrīt esošās Grieķijas valdības argumentiem, taču publiski to neatzīst, saprotot, ka tādā veidā viņi nav politiski dzīvotspējīgi. Starptautiskā valūtas fonda dati par Grieķijas plānoto un aktuālo izaugsmi pēdējos piecus gadus liecina par kļūdainām prognozēm. Starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu atzīt, ka 2019.gadā Grieķijas parāda attiecības pret IKP būs nevis 139%, bet - 150%, taču viņi nav gatavi spert tādu soli.

Finanšu ministrs pauda viedokli, ka tirgus ir tas, kas nosaka, kurš ir maksātnespējīgs un bankrotējis, un kurš izdzīvos atbilstoši Darvina teorijai. „Varbūt brīvā tirgus dalībnieki otrpus Atlantijas okeānam argumentētu, ka banku sistēma ir jāsaglabā, jo bankas nav tikai uzņēmumi, bet piedāvā maksājuma sistēmu, kas ir sociālekonomikas asinsvadi, taču viņi būtu kategoriski pret direktoru padomju, akcionāru un obligāciju īpašnieku glābšanu. Valstij ir jāsaglabā brīvās kapitalizācijas tiesības un iespējas pārdot bankas privātajam sektoram. Tā tas nenotiek ne Eiropā, ne Eirozonā un noteikti ne Grieķijā,” teica Varufakis.

Tā kā pirms partijas „Siriza” sanāksmes finanšu ministra vietniece bezdarba apkarošanas jautājumos Urania Antonopulu nāca klajā ar paziņojumu, ka bezdarbs ir otra lielākā problēma aiz valsts parāda, Varufakis norādīja, ka šobrīd Grieķijas ekonomika ir vissliktāk regulētais darba tirgus visā pasaulē: „Tas patiesībā ir pat sliktāks nekā verdzība, jo vergiem bija nodrošināts vismaz patvērtums virs galvas un ēdiens, taču mūsu valstī ir 500 000 – 600 000 cilvēku, kuri turpina strādāt, nesaņemot algu pat sešus mēnešus.”  Un arī Cipras pievērsa uzmanību prasībām par darba likuma reformām: „Mēs neapspriedīsim turpmāku darba tirgus noteikumu atcelšanu, tieši pretēji, mēs esam gatavi atjaunot darba koplīgumus.”   

Finanšu ministrs sniedza atbildi, kā, viņaprāt, izkļūt no krīzes:

„Ir jāatzīst, ka neatmaksājamu parādu nav iespējams atmaksāt. To Volstrītas, Frankfurtes un Londonas juristi privātajā sektorā dara katru dienu, taču valstiskajā sektorā valda politiskie ierobežojumi, kas attur no racionālām diskusijām. Ir nepieciešams fiskālais plāns, kas ir saskanīgs ar realitāti un veselo saprātu.”

Savukārt ministru prezidents norādīja, ka pretinieks nav Berlīnē vai Parīzē, bet gan pašu mājās, un pēdējos 25 gadus Troikas atbalstītāju interešu pārstāvji ieguvuši labumus un kalpojuši konkrētām interesēm. Taču opozīcijā esošās partijas „Jaunā demokrātija” pārstāvis Kostas Karagunis minēto izteikumu komentēja kā Cipras centienus pārliecināt cilvēkus pirms jaunu vienošanās nosacījumu iesniegšanas Parlamentā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt