Kamēr Krievija turpina bombardēt Ukrainas pilsētas un Ukrainas armija koncentrē spēkus pretuzbrukumam, Kijiva jau domā par valsts rekonstrukciju. Ukrainas atjaunošanas konferencē Londonā rietumvalstu līderi solīja Ukrainas rekonstrukcijai atvēlēt miljardiem eiro.
Autora ziņas
Noslēgumam tuvojas ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena divu dienu vizīte Pekinā, kuras laikā viņš jau ticies ar Ķīnas augstākajiem diplomātiem, lai mēģinātu nogludināt abu lielvaru attiecības, kas ir sasniegušas vienu no zemākajiem punktiem to vēsturē. Maz ticams, ka Blinkena vizīte ļaus atrisināt nesaskaņas daudzos būtiskos jautājumos, taču tā paver iespējas turpmākam dialogam starp Vašingtonu un Pekinu.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu sola šonedēļ turpināt plaši kritizēto tieslietu reformu apstiprināšanu. Tās paredz vājināt Augstākās tiesas lomu un dot politiķiem lielāku teikšanu šīs tiesas tiesnešu iecelšanas procesā. Piedāvātās reformas ir izraisījušas plašus protestus Izraēlā, jo daudzi tajās saskata mēģinājumus vājināt demokrātiju.
Šveicē 18. jūnijā norisinās referendums par jauno klimatneitralitātes likumu. Tas paredz noteikt valdībai par pienākumu līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju mērķi. Vēlētāju aptaujas dati liecina, ka vairums šveiciešu atbalstīja piedāvāto likumprojektu. Līdzīgs mērķis ar likumu ir noteikts arī Eiropas Savienībā.
Šonedēļ no jauna ir uzvirmojušas diskusijas ap jauno NATO ģenerālsekretāru. Daži diplomāti pieļauj, ka ticamākais scenārijs ir pašreizējā vadītāja Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņa pagarināšana vēl uz vienu gadu. Turpretī citi joprojām cer, ka alianses valstīm izdosies rast kopsaucēju, ja ne pirms Viļņas samita, tad vismaz līdz rudenim.
Ar svinīgu parādi Londonā sestdien, 17. jūnijā, tiek atzīmēta karaļa Čārlza III dzimšanas diena. Tās ir viņa pirmās oficiālās dzimšanas dienas svinības pēc nonākšanas tronī. Jaunā Lielbritānijas karaļa īstā dzimšanas diena ir 14. novembrī, tomēr tradīcija paredz, ka oficiālās svinības notiek vasarā, kad laika apstākļi ir piemērotāki svinībām ārpusē.
Pirmdien, 19. jūnijā, Lielbritānijas parlamentā ir gaidāms balsojums par īpašo ziņojumu, kurā bijušais premjers Boriss Džonsons tiek vainots apzinātā parlamenta maldināšanā. Runa ir par skandālu ap ballītēm, kas ir regulāri notikušas valdības mājā Covid-19 pandēmijas laikā, kad pulcēšanās bija aizliegta. Komiteja ir secinājusi, ka Džonsons ir zinājis, ka šādi pasākumi pārkāpj likumu, bet meloja parlamentam.
Pēdējā laikā publiski izskanējis jautājums, vai Krievijas opozīcijas spēki varētu apvienoties kopīga mērķa sasniegšanai. Viedokļi par to, vai un kā tas būtu jādara, ir krasi atšķirīgi. Daži domā, ka Krievijas opozīcijai vajadzētu apvienot spēkus pret pašreizējo prezidentu Vladimiru Putinu, bet citi saka, ka šobrīd tas tāpat neko nedotu. Ne mazums akmeņu tiek mests arī ieslodzītā politiķa Alekseja Navaļnija un viņa Pretkorupcijas fonda virzienā par nevēlēšanos sarunāties ar citiem opozīcijas spēkiem.
Briselē ceturtdien un piektdien notiks NATO aizsardzības ministru sanāksme, kurā spriedīs par atbalstu Ukrainai un gatavošanos Viļņas samitam. Sanāksmē piedalīsies arī Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless, kurš oficiāli gan noliedz, ka kandidētu uz NATO ģenerālsekretāra amatu, tomēr no dažādiem diplomātiem zināms, ka šobrīd par šo krēslu galvenokārt cīnās viņš un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.
Diplomāti joprojām nevar nonākt pie kopsaucēja par jaunām Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju. Trešdienas tikšanās nav devusi cerēto rezultātu, un sarunas turpināsies nākamajā nedēļā. Neoficiāli ir zināms, ka viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir sankciju piemērošana pret valstīm un to uzņēmumiem, kas palīdz apiet Krievijai uzliktos tirdzniecības ierobežojumus. Tikmēr Krievijas opozīcijas pārstāvji, kas šonedēļ arī pulcējās Briselē, mudina sankcijas padarīt vēl stingrākas.
Pagājušā gada sākumā Moldovu pāršalca milzīgs ukraiņu bēgļu un patvēruma meklētāju vilnis. Dažu mēnešu laikā šīs 2,5 miljonu iedzīvotāju valsts robežu šķērsoja aptuveni 850 000 bēgļu. Vairums no viņiem devās tālāk uz Rumāniju un citām Eiropas Savienības valstīm. Tomēr ievērojams cilvēku skaits palika Moldovā, un šobrīd pēc dažādiem aprēķiniem tajā uzturas no 80 līdz 100 tūkstošiem ukraiņu bēgļu. Latvijas Radio devās uz Kišiņevu, lai noskaidrotu, kā šie cilvēki jūtas tagad.
Moldovas tuvināšanās Eiropas Savienībai (ES) ir likusi mainīties arī tās vīna ražotājiem. Tā kā Krievijas varasiestādes vairakkārt ir noteikušas aizliegumus ievest Moldovas vīnus, aizbildinoties ar pārtikas drošības prasību neievērošanu, vietējie ražotāji bija spiesti sākt pārorientēties. Tagad Moldovā attīstās jaunas vīna darītavas, kas koncentrējas uz rietumnieku gaumi.
Atklātas diskusijas neformālā gaisotnē – tā politiķi raksturo Eiropas politiskās kopienas samita lielāko atšķirību no līdzīgiem pasākumiem. Šī sanāksme tagad norisinās Moldovā, uz to ir ieradušies vairāk nekā 40 valstu līderi, un Moldovas prezidente Maija Sandu neslēpa, ka vēlas izmantot šo reizi, lai parādītu, ka viņas valsts ir gatava uzsākt iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.
Vairāk nekā 40 valstu līderi šonedēļ dosies uz Moldovu, lai ceturtdien piedalītos otrajā Eiropas Politiskās kopienas samitā. Tik liels politiskais saiets ir nebijis notikums neatkarīgās Moldovas vēsturē, tādēļ šīs valsts valdība mēģina to izmantot, lai parādītu gatavību un vēlmi uzsākt pievienošanos Eiropas Savienībai.
Vērienīgākā muitas sistēmas pārveide kopš 1968. gada – tā Eiropas Komisija raksturo piedāvāto Muitas savienības reformu. Uz muitas darbiniekiem gulstas arvien lielāka atbildība pārbaudīt preču izcelsmi un atbilstību dažādām prasībām, kas ietvertas aptuveni 350 likumos. Tādēļ sistēmai ir jākļūst modernākai.
Mobilajiem telefoniem būtu jākalpo ilgāk nekā tikai divus gadus. Tā uzskata daudzi Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpēc ceturtdien viņi gatavojas spert soli tuvāk, lai apstiprinātu likumprojektu, kas paredz efektīvāku cīņu pret priekšlaicīgu ierīču nolietojumu. Tāpat jaunais likumprojekts mudinās ražotājus piedāvāt ilgāku preču garantiju, nekā nosaka likums.