Briselē ceturtdien sākusies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu tikšanās, kuras laikā tiks spriests par situāciju Tuvajos Austrumos, karu Ukrainā, migrāciju un ES budžetu. Paredzams, ka Eiropas līderi mudinās ieviest humānās pauzes, lai būtu iespējams nogādāt humāno palīdzību Gazas joslā.
Autora ziņas
Polijas premjera amata kandidāts Donalds Tusks trešdien bija ieradies vizītē Briselē, kur tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, viņas vietnieku Valdi Dombrovski, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un citiem Briseles politiķiem. Šāds brauciens ir diezgan neparasts, jo Polijas prezidents Andžejs Duda pat vēl nav aicinājis Tusku veidot nākamo valdību.
Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) sanāksmē vienojoties par mērenāku vairāku zivju sugu – reņģu un brētliņu – nozvejas samazinājumu Baltijas jūrā 2024. gadā, šo priekšlikumu akceptēja arī Eiropas Komisija (EK). Rezultātā Latvijas zvejniekiem būs būtiski labākas zvejas iespējas, nekā tās sākotnēji bija paredzētas regulas priekšlikumā, informēja Zemkopības ministrija (ZM). Tiesa, kvotu samazinājums reņģu nozvejai Baltijas jūrā būs 43%.
Sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās ir divas būtiskas problēmas, kas skar daudzus Eiropas reģionus. Arvien vairāk pieaug satraukums, ka šie izaicinājumi var traucēt saglabāt pašreizējo Eiropas konkurētspēju. Turklāt, ja tādas valstis kā Vācija savas demogrāfiskās problēmas lielā mērā var risināt ar migrācijas palīdzību, tad Baltijā un arī Balkānos joprojām ir vērojama iedzīvotāju aizplūšana, it sevišķi no laukiem. Tādēļ Briselē arvien skaļāk sāk skanēt dažādas idejas par to, kā mēģināt risināt šos izaicinājumus.
Karam Ukrainā un Izraēlas karam pret teroristisko grupējumu "Hamās" ir dažādi cēloņi un sekas, taču abu triecienviļņi atbalsojas visā pasaulē. Tā pirmdien pēc ierašanās uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi Luksemburgā izteicies ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.
Armēnijas premjers Nikols Pašinjans otrdien, Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, paziņoja, ka Armēnija ir gatava tuvināties Eiropai Savienībai (ES) tik tuvu, cik tas būs iespējams. Pašinjans vairākkārt kritizēja Armēnijas drošības partnerus, tostarp Krieviju, par bezdarbību un nevēlēšanos aizstāvēt Kalnu Karabahas armēņus.
Izraēla sestdien turpināja intensīvus gaisa triecienus Gazas ziemeļos un aicināja palestīniešu civiliedzīvotājus pēc iespējas ātrāk doties uz dienvidiem pirms gaidāmās sauszemes ofensīvas pret islāmistu teroristu grupējuma "Hamas" komandieriem. Svētdienas rītā Izraēlas armijas pārstāvis norādīja, ka gaidāmas ievērojamas militārās darbības.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens turpina vizīti Tuvajos Austrumos. Sava brauciena laikā viņš plāno apmeklēt gandrīz visus nozīmīgos Izraēlas kaimiņus. Savukārt Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji pirmo reizi ir nācis klajā ar stingru nostāju jautājumā par Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamas" konfliktu. Ķīnas ministrs norāda, ka Izraēlas operācija Gazā pārkāpj pašaizsardzības robežas.
Vienīgais ilgtermiņa risinājums izraēliešu un palestīniešu konfliktam ir divu valstu izveide, pēc vizītes Ķīnā sacīja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Viņš atzina, ka divu valstu izveide nav šīsdienas jautājums un tas nepalīdzēs atrisināt pašreizējo humāno krīzi Gazā, bet tas var palīdzēt novērst regulāru saspīlējuma atkārtošanos.
Pēc Izraēlas armijas, kas pēc teroristiskā grupējuma "Hamas" uzbrukumiem gatavojoties iespējamam sauszemes iebrukumam Gazas joslā, aicinājuma Gazā turpinās iedzīvotāju evakuācija uz reģiona dienvidiem, tomēr ne visi ceļi, kas tika oficiāli pasludināti par drošiem, patiešām nodrošina neskartu izbraukšanu. Tiek ziņots par cilvēkiem, kas gājuši bojā, mēģinot pamest Gazas ziemeļus.
Tikai dažas stundas pēc nežēlīgā "Hamas" uzbrukuma Izraēlā Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ne tikai solīja izraēliešus atbalstīt, bet arī sniedza tūlītēju militāru atbalstu. Uz valsti nosūtītas ne tikai kara lidmašīnas, bet arī pasaulē lielākais ASV piederošais karakuģis "Gerald R. Ford". Arī ceturtdien notikušajā NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē ASV aizsardzības ministrs vēlreiz apliecināja Vašingtonas atbalstu Izraēlai.
Spānijas pilsētā Granadā tiek kalta Eiropas nākotnes stratēģija. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji sākuši debates par gatavību no 27 valstu savienības kļūt par, iespējams, 36 valstu savienību. Pie Eiropas Savienības durvīm klauvē ne tikai Ukraina, bet arī Moldova, Gruzija un sešas Rietumbalkānu valstis.
Spānijas dienvidu pilsētā Granadā ceturtdien sākusies Eiropas Politiskās kopienas sanāksme, uz kuru ieradušies vairāk nekā 40 valstu līderi. Uzmanības centrā joprojām ir centieni apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu, bet šoreiz pastiprināti tiek runāts arī par Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktu.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien Ņujorkā kārtējo reizi stājies tiesas priekšā. Apgabala ģenerālprokurore Letīcija Džeimsa apsūdz Trampu un viņa kompāniju nepatiesas informācijas sniegšanā ar mērķi mākslīgi uzpūst savu īpašumu vērtību, kas ļauj saņemt bankās kredītus uz izdevīgākiem nosacījumiem.
Kalnu Karabahu pametuši jau 90 000 cilvēku jeb aptuveni divas trešdaļas anklāva iedzīvotāju. Kaut Azerbaidžānas valdība ir mudinājusi reģiona iedzīvotājus palikt savās mājās, daudzi valsts sniegtajām drošības garantijām netic un tādēļ metušies bēgt. Satraucošie notikumi Armēnijas anklāvā mazinājuši arī armēņu uzticību Krievijai, spriež Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili.
Šveices prokuratūra apsūdz bijušā Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova meitu Gulnaru noziedzīgās organizācijas vadībā. Tiesībsargi uzskata, ka Karimova ir izmantojusi savu prezidenta meitas un Uzbekistānas amatpersonas stāvokli, lai saņemtu kukuļus no starptautiskām telekomunikāciju kompānijām, kas vēlējās uzsākt darbību šajā Centrālāzijas valstī.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenergs ceturtdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā, kur ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kopā ar viņu Ukrainas galvaspilsētu apmeklējuši arī Lielbritānijas un Francijas aizsardzības ministri. Galvenais sarunu temats – turpmākās palīdzības sniegšana Ukrainai.
Zaļo un Zemnieku savienība no sadarbības ar partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītāju Aivaru Lembergu neatteiksies arī pēc notiesājoša sprieduma otrajā tiesu instancē. Partijā norāda, ka tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā un to ir iespējams pārsūdzēt. Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka viņas vadītā valdība stingri norobežojas no sankciju sarakstā iekļautām personām un attiecībā uz Lembergu nekas nav mainījies.
Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") trešdien pirmajā ārvalstu vizītē kā Latvijas premjerministre ieradusies Briselē. Viņa tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Abās sarunās Siliņa uzsvēra, ka līdzšinējais Latvijas ģeopolitiskais kurss paliks nemainīgs.
Eiropas Savienība brīdina Ķīnu, ka Eiropas uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk veidot tur biznesu. Tam traucē ne tikai jaunie nacionālās drošības likumi, bet arī Ķīnas attieksme pret Krievijas karu ar Ukrainu. Šo vēstījumu amatpersonām Pekinā nogādāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš pirmdien noslēdza četru dienu vizīti Ķīnā.