90 gadu vecumā ceturtdienas vakarā mūžībā devusies ietekmīgā ASV senatore Diāna Feinsteina. Senatores amatā viņa nostrādāja vairāk nekā 30 gadu.
Autora ziņas
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenergs ceturtdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā, kur ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kopā ar viņu Ukrainas galvaspilsētu apmeklējuši arī Lielbritānijas un Francijas aizsardzības ministri. Galvenais sarunu temats – turpmākās palīdzības sniegšana Ukrainai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir piedāvājis nodrošināt Korsikas salai autonomiju Francijas Republikas sastāvā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien sanāksmē Briselē mēģina vienoties par kopīgu pozīciju jautājumā par reaģēšanu migrācijas krīzes situācijās. Migrantu pieplūdums Lampedūzas salā Itālijā, kā arī daudzās Rietumeiropas valstīs mudina rast kopsaucēju.
Zaļo un Zemnieku savienība no sadarbības ar partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītāju Aivaru Lembergu neatteiksies arī pēc notiesājoša sprieduma otrajā tiesu instancē. Partijā norāda, ka tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā un to ir iespējams pārsūdzēt. Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka viņas vadītā valdība stingri norobežojas no sankciju sarakstā iekļautām personām un attiecībā uz Lembergu nekas nav mainījies.
Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") trešdien pirmajā ārvalstu vizītē kā Latvijas premjerministre ieradusies Briselē. Viņa tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Abās sarunās Siliņa uzsvēra, ka līdzšinējais Latvijas ģeopolitiskais kurss paliks nemainīgs.
Eiropas Savienība brīdina Ķīnu, ka Eiropas uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk veidot tur biznesu. Tam traucē ne tikai jaunie nacionālās drošības likumi, bet arī Ķīnas attieksme pret Krievijas karu ar Ukrainu. Šo vēstījumu amatpersonām Pekinā nogādāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš pirmdien noslēdza četru dienu vizīti Ķīnā.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda apzinās, ka procentu likmju celšana ir sāpīga daudziem iedzīvotājiem ar hipotekāriem kredītiem. Tomēr tas esot vienīgais veids, kā samazināt inflāciju līdz 2% robežai. Viņa spriež, ka šo mērķi varētu sasniegt līdz 2025. gada beigām.
Polijas valdošie politiķi pēc valsts premjera skaļā paziņojuma par ieroču piegādes pārtraukšanu Ukrainai sākuši nogludināt publiskās domstarpības ar Ukrainu un retorikā ieņemt samiernieciskāku toni. Tomēr politikas analītiķi vērtēja, ka pārskatāmā nākotnē attiecības starp Poliju un Ukrainu varētu palikt sarežģītas, jo uzreiz pēc oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām Polijā sāksies citas priekšvēlēšanu kampaņas.
Polija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā bijusi viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, taču pēdējā laikā Polijas valdība iesaistījusies asā vārdu apmaiņā ar Ukrainas līderiem. Politikas komentētāji to skaidro ar 15. oktobrī gaidāmajām Polijas parlamenta vēlēšanām, pirms kurām Polijā valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" ("PiS") mēģina sevi parādīt kā nepiekāpīgu Polijas interešu aizstāvi.
Finiša taisnē ir nonākusi cīņa par Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadītāja amatu. Divas galvenās kandidātes ir dāniete Margrēte Vestagere un spāniete Nadija Kalvinjo. Tomēr šķiet, ka pagaidām ne vienai, ne otrai kandidātei nav nepieciešamā atbalsta. Turklāt politiķu aprēķinus var ietekmēt arī tas, kuras valsts pārstāvis ieņems ietekmīgo Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amatu.
Azerbaidžāna pēc aptuveni diennakti ilgām kaujām Kalnu Karabahā ir paziņojusi par uzvaru tā dēvētajā "pretterorisma operācijā". Trešdien tika panākta vienošanās par pamieru, bet jau ceturtdien sāksies sarunas par Kalnu Karabahas pakāpenisku nodošanu Azerbaidžānas kontrolē. Armēnijas vadība ir paziņojusi, ka nav piedalījusies šīs vienošanās tapšanā.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sākuši "pretterorisma pasākumus" Kalnu Karabahas reģionā. Operācijas mērķis esot novērst provokācijas un aizsargāt civiliedzīvotājus. Armēnija tikmēr apgalvo, ka Azerbaidžāna gatavojas veikt etnisko tīrīšanu pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem, kas lielākoties ir etniskie armēņi.
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Cihanauska, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus Strasbūrā, parādīja attēlu ar pases vāku, ko ārzemēs dzīvojošajiem Baltkrievijas pilsoņiem plāno sākt izsniegt viņas vadītie opozīcijas spēki. Tas ļautu šiem cilvēkiem izvairīties no nepieciešamības atgriezties dzimtenē, kur viņiem varētu draudēt briesmas. To, kā tas varētu notikt, intervijā Latvijas Radio skaidroja Cihanauskas "labā roka" Franaks Vjačorka.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena trešdien Eiropas Parlamentā (EP) uzstājās ar ikgadējo uzrunu par stāvokli Eiropas Savienībā (ES). Viņa izmantoja šo runu, lai aicinātu veidot lielāku un spēcīgāku Eiropas Savienību, turpinot ES paplašināšanu.
Pirmdien varētu notikt telefonsaruna starp Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un Armēnijas premjerministru Nikolu Pašiņanu, Erdogans paziņoja svētdien G20 sanāksmes noslēgumā.
Indijā noslēgusies G20 valstu līderu sanāksme. Par tās iznākumu skan dažādi vērtējumi. Indijas, Brazīlijas un Krievijas pārstāvji šo tikšanos dēvē par savu panākumu. Savukārt Eiropa un Japāna izsaka gandarījumu, ka visas valstis ir spējušas paust atbalstu ANO statūtiem, ko Krievija šobrīd pārkāpj.
ASV prezidents Džo Baidens ieradies Vjetanamā. Šis brauciens notiek uzreiz pēc G20 līderu sanāksmes Indijā. Baidens vēlas stiprināt attiecības ar Vjetnamu un citām Āzijas valstīm laikā, kad reģionā pieaug Ķīnas ietekme. Līdzīgs mērķis viņam bija arī G20 sanāksmes laikā.
Spānijas galvaspilsētā Madridē gaidāmi protesti pret iespējamo Katalonijas neatkarības kustības dalībnieku amnestiju. Šo akciju organizē galēji labējo politisko spēku atbalstītāji.
Maroku piektdienas vakarā satricināja spēcīga zemestrīce, nodarot postījumus ēkām lielpilsētās un izraisot vairāk nekā 1300 cilvēku nāvi, vēstīja vietējie mediji. Līdztekus sabrukušajām ēkām eksperti brīdina arī par zemes nogruvumu draudiem. Valstī izsludinātas trīs dienu sēras.
G20 valstu samita līderiem Indijā izdevies vienoties par kopīgās deklarācijas tekstu, kaut domstarpības sagādāja Krievijas karš Ukrainā.
Eiropas Parlamenta (EP) Juridiskā komiteja ceturtdien sāk izskatīt jautājumu par EP deputātu imunitātes atcelšanu bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam ("Saskaņa") un viņa toreizējām vietniekam Andrim Amerikam ("Gods kalpot Rīgai").
Slovēnija kļuva par jaunāko Eiropas valsti, kas nolēmusi ieviest banku virspeļņas nodokli. Premjerministrs Roberts Golobs ir paziņojis, ka iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts atjaunošanai pēc katastrofāliem plūdiem, kas skāra Slovēniju augustā. Kā zināms, par līdzīgām banku virspeļņas nodevām tiek spriests arī Lietuvā, Itālijā, Spānijā, Ungārijā, kā arī Latvijā.
Spēcīgie plūdi ir piemeklējuši daļu Grieķijas, Bulgārijas un Turcijas. Vienā no Grieķijas centrālajiem reģioniem diennakts laikā ir nolijis aptuveni gada nokrišņu daudzums. Savukārt Stambulā stiprs lietus ir nācis pēc īpaši sausas vasaras. Dabas stihija šajās trijās valstīs ir aiznesusi 11 cilvēku dzīvību.
Eiropas Savienība (ES) pauž bažas par gūstā turētā Nigēras prezidenta stāvokli. Tiek ziņots, ka prezidentam Muhamedam Bazumam un viņa ģimenei vairākas dienas nav pieejams svaigs ēdiens, elektrība un medicīniskā aprūpe.
Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ir paudis gatavību uzsākt sarunas un uzlabot attiecības ar Poliju un pārējiem kaimiņiem no Eiropas Savienības. Kaimiņvalstis uz autokrāta paziņojumu raugās skeptiski un pastiprina drošību pie Baltkrievijas robežas. Polija uz pierobežas teritoriju nosūtīs 10 000 karavīru, Lietuva – 2000, savukārt Latvijā pierobežā noteikts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms.
Itālijas valdība lēmusi mīkstināt tās plānu par 40% "solidaritātes nodokļa" piemērošanu bankām. Par izmaiņām tika vēstīts tikai diennakti pēc pirmā paziņojuma. Bankas turpmāk maksās ne vairāk kā 0,1% no saviem aktīviem, kas ir mazāka summa nekā analītiķu sākotnēji prognozētie 0,5%.
Spānijā un Portugālē ir gaidāms jau trešais karstuma vilnis šajā vasarā.
Lielbritānijas tiesībsargājošās iestādes ir konfiscējušas trīs bijušā Uzbekistānas prezidenta meitai Gulnarai Karimovai piederošos prestižos īpašumus. To kopējā vērtība pārsniedz 23 miljonus eiro.
Zviedrijas valdība plāno likvidēt šķēršļus jaunu atomreaktoru celtniecībai.
Ukrainas Pareizticīgās baznīcas Tuļčinas metropolīts Ionafans ir saņēmis piecu gadu cietumsodu par publisku Krievijas agresijas attaisnošanu.
Slovēnija turpina atkopties no milzīgiem plūdiem, kas kopš ceturtdienas pārņēma divas trešdaļas valsts teritorijas. Slovēnijas premjers Roberts Golobs lēš, ka zaudējumi ir mērāmi miljardos eiro. Lai palīdzētu ātrāk attīrīt postījumu sekas, Slovēnijas valdība ir noteikusi nākamo pirmdienu par oficiālo brīvdienu un aicina visus iedzīvotājus doties citu citam palīgā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
