"Mēs esam apņēmušies sagatavot Moldovu dalībai Eiropas Savienībā līdz šīs desmitgades beigām. Es mudināšu Eiropas Savienības vadību, to prezidentus un premjerus atbalstīt šo Moldovas plānu," sacīja Maija Sandu.
Moldovai ir bijis milzīgs loģistikas un drošības izaicinājums noorganizēt samitu, kurā ir tik daudz valstu līderu, kamēr blakus valstī notiek karš. Moldovas gaisa telpa ceturtdien bija slēgta, iedzīvotājiem iedota brīvdiena, un lielākā daļa līderu iebrauca un aizbrauca ceturtdienas laikā.
Vietējie iedzīvotāji LTV norādīja, ka,
pateicoties samitam, uz Mimi pili, kas atrodas 35 kilometrus no Kišiņevas uz austrumiem, netālu no robežas ar Piedņestru, ir svaigi noasfaltēts ceļš un ceturtdien neļauj govis laist ārā.
Šāda Eiropas līderu vizīte Moldovai ir ārkārtīgi svarīga, jo ļauj Moldovas prorietumnieciskajai vadībai satikt Eiropas līderus. Tā cer, ka šis samits palīdzēs tās virzībā uz dalību ES. Par to joprojām pastāv bažas, jo Moldovai jāreformē tiesu un valsts institūcijas, jācīnās pret korupciju.
Īrijas premjers Leo Varadkars uz LTV jautājumu, vai Moldova var cerēt uz ātrāku iestāšanos ES, sacīja: "Ja jūs valstīm liekat gaidīt pārāk ilgi, tās var novērsties no Eiropas virziena. Mēs ļoti atbalstām Moldovas un Rietumbalkānu valstu iestāšanos, bet svarīgi – lai visi kritēriji tiktu ievēroti. Mēs nevaram atšķaidīt mūsu standartus. Bet, ja tie tiek ievēroti, – valstis ir laipni lūgtas iekšā."
ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps
Borels ceturtdien apliecināja, ka Piedņestras problēma netraucēs Moldovai ceļā uz Eiropas Savienību.
"Moldovas kustība ES virzienā nav atkarīga no Piedņestras," ierodoties Eiropas politiskās kopienas samitā Moldovā, sacīja ES augstākais diplomāts.
Borels atgādināja, ka Kipra varēja pievienoties ES, kaut arī tai ir neatrisinātas teritoriālas problēmas.
"Arī Moldova var to izdarīt," uzsvēra diplomāts.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Moldovai jāturpina īstenot reformas.
Ukrainas prezidents Volodimirs
Zelenskis, kas arī ieradies uz samitu Moldovā, paziņoja, ka Ukraina un Moldova ES iestāsies kopā.
Kaut gan oficiālā darba kārtība paredz runāt par drošību, infrastruktūru un enerģētiku, diplomāti neslēpj, ka tik daudzu līderu pulcēšanās tikai 20 kilometru attālumā Ukrainas robežas sūta skaidru signālu Maskavai par Eiropas vienotību.
Premjers Krišjānis Kariņš šajā samitā kopā ar Zelenski piedalījās apaļā galda diskusijā par drošību.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš norādīja, ka "svarīgākais ir tas, ka mēs runājam par Eiropas drošību, par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu. Un, protams, ka fakts, ka mēs sanākam kopā Moldovā, kas, varētu teikt, ir tieši robežvalsts, ar savu ievainojamību… Man liekas, ka ir arī svarīgi, ka mēs runājam par Eiropas solidaritāti ar tām valstīm, kas tagad izjūt tieši Krievijas agresiju, ka mūsu visu interesēs ir viņiem palīdzēt un viņus aizstāvēt."
Tikmēr Itālijas premjere Džordžija Meloni, Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro, Lietuvas prezidents Gītans Nausēda pauda pretrunīgus viedokļus par to, kad vajadzētu uzņemt NATO tādas valstis kā Ukraina.
Lietuvas prezidents Gītans Nausēda norādīja: "Ukraiņi tagad vaicā: ja durvis ir vaļā, tad kur ir šīs durvis?"
Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro savukārt uzsvēra, ka "vispirms mums viņiem ir jāpalīdz īstermiņā. Tuvākās nedēļas un mēneši šajā ziņā būs ļoti svarīgi. Manuprāt, tas, kas ir jādara īstermiņā, ir krietni svarīgāk nekā tā diskusija, kas mums būs pēc tam".
Bet Itālijas premjere Džordžija Meloni sacīja, ka "Eiropa ir nevis organizācija, bet gan civilizācija, kurai ir vajadzīgi gan Austrumi, gan Rietumi".
Šis ir jau otrais samits Eiropas politiskajai kopienai, kas ir Emanuela Makrona pagājušajā gadā realizēta ideja, lai apvienotu Eiropas valstis, raugoties arī ārpus ES. Tā ir diskusiju telpas radīšana valstīm, kurām ir kopīgs kontinents. Te bija Kosovas un Serbijas līderi, kuru valstis pieredz konfliktu. Arī Azerbaidžānas un Armēnijas vadītāji.
Ukrainas prezidents apliecināja Ukrainas gatavību iestāties NATO. Un šis samits lielā mērā arī ir signāls, ka "Moldovai ir nozīme" – par spīti tam vai tieši tāpēc, ka tā ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm, kurā Krievija joprojām cenšas saglabāt savu ietekmi.
ES šonedēļ jau nolēma piemērot sankcijas prokrieviskajam Moldovas oligarham Ilanam Šoram, kas jau sen bija Moldovas valdības lūgums.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pērn jūnijā vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju. Oficiālu lūgumu uzņemt to ES Kijiva izteica tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā pērn februārī. Ukrainas piemēram nekavējoties sekoja Moldova un Gruzija, kuru teritoriju arī daļēji okupējusi Krievija.
Būtisks kritērijs ir arī ES gatavība un spēja jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Jaunu dalībvalstu uzņemšana potenciāli var apgrūtināt lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā. Šobrīd ES ir 27 dalībvalstis – tās ir atšķirīgas, ar atšķirīgām interesēm un ekonomiskajām situācijām, un bieži lēmumu pieņemšana mēdz būt apgrūtināta. Tāpēc arvien skaļāk izskan viedokļi, ka pirms jaunu dalībvalstu uzņemšanas vajadzīga reforma, lai saprastu, kā tiks pieņemti lēmumi, lai izvairītos no paralīzes.