ES valstu vidū vēl nav vienprātības par jaunām sankcijām pret Krieviju

Briselē pirmdien notika Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās, kurā uzmanības centrā bija jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, lai piespiestu Kremli izbeigt agresiju pret Ukrainu.

Diskusijas par 11. sankciju kārtu pret Krieviju joprojām turpinās, jo vairākas dalībvalstis piesardzīgi raugās uz iespēju sodīt sadarbības partnerus citos pasaules reģionos par palīdzību sankciju apiešanā.

Dažādus iebildumus izsauc arī Ukrainas izveidotais starptautiskais kara atbalstītāju saraksts, kurā ir iekļauti arī Eiropas uzņēmumi.

Sankciju apiešana ir problēma

Jaunākās sankcijas pret Krieviju lielākoties skartu mēģinājumus apiet jau iepriekš uzliktos eksporta ierobežojumus. Kā zināms, Krievija joprojām saņem dažādas nozīmīgas preces, ko tā var izmantot savas militārās industrijas vajadzībām. Tas notiek caur tādām valstīm kā Kazahstāna, Armēnija, Baltkrievija vai Ķīna.

"Sankciju apiešana saglabājas kā viena no būtiskākajām problēmām. Sevišķi riski vērojami tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

Tāpēc ES jāsūta stingrs un nepārprotams signāls trešajām valstīm, ka sankciju apiešana netiks tolerēta," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Ministrs arī aicināja nekavēties apstiprināt sankcijas pret Baltkrieviju, kā arī vienoties par sankciju noteikšanu personām, kas līdzatbildīgas par Krievijas opozīcijas politiķa, žurnālista, publicista un vēsturnieka Vladimira Kara-Murzas vajāšanu.

Stingrāk jāvēršas pret Baltkrieviju

Tomēr daudzi ES diplomāti piesardzīgi raugās uz piedāvājumu uzlikt sankcijas šīm valstīm un to uzņēmumiem, jo tas var sabojāt attiecības.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis gan uzskata, ka vismaz Baltkrievijai sankcijas vajadzētu piemērot nekavējoties.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis par jaunām sankcijām
00:00 / 00:34
Lejuplādēt

"Šī Baltkrievijas sankciju kārta lielākoties skar mēģinājumus apiet ierobežojumus, jo daudzi uzņēmumi izmanto Baltkrieviju tādiem mērķiem.

Pašlaik ir iespējams eksportēt preces uz Baltkrieviju un tad viegli tās nosūtīt tālāk uz Krieviju, jo abās valstīs darbojas vienotais tirgus. Turklāt lielākā daļa no šī eksporta nāk caur Lietuvu un Latviju.

Tādēļ mēs esam ļoti neapmierināti, ka šīs sankcijas vēl nav apstiprinātas gan praktisku, gan politisku iemeslu dēļ. Tas ir nepieņemami."

Ungārijas iebildumi

Domstarpības raisa arī Ukrainas izveidotais saraksts ar uzņēmumiem, kas tiek publiski kaunināti par kara atbalstīšanu. Kā norāda izdevums "Politico", Ungārija vēlas, lai no šī saraksta tiktu svītrota ungāru "OTP" banka, kas tāpat kā austriešu "Raiffeisen" banka joprojām turpina darbu Krievijā. Lai gan abi jautājumi nav saistīti juridiski, tie ir saistīti politiski.

Tāpat ārlietu ministri sprieda arī par Ķīnas lomu Ukrainas kara risināšanā. Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šalenbergs sacīja, ka Pekinai vispirms būtu jānosauc karš par karu.

"Esmu pateicīgs jebkuram, kurš vēlas piedāvāt priekšlikumus. Ķīnai – kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei – ir zināma atbildība. Tomēr Ķīnas piedāvātajā dokumentā ir pretrunas, jo viņi, no vienas puses, daudz runā par teritoriālo nedalāmību un citu valstu neatkarības respektēšanu, bet, no otras puses, nevēlas nosaukt Krievijas uzsākto karu īstajos vārdos."

Jāturpina militārais atbalsts Ukrainai

Kā zināms, attiecības ar Ķīnu bija viens no centrālajiem jautājumiem arī G7 līderu sanāksmē, kas aizvadītajā nedēļas nogalē notika Japānā.

ES valstu ārlietu ministru sanāksmes laikā Rinkēvičs uzsvēra militārā atbalsta nozīmi.

"ES jāsniedz viss nepieciešamais militārais atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem cīņā pret Krievijas militāro agresiju.

Militārais atbalsts Ukrainai jāsniedz iespējami ātri un lielā apmērā, kā arī tas jānodrošina ilgtermiņā. Tāpēc Latvija pilnībā atbalsta Eiropa Miera mehānisma kopējā finansējuma griestu celšanu par 3,5 miljardiem eiro," norādīja Rinkēvičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Eiropas Miera mehānisms jāsaglabā kā globāls instruments, ar kura palīdzību tiek atbalstīti arī citi reģioni, tai skaitā Āfrikas valstis.

KONTEKSTS:

Kopš Krievija pērn februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Eiropas Savienība noteikusi jau desmit sankciju kārtas pret Krieviju. Sankcijas vērstas pret svarīgākajām Krievijas eksporta jomām, piemēram, naftas un gāzes eksportu, tādējādi cenšoties mazināt Krievijas ienākumus, kas tiek tērēti kara turpināšanai Ukrainā.

ES valstu diplomāti atzīst, ka sāk trūkt jaunu jomu, pret ko vērsties jaunu sankciju ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti