Polija, Ungārija, Čehija, Rumānija un Bulgārija vēlas vismaz līdz gada beigām pagarināt vairāku Ukrainas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu. Polija uzsver, ka ir gatava palīdzēt nogādāt Ukrainas graudus caur savu teritoriju citos pasaules reģionos, bet negrib, lai šī lētā produkcija destabilizētu cenas viņu valstī.
Autora ziņas
Eiropas Savienība (ES) jau drīzumā varētu ieviest papildu sankcijas pret Baltkrieviju. Briselē ir panākta politiska vienošanās, kas jaunnedēļ varētu tikt oficiāli apstiprināta. Jaunās sankcijas noteiks ierobežojumus ievest Baltkrievijā ieročus un munīciju, lai šo valsti nebūtu iespējams izmantot militāro preču tranzītam uz Krieviju.
Briselē noslēdzies 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samits, kurā piedalījās valstu līderi, ieskaitot Brazīlijas prezidentu. Turpinoties Krievijas sāktajām karam un veidojot piesardzīgāku sadarbību ar Ķīnu, ES meklē jaunus tirdzniecības partnerus un tāpēc vēlas veicināt politisko un ekonomisko integrāciju ar šo reģionu.
Jau pēc trim gadiem uz visām galvenajām šosejām ik pēc 60 kilometriem (km) būs jābūt automašīnu elektrouzlādes stacijām. Tādu lēmumu šonedēļ atbalstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Šādas infrastruktūras izveidei ir jāpalīdz elektriskajām automašīnām ienākt visās Eiropas valstīs. Tomēr kritiķi uzskata, ka tādām ne pārāk blīvi apdzīvotām valstīm kā Latvija tas izmaksās pārāk dārgi.
Ukraina jau pārāk bieži ir dzirdējusi apgalvojumus, ka "NATO durvis ir atvērtas", tādēļ no šonedēļ Viļņā notiekošā NATO dalībvalstu līderu samita sagaida skaidri formulētu ielūgumu, kas būtu pirmais solis ceļā uz Ukrainas pievienošanos aliansei. Šādu viedokli ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio pauda iepriekšējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Francijas policija aizvadītājā naktī aizturējusi aptuveni 1300 protestētāju. Kārtības sargi vēsta, ka vardarbība ceturtajā grautiņu naktī pakāpeniski sākusi mazināties. Francijas tieslietu ministrs sola bargu sodus tiem, kas demolē automašīnas, veikalus un sabiedriskās iestādes. Sestdien notikušas policijas nošautā jaunieša bēres.
Spānija sestdien uz nākamo pusgadu uzņemas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus, pārņemot stafeti no Zviedrijas. Spānijas prezidentūra sākusies ar tās premjerministra Pedro Sančesa vizīti Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, kur viņš ieradies ar mērķi apliecināt nelokāmu ES atbalstu Ukrainai cīņa pret Krievijas agresiju.
Aizvadītās nedēļas bruņotais dumpis Krievijā ir viens no jautājumiem, ko ceturtdien Briselē apspriež Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi. Daudzi no viņiem saka, ka šis dumpis liecina par plaisām pašreizējā Kremļa saimnieka režīmā. Tādēļ Eiropai jāturpina palīdzēt Ukrainai un arī jārūpējas par savu robežu drošību.
Interesi piedalīties Ukrainas atjaunošanā izrāda arī Latvijas uzņēmumi – tie vēlas piedāvāt gan digitālos risinājumus valsts pārvaldes darba modernizēšanai, gan palīdzēt atjaunot Krievijas sagrauto elektrības infrastruktūru. Vienlaikus uzņēmēji atzīst, ka risks strādāt Ukrainā šobrīd ir lielāks, bet arī potenciālie ieguvumi var būt vērā ņemami.
Noslēgumam tuvojas ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena divu dienu vizīte Pekinā, kuras laikā viņš jau ticies ar Ķīnas augstākajiem diplomātiem, lai mēģinātu nogludināt abu lielvaru attiecības, kas ir sasniegušas vienu no zemākajiem punktiem to vēsturē. Maz ticams, ka Blinkena vizīte ļaus atrisināt nesaskaņas daudzos būtiskos jautājumos, taču tā paver iespējas turpmākam dialogam starp Vašingtonu un Pekinu.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu sola šonedēļ turpināt plaši kritizēto tieslietu reformu apstiprināšanu. Tās paredz vājināt Augstākās tiesas lomu un dot politiķiem lielāku teikšanu šīs tiesas tiesnešu iecelšanas procesā. Piedāvātās reformas ir izraisījušas plašus protestus Izraēlā, jo daudzi tajās saskata mēģinājumus vājināt demokrātiju.
Šveicē 18. jūnijā norisinās referendums par jauno klimatneitralitātes likumu. Tas paredz noteikt valdībai par pienākumu līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju mērķi. Vēlētāju aptaujas dati liecina, ka vairums šveiciešu atbalstīja piedāvāto likumprojektu. Līdzīgs mērķis ar likumu ir noteikts arī Eiropas Savienībā.
Šonedēļ no jauna ir uzvirmojušas diskusijas ap jauno NATO ģenerālsekretāru. Daži diplomāti pieļauj, ka ticamākais scenārijs ir pašreizējā vadītāja Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņa pagarināšana vēl uz vienu gadu. Turpretī citi joprojām cer, ka alianses valstīm izdosies rast kopsaucēju, ja ne pirms Viļņas samita, tad vismaz līdz rudenim.
Ar svinīgu parādi Londonā sestdien, 17. jūnijā, tiek atzīmēta karaļa Čārlza III dzimšanas diena. Tās ir viņa pirmās oficiālās dzimšanas dienas svinības pēc nonākšanas tronī. Jaunā Lielbritānijas karaļa īstā dzimšanas diena ir 14. novembrī, tomēr tradīcija paredz, ka oficiālās svinības notiek vasarā, kad laika apstākļi ir piemērotāki svinībām ārpusē.
Pirmdien, 19. jūnijā, Lielbritānijas parlamentā ir gaidāms balsojums par īpašo ziņojumu, kurā bijušais premjers Boriss Džonsons tiek vainots apzinātā parlamenta maldināšanā. Runa ir par skandālu ap ballītēm, kas ir regulāri notikušas valdības mājā Covid-19 pandēmijas laikā, kad pulcēšanās bija aizliegta. Komiteja ir secinājusi, ka Džonsons ir zinājis, ka šādi pasākumi pārkāpj likumu, bet meloja parlamentam.
Pēdējā laikā publiski izskanējis jautājums, vai Krievijas opozīcijas spēki varētu apvienoties kopīga mērķa sasniegšanai. Viedokļi par to, vai un kā tas būtu jādara, ir krasi atšķirīgi. Daži domā, ka Krievijas opozīcijai vajadzētu apvienot spēkus pret pašreizējo prezidentu Vladimiru Putinu, bet citi saka, ka šobrīd tas tāpat neko nedotu. Ne mazums akmeņu tiek mests arī ieslodzītā politiķa Alekseja Navaļnija un viņa Pretkorupcijas fonda virzienā par nevēlēšanos sarunāties ar citiem opozīcijas spēkiem.