Bulgārijas premjerministres amatam izvirzīta Eiropas Savienības inovāciju, izglītības, pētniecības un kultūras komisāre Marija Gabriela. Viņu nominēja bijušā valdības vadītāja Boiko Borisova vadītā partija GERB.
Autora ziņas
9. maijā daudzas Eiropas valstis atzīmē Eiropas dienu, svinot mieru un savstarpējo vienotību. Šogad šī diena arīdzan tika izmantota, lai nosodītu Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ ir sākuši strādāt pie likumprojekta, kas paredz novirzīt 500 miljonus eiro munīcijas ražošanas paplašināšanai Eiropā. Šobrīd Eiropas kontinenta valstis sastopas ar munīcijas trūkumu, kas apgrūtina iespēju palīdzēt Ukrainai. Eiropas Komisija cer, ka šie līdzekļi ļaus nodrošināt Ukrainai šogad vienu miljonu munīcijas vienību.
Eiropas Savienība (ES) gatavojas pieņemt nākamo, jau 11. sankciju kārtu pret Krieviju, lai ierobežotu tās iespējas turpināt agresiju pret Ukrainu. Zināms, ka šajā sankciju kārtā ES plāno īpaši vērsties pret trešo valstu uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet līdz šim noteiktās sankcijas.
Astoņās Eiropas valstīs, kā arī Brazīlijā un Panamā ir notikušas kratīšanas un Itālijas mafijas pārstāvju aresti. Kopumā ir aizturēti aptuveni 130 cilvēki un konfiscēti miljoniem eiro.
Kremlis paziņojis, ka naktī uz trešdienu esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina rezidencei Kremlī.
Ugandas parlaments ir apstiprinājis jaunu likumu, kas paredz mūža ieslodzījumu par homoseksualitāti. Plašu starptautisko kritiku saņēmušais likums tika atbalstīts ar gandrīz visu deputātu balsīm, izņemot vienu parlamentārieti.
Eiropai ir steidzami jāpalielina mikroshēmu ražošanas apjomi, atklājot jaunas mikroshēmu ražotnes projektu Vācijas pilsētā Drēzdenē, paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Briseles varas gaiteņos ir sākusies nozīmīga cīņa par jauniem eirozonas finanšu noteikumiem. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) publicēja ilgi gaidīto priekšlikumu. Tas paredz ieviest jaunu un elastīgāku pieeju valsts parāda mazināšanai un budžeta deficīta ierobežošanai, ņemot vērā katras valsts atšķirīgo situāciju. Tomēr piedāvātais likums tiek plaši kritizēts no dažādām pusēm gan par pārāk lielu, gan par nepietiekamu stingrību.
Lielbritānijas medmāsas turpina protestēt pret zemo darba samaksu. Šodien daudzas no viņām ir pametušas savas darba vietas. Pirmo reizi ir skartas arī vairākas intensīvās terapijas nodaļas. Strīds starp mediķiem un Lielbritānijas valdību kļūst arvien dziļāks.
Katarā pirmdien, 1. maijā, notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) vadītās sarunas par krīzi Afganistānā. Oficiālais ANO sanāksmes mērķis ir panākt vienotu izpratni par to, kā risināt attiecības ar talibiem jautājumā par sieviešu tiesībām mācīties un strādāt.
Francijas arodbiedrības izmanto šīsdienas Darba svētkus, lai kārtējo reizi paustu protestu pret valsts prezidenta Emanuela Makrona pensiju reformu un citām sociālām problēmām. Nepopulārā pensionēšanās vecuma palielināšana ir palielinājusi iedzīvotāju atbalstu Francijas arodbiedrībām un satuvinājusi šīs organizācijas.
Filipīnu prezidentam Ferdinandam Markosam pirmdien, 1. maijā, Vašingtonā ir paredzēta tikšanās ar ASV valsts vadītāju Džo Baidenu. Abām pusēm ir svarīgi pastiprināt sadarbību, jo Ķīna strauji palielina savu aktivitāti Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
Uz Krievijas vēstniecību jumtiem vairākās Eiropas valstīs ir izveidots aizdomīgi daudz antenu un uztvērēju. Tie varētu tikt izmantoti ne tikai, lai nosūtītu slepenu informāciju, bet arī, lai nelegāli pārtvertu mobilo sakaru signālus, secinājuši starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas tīkla "VSquare" autori. Vislielākais antenu skaits ir redzams Krievijas vēstniecībā Beļģijā.
Noslēdzot vizīti Ungārijā, Romas Katoļu baznīcas galva pāvests Francisks ir mudinājis ungārus būt pretimnākošiem pret migrantiem. Svētdienas dievkalpojumā Budapeštas centrā, kur pulcējās desmitiem tūkstošu cilvēku, pāvests īpaši vērsās pret ungāriem ar politisku un sabiedrisku atbildību un aicināja viņus būt atvērtākiem.
Uzbekistānā šodien norisinās referendums par konstitūcijas grozījumiem. Tas paredz pagarināt valsts prezidenta pilnvaru laiku no pieciem uz septiņiem gadiem un ļaut pašreizējam valsts vadītājam kandidēt uz vēl diviem termiņiem. Uzbekistānas konstitūcijā tiek piedāvāts iekļaut arī citas izmaiņas, kas sola lielāku cilvēktiesību aizsardzību.
Francijas valdība sola paātrināt valsts parāda samazināšanu un ekonomiskās reformas. Ar šādu solījumu Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs nāca klajā pēc tam, kad starptautiskā aģentūra "Fitch" samazināja Francijas kredītreitingu.
Polijas amatpersonas konfiscējušas skolas ēku, kur mācās Krievijas diplomātu bērni. Polija apgalvo, ka skolas nams pieder Varšavas pašvaldībai un konfiskācija notikusi saskaņā ar tiesu izpildītāja rīkojumu. Turpretī oficiālā Maskava dēvē to par nelikumīgu rīcību un sola spert atbildes soļus.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc trīs dienu pārtraukuma ir atsācis priekšvēlēšanu kampaņu. Viņš esot bijis spiests paņemt pārtraukumu vēdera vīrusa dēļ.
Grenlandes politiķi un sabiedrība sāk diskusijas par iespējamās jaunās konstitūcijas projektu.
Spānijas varasiestādes ir paziņojušas, ka ir uzsākta pārbaude par iespējamo Krievijas dīzeļdegvielas ievešanu caur citām valstīm. Tas varētu būt darīts, lai apietu Krievijas naftai un tās produktiem uzliktās Eiropas Savienības sankcijas.
Dānijas bruņotie spēki apstiprina, ka dažas dienas pirms gāzesvada "Nord Stream" sprādziena notikuma vietas tuvumā ir redzēts Krievijas kuģis, uz kā atrodas neliela zemūdene. Informācija par minētā Krievijas kuģa atrašanos netālu no sprādziena vietas ir izskanējusi arī iepriekš. Tomēr tagad Dānijas varasiestādes apstiprina, ka viņu rīcībā ir fotogrāfijas, kas to pierāda.
Ukrainas rekonstrukcija būs ļoti dārga, tomēr tas ir jāsāk darīt jau tagad. Tā uzskata Eiropas Investīciju bankas prezidents Verners Hojers. Nesen viņa vadītā banka ir izveidojusi jaunu palīdzības programmu Ukrainas atjaunošanai. Tomēr precīzs apjoms pagaidām nav skaidrs.
Galvenā problēma ar Ukrainas graudiem Polijā un citās Centrāleiropas valstīs ir saistīta ar loģistiku, tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio Vašingtonā sacīja Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko. Viņš pauda cerību, ka šīs problēmas drīzumā izdosies atrisināt un graudi nonāks Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Savukārt uzņēmumiem, kuri vēl joprojām strādā Krievijā, pēc ministra domām, šī valsts būtu jāpamet.
ASV Finanšu ministrija ir izteikusi atzinību par Latvijas līdzšinējiem centieniem cīņā ar naudas atmazgāšanu. Šāds paziņojums izskanēja pēc Latvijas finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") tikšanās Vašingtonā ar ASV finanšu ministra vietnieku Voliju Adejemo.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) cer paātrināt krasta aizsardzības sistēmu, kā arī "Himars" raķešu iegādi no ASV. Šādu vēlmi ministre pauda vizītes laikā Vašingtonā, kur viņa tikās ar Amerikas aizsardzības ministru, Nacionālās gvardes vadītāju un citām amatpersonām.
Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ignats brīdina, ka Krievija varētu īstenot masveida raķešu apšaudi šajā nedēļas nogalē, kad Ukrainā tiks atzīmētas Lieldienas.
Ukrainas rekonstrukcijai ir vajadzīgi vairāk nekā 400 miljardi eiro, aprēķinājusi Pasaules Banka. Tomēr ar katru karadarbības dienu rodas jauni postījumi, tādēļ šī summa vēl palielināsies. Tāpat ievērojami līdzekļi joprojām nepieciešami Ukrainas ikdienas vajadzībām. Kā atrast tam visam naudu? Tas bija centrālais jautājums šonedēļ notikušajā sanāksmē Pasaules Bankas galvenajā mītnē Vašingtonā.
Šonedēļ Francijas Konstitucionālā padome jeb tiesa dos savu atzinumu par pretrunīgi vērtēto pensijas reformu. Tai ir jāizvērtē divi jautājumi: pirmkārt, vai pensionēšanas vecuma paaugstināšana atbilst Francijas pamatlikumam, un, otrkārt, vai par šo reformu var sasaukt referendumu.
Pirmoreiz kopš kara sākuma Polijā kopā ar sievu Olenu viesojas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šī ir viņa trešā ārvalstu vizīte, kopš Krievija sākusi karu Ukrainā. Polija līdz šim ir bijusi viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām, un Zelenskis pauda cerību uz atvērtām robežām starp Poliju un Ukrainu arī nākotnē.
Otrdien pie NATO galvenās mītnes Briselē notika svinīga ceremonija, kuras laikā tika pacelts Somijas karogs un tādējādi Somija oficiāli kļuvusi par Ziemeļatlantijas alianses 31. dalībvalsti.
Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un Kuveita paziņojušas par saskaņotu naftas ieguves samazināšanu. Vienlaikus līdzīgu lēmumu pieņēmusi Irāka un Alžīrija.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
