Eskadriļa Latvijā ieradīsies līdz rudenim, tajā būs 15 "Leopard-2" tanki, kā arī 50 citas transporta vienības. Latvijā ieradīsies arī 130 karavīru šīs tehnikas atbalstam, kas papildinās jau esošo 800 kanādiešu rindas Latvijā.
Kanāda, kas kopš 2017. gada vada daudznacionālo paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, pašlaik to pārveido par kaujas spējīgu brigādi. Lai to īstenotu, tiek pārrunāta iespēja palielināt militāro klātbūtni arī ar pārējām deviņām valstīm, kas jau iesaistītas Latvijā bāzētajā grupā.
Aizsardzības ministrijā (AM) norādīja, ka šis Kanādas solis apliecinās tās nodomu un gatavību attīstīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā līdz brigādes līmenim.
"Latvija un Kanāda cieši sadarbojas, lai īstenotu NATO Madrides samita laikā noslēgto deklarāciju un Latvijā izvietoto kaujas grupu attīstītu līdz kaujas spējīgas brigādes līmenim. Kanādas lēmums pastāvīgi Latvijā izvietot tankus ir spēcīgs signāls Kanādas apņēmībai sasniegt šo mērķi.
Latvija atzinīgi novērtē Kanādas kā ietvarnācijas ieguldījumu Latvijas un visa NATO austrumu flanga drošībā un aizsardzības spēju stiprināšanā, kā arī līdz šim panākto progresu kaujas spējīgas brigādes izveidošanā,"
sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Baltijas valstu aizsardzības plāni bija viens no tematiem, kas piektdien apspriests NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Kopumā jaunie alianses Austrumu flanga aizsardzības plāni veido ap 3000 lapaspušu. Daži Rietumeiropas diplomāti atzinuši, ka šādi dokumenti top tikai reizi paaudzē.
Arī Latvijas aizsardzības ministre uzsvēra, ka šie dokumenti ir ļoti detalizēti. Viņa sagaida, ka nākamnedēļ tiks lemts arī par bruņotajiem spēkiem, kas šos plānus nepieciešamības gadījumā varēs realizēt.
"Ir koncepta maiņa, kas paredz NATO teritorijas – un tas nozīmē arī Latvijas teritorijas – aizsardzību no pirmās konflikta minūtes un no pirmā mūsu teritorijas centimetra. Tas ir milzīgs pavērsiens NATO domāšanā.
Tā ir viena lieta. Otra lieta: šie plāni ir ļoti detalizēti izstrādāti un precīzi. Arī tas ir milzīgs solis uz priekšu NATO plānošanā un aizsardzībā. Bet šiem plāniem ir jābūt izpildāmiem. Tas nozīmē, ka valstīm ir jāparedz konkrēti spēki šo plānu izpildei," teica Mūrniece.
AM informēja, ka NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā notika arī NATO–Ukrainas komisijas sanāksme, kurā piedalījās arī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs un Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels. Sanāksmes dalībnieki apsprieda turpmāko NATO un ES atbalstu Ukrainai, kā arī Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO.
"Nevienam nav šaubu, ka mums bez kavēšanās ir jāturpina sniegt militāro atbalstu Ukrainai. Tomēr mēs nedrīkstam koncentrēties tikai uz Ukrainas pretuzbrukumu, lai atgūtu savas teritorijas. Mums ir jābūt gataviem sniegt Ukrainai visu nepieciešamo militāro un humanitāro atbalstu ilgtermiņā. Ukraina neapšaubāmi pieder eiroatlantisko valstu saimei. Šīs vasaras NATO samitam Viļņā jākļūst par pagrieziena punktu, lai nodrošinātu gan ilgtermiņa praktisku atbalstu Ukrainai, gan NATO dalībvalstu politisku apņemšanos ar konkrētu ceļa karti [veicināt] Ukrainas pievienošanos NATO, tiklīdz tas būs iespējams," pauda Mūrniece.
Aizsardzības ministre arī informēja NATO kolēģus par Latvijas valdības pieņemto lēmumu šogad, kā arī 2024. un 2025. gadā, iemaksāt 2 miljonus eiro (ik gadu) NATO Visaptverošajā atbalsta pakotnē Ukrainai.
Šīs iniciatīvas mērķis ir sniegt Ukrainas bruņoto spēkiem neletālu atbalstu, pielāgojot to aktīvas karadarbības apstākļiem.
