Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem pagaidām nav izdevies vienoties par finanšu palīdzību Ukrainai un ES daudzgadu budžeta grozījumiem. Visas valstis, izņemot Ungāriju, atbalsta 50 miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ukrainai turpmāko četru gadu laikā. Tomēr politiķi mierina, ka tā vai citādi Ukraina bez naudas nepaliks.
Autora ziņas
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ir vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kā arī piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai. Tā paziņojumā sociālajos medijos vēsta Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Tiek plānots, ka martā iestāšanās sarunas tiks uzsāktas arī ar Bosniju un Hercegovinu, kad šī valsts būs izpildījusi iepriekš izvirzītos priekšnosacījumus.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izteicies pret Ukrainas iestāšos Eiropas Savienībā, paužot, ka tas neatbilst Ungārijas pašreizējām nacionālajām interesēm. Viņš tikko arī nācis klajā ar jauniem pārmetumiem Eiropas Komisijai, sakot, ka tās piedāvājums par sarunu sākšanu ar Ukrainu ir nepamatots un slikti sagatavots.
Dubaijā ceturtdien, 30. novembrī, sākas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata konference (COP28). Tā notiek laikā, kad pasaules vadošie zinātnieki klimata jomā zvana trauksmes zvanus, sakot, ka ar līdzšinējiem soļiem klimata pārmaiņu ierobežošanai ir krietni par maz. Eiropas Savienība (ES) cer pārliecināt citus pasaules reģionus sekot mūsu ambiciozajam piemēram un straujāk samazināt izmešus. Tikmēr pār konferences organizatoriem – Apvienotajiem Arābu Emirātiem – krīt aizdomas par pasākuma izmantošanu jaunu naftas piegādes līgumu veicināšanā.
Briselē otrdien un trešdien notiek NATO ārlietu ministru tikšanās, kurā galvenie jautājumi ir atbalsts Ukrainai, Izraēlas un "Hamās" karš, kā arī ieilgusī Zviedrijas pievienošanās NATO. Sanāksmē piedalās arī Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kuram šī ir pirmā šāda veida tikšanās, kopš viņš paziņoja par gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra posteni.
Ukraina un Moldova ar nepacietību gaida oficiālu sarunu uzsākšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Iespējams, ka 27 pašreizējo dalībvalstu vadītāji šo lēmumu varētu pieņemt jau pēc pāris nedēļām gaidāmajā samitā. Daudzi Ukrainā raugās uz ES ar lielām cerībām, tomēr, kā pierāda Balkānu valstu pieredze, iestāšanās process mēdz būt ilgs un sarežģīts. Tas ir arī laiks, kad sabiedrībā var notikt būtiskas pārmaiņas, tostarp veidojot iekļaujošu vidi. Latvijas Radio uz sarunu aicināja trīs sieviešu tiesību aktīvistes no Ukrainas, Ziemeļmaķedonijas un Kosovas, lai saprastu, kā viņas raugās uz savas valsts un sabiedrības ceļu pretī dalībai ES.
Lai piesaistītu trūkstošos speciālistus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, Baltijas valstis ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu ir uzsākušas pilotprojektu sadarbībai ar Nigēriju, Keniju un Armēniju. Idejas autori cer, ka augsti izglītotu speciālistu pieplūdums palīdzēs Baltijas valstu kompānijām, it sevišķi jaunuzņēmumiem, straujāk augt. Savukārt talantīgie nigērieši, kenijieši un armēņi varēs pierādīt savas profesionālās spējas.
Palīdzība Ukrainai, konflikts Tuvajos Austrumos un starptautiskā tirdzniecība ir daži no aktuālajiem jautājumiem, kas šodien ir Kanādas un Eiropas Savienības līderu sanāksmes dienaskārtībā. Tā notiek simboliskā vietā – Sentdžonsas pilsētā Ņūfaundlendas salā, kur savulaik tika nodibināti pirmie transatlantiskie bezvadu sakari.
Krievijas karaspēks ceturtdien apšaudījis Hersonas apgabala Čornobajivkas ciematu. Ukrainas iekšlietu ministrijas vadība ziņo par trim bojāgājušajiem un pieciem ievainotajiem. Apšaudē esot arī bojātas aptuveni 60 ēkas. Savukārt Ukrainas armija vēsta, ka pie Avdijivkas ir sācies trešais Krievijas armijas uzbrukuma vilnis.
Lai kļūtu par Spānijas valdības vadītāju, Pedro Sančesam bija nepieciešamas arī divu Katalonijas neatkarības kustības partiju balsis. Apmaiņā tās pieprasīja amnestiju visiem, kas bija saistīti ar 2017. gada Katalonijas neatkarības referendumu, kā arī izvirzīja citas prasības, tostarp atzīt kataloniešu, galisiešu un basku valodu par oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Gaidāmā amnestija ir izsaukusi plašus protestus Madridē. Latvijas Radio uz sarunu aicināja Katalonijas ārējās darbības un Eiropas Savienības jautājumu ministri Meritselu Seretu, lai skaidrotu, kāpēc amnestija ir tik būtiska Katalonijas neatkarības kustības aizstāvjiem.
Saeima ceturtdien, 16. novembrī, pēc vairāku stundu ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības sagatavoto 2024. gada budžeta projektu. Valdība sagatavoto budžeta projektu dēvē par drošības un ilgtspējas budžetu, tomēr opozīcijas deputāti debašu laikā pauda kritiku, veltot valdības piedāvājumam skarbus apzīmējumus, pat dēvējot to par "kurkuli ar "Jaunās Vienotības" galvu" un norādot uz nepilnībām tajā.
Rīga sākusi sacensību ar astoņām Eiropas pilsētām par iespēju izvietot jaunveidojamo Eiropas Savienības (ES) aģentūru cīņai ar naudas atmazgāšanu. Konkurence ir sīva, jo šo iestādi vēlas izmitināt arī tādas pilsētas kā Frankfurte, Parīze, Madride, Roma, Dublina, Brisele un arī Viļņa. Latvijas amatpersonas uzskata, ka tik lielas aģentūras izvietošana mūsu reģionā sūtītu labu signālu gan pārējai Eiropai, gan Krievijai.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu noraida uguns pārtraukšanas iespēju Gazas joslā un saka, ka karš pret grupējuma "Hamās" teroristiem turpināsies ar pilnu sparu. Pēc Netanjahu vārdiem, pamiers būs iespējams tikai pēc tam, kad tiks atbrīvoti visi ķīlnieki. Savukārt starptautiskās organizācijas pauž arvien lielāku satraukumu par situāciju lielākajā Gazas pilsētas slimnīcā.
Beļģijas varasiestādes ir aizturējušas divus cilvēkus aizdomās par dalību galēji labējo ekstrēmistu grupējumā. Viņi esot gatavojuši sprādzienu un mēģinājuši kurināt vardarbību. Izmeklēšana Beļģijā ir devusi pavedienu, uz kura pamata kratīšanas ir notikušas arī vairākās citās valstīs, tostarp Lietuvā.
Līdz šim cīņa ar klimata pārmaiņām bijusi sarežģīta, bet pasaules līderu solījumu ieviešana dzīvē – vēl sarežģītāka. Tādēļ dažas Klusā okeāna salu valstis arvien vairāk sāk apzināties, ka jau drīzumā tās varētu pilnībā izzust. Pirmā varētu būt Tuvalu, kuras valdība piektdien parakstīja vienošanos ar Austrāliju par iespēju pakāpeniski pārvietot savus iedzīvotājus.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess ir panācis vienošanos ar Katalonijas separātistiem, tā nostiprinot savas pozīcijas līdzšinējā amatā, vēstīja ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz anonīmiem avotiem valdībā. Apmaiņā separātisti lūguši amnestiju personām, kas apsūdzētas par Katalonijas neatkarības referenduma rīkošanu.