Otrdienas vakarā Turcijas parlaments ratificējis lēmumu par Zviedrijas iestāšanos NATO. Līdz ar to tagad visa uzmanība ir pievērsta tam, kā rīkosies Ungārija. Tās premjers Viktors Orbāns telefonsarunā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu trešdien paziņojis, ka joprojām atbalsta Zviedrijas pievienošanos aliansei, bet nav nosaucis konkrētu datumu, kad par to varētu balsot Ungārijas parlaments.
Autora ziņas
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu atkārtoti noraidīja iespēju izveidot neatkarīgu Palestīnas valsti. Sarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu, Netanjahu paziņoja, ka Izraēlas drošības vajadzības nepieļauj divu valstu risinājumu. Tas ir tiešā pretrunā ar līdzšinējo Baidena administrācijas nostāju, kurš vēl pirms dažām dienām atkārtoja, ka joprojām atbalsta divu valstu izveidi. Līdzīgi izteicās arī ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Krievijas parlaments nākamnedēļ plāno sākt izskatīt likumprojektu, kas paredz īpašumu un mantas konfiskāciju kara kritiķiem. Ja likums tiks apstiprināts, tad cilvēkiem, kas tiks notiesāti par tā dēvētās nepatiesās informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju un tās rīcību, varēs atņemt visu, kas viņiem pieder. Tāpat Krievijas varasiestādes paziņoja, ka ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem būs jāreģistrējas īpašā reģistrā.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Džo Baidens ir parakstījis Kongresā apstiprināto vienošanos, kas novērš valdības iestāžu slēgšanu. Tomēr finansiālā palīdzība Ukrainai joprojām ir iesaldēta. Savukārt bijušais Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons savā iknedēļas avīzes slejā ir paziņojis, ka iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā uz otro termiņu varētu būt tieši tas, kas pasaulei šobrīd ir vajadzīgs.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti apsver iespēju vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju par iesaldēto līdzekļu izmaksu Ungārijai. Vairākums eiroparlamentāriešu ceturtdien atbalstītajā rezolūcijā pauž nostāju, ka Ungārijas valdībai vispirms vajadzētu pilnībā izpildīt visas prasības un tikai tad var veikt līdzekļu izmaksu, nedalot tos pa daļām.
Vācijā no jauna uzvirmojušas diskusijas par labējo populistu partijas "Alternatīva Vācijai" ("AfD") iespējamo aizliegšanu. Par iemeslu tam kļuva pētniecisko žurnālistu izmeklēšana, kas atklāja, ka pagājušā gada beigās atsevišķi šīs partijas politiķi ir tikušies ar uzņēmējiem un neonacistiem, lai apspriestu imigrantu izcelsmes vāciešu deportācijas.
Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Vācijas valdības ieceri piešķirt aptuveni 900 miljonu eiro subsīdijas elektrisko automašīnu akumulatoru ražošanas uzņēmumam "Northvolt". Šī kompānija plāno uzbūvēt jaunu rūpnīcu ziemeļos no Hamburgas. Šīs subsīdijas no citām atšķir tas, ka tā ir pirmā reize Eiropas Savienībā (ES), kad palīdzība tiek sniegta, lai nodrošinātu, ka rūpnīca tiek uzbūvēta Eiropā, nevis ASV, kas gatavojās šai kompānijai piešķirt vēl lielāku finanšu atbalstu.
Jau tuvākajās nedēļās Briselē sāksies izšķirošas politiskās sarunas par jauniem Eiropas Savienības (ES) finanšu noteikumiem. To mērķis ir radīt reāli sasniedzamas prasības Eiropas valstu ārējā parāda samazināšanai un budžeta deficīta kontrolei. Tomēr ir politiķi, kuri uzskata, ka arī jaunās prasības būs pārāk striktas un nenodrošinās investīcijas, kas nepieciešamas, piemēram, zaļās pārkārtošanās īstenošanai.
Igaunijas premjere Kaja Kallasa vēlas aizvadīt pilnu pilnvaru termiņu premjerministres amatā par spīti viņai veltītajai kritikai, tā Kallasa paziņoja intervijā izdevumam "Maaleht". Šādi Igaunijas premjere atbildēja uz sava partijas kolēģa, Eiropas Parlamenta deputāta Andrusa Ansipa publisko kritiku.