"Lielākā sāpe, kas mums patlaban ir – ceļš uz iestāšanos Eiropas Savienībā," sarunā ar Latvijas Televīziju pauda Balkānu pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla vadītāja Biljana Spasovska. Viņa Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē vada Balkānu pilsoniskās sabiedrības attīstības tīklu.
"Tas ir bijis ļoti akmeņains ceļš, domājot par reformām, kas no mums tiek prasītas – valsts nosaukuma maiņa, solījumi, kas doti un nav pildīti. Es iestāšanos Eiropas Savienībā redzu kā procesu, kas ļoti var stiprināt mūsu demokrātiju un likuma varu mūsu valstīs. Bet atstumta malā, valsts zaudē savu spēku un ietekmi," viņa turpināja.
Ziemeļmaķedonija jau teju divdesmit gadus ir Eiropas Savienības kandidātvalsts un ir sākusi iestāšanās sarunas. Bet tas neiet viegli.
Savulaik tālāku ceļu bloķēja Grieķija, pieprasot mainīt valsts nosaukumu no Maķedonija un Ziemeļmaķedonija, lai tas nedublētos ar pierobežas reģionu Grieķijā. Bet tagad iebilst Bulgārija, kas prasa, lai Maķedonijas Konstitūcijā būtu atsauce uz valstī dzīvojošo bulgāru minoritāti.
"Cilvēki Ziemeļmaķedonijā uzskata, ka tas nav godīgi no ES puses un, ka bez visām tām grūtībām, kas jau ir, nāk vēl šis pārbaudījums," skaidroja eksperte.
Bet Ziemeļmaķedonija cīnās arī ar korupciju, arvien ar zemu dzīves līmeni un ekonomikas lejupslīdi un tas viss vairo eiroskepsi, kas spilgti bija redzams arī nesenajās prezidenta vēlēšanās. Balsstiesīgo vairums deva priekšroku opozīcijas kandidātei Gordana Siljanovskai-Davkovai, iepretim līdzšinējam prezidentam Stevo Pendarovskim, tādejādi paužot attieksmi pret ieilgušo iestāšanās procesu, ko nespēja risināt iepriekšējie līderi.
"Maķedonieši ir ļoti sašķelta sabiedrība, gan politiskajās nostādnēs – globālisti, antiglobālisti, gan reliģiskajās – pareizticīgie un musulmaņi, etniskajās – maķedonieši un albāņi, bet vienīgā līme, kas notur sabiedrību kopā ir Eiropas Savienības perspektīva, dzīves apstākļu uzlabošana visiem pilsoņiem, kurā visas citas atšķirības pazustu. Un, ja šo perspektīvu atņem, un mēs to iepriekš esam redzējuši, tad vietējā vara kļūst dekadentiska, tās pamazām sāk atteikties no šī ceļa, un galu galā kopumā tas ievaino sabiedrību tās visdziļākajos slāņos," skaidroja politikas analītiķis Ziemeļmaķedonijā Petars Arsovskis.
Turklāt laikā, kad ir grūtības ar eiroperspektīvu, šo situāciju izmanto Krievija, cenšoties iepludināt savu propagandu.
"Nav noslēpums, ka Krievija Balkānus uzskata par lielu spēļlaukumu, lai novērstu Rietumu sabiedroto uzmanību no īstās cīņas, kas notiek Ukrainā, Moldovā. Ir vietējie atbalstītāji, kas spēlē līdzīgu spēli, ir ļoti augsts hibrīddraudu un dezinformācijas risks, tiek izplatīti nacionālistiski vēstījumi. Bet Krievija šeit nevar savu ietekmi nodrošināt ilgstoši, jo Maķedonija ir NATO, bet tik un tā Krievija ir ļoti spējīga savā šķeltnieciskajā taktikā. Un Maķedonija pat iestājoties NATO, nav pilnībā izskaudusi šos vēstījumus," viņš norādīja.
Priekšā sarežģīts laiks, saka eksperti. Krievijas karš Ukrainā ir uzjundījis nepatīkamas atmiņas valstij, kas pati pieredzējusi smagu Balkānu kara periodu. Bet arī šajā jautājumā sabiedrības domas šķeļas, un tāpēc noturēt Eiropas kursu ir izšķirīgi svarīgi.
