Kinoteātrī “Splendid Palace” pulcējas pirmizrādes viesi kovboju cepurēs, jo pirmoreiz Latvijā ir tapis vesterns jeb, kā to dēvē režisors Matīs Kaža, “īsterns vai kartupeļu vesterns” ar pakaļdzīšanos un šaudīšanos par vācbaltiešu baronu laikiem, dzimtļaudīm, jaunu aristokrāti, kura bēg no kāzām ar grāfu, līdz piedzīvojumos tiek ierauts latviešu zemnieku puisis. Un to visu vēl sarežģī burvju triku meistari un krievu izmeklētājs. Filmas darbība notiek 19. gadsimta otrajā pusē.
“Ja mēs to darītu absolūtā tādā “Melānijas hronikas” nopietnībā, tad varat iedomāties, kas tas būtu! Mana attieksme pret šo žanru ir tāda – tagad būs kovboji Latvijā, paskatīsimies, kas notiks? Ironiska vienvārdsakot,” skaidro Matīss Kaža, atzīmējot arī: “Man vislielākais kaifs ir par to, ka aktieri var izdauzīties šajā filmā, tur var just atsevišķās epizodēs, ka viņiem pašiem ir prieks.”
Šī ir jaunā kinorežisora Matīsa Kažas pirmā spēlfilma. Kaža režijas mākslu studējis ASV, audzis kinoļaužu ģimenē, jau no mazotnes piedaloties un palīdzot uzņemšanas laukumā mammai, režisorei Unai Celmai, kuras tēvs savukārt strādājis kā otrais režisors pie filmas “Vella kalpi”.
“No sākuma viņš gribēja operators būt, bet tad teica, ka kamera tomēr ir par smagu. Un vienīgais, kas neko nedara uzņemšanas laukumā, ir režisors, viņš sēž un visus komandē,” stāsta Una Celma. Dēla kinovalodu viņa raksturo kā brīvu: “Viņš ar tādu diezgan brīvu domas plūdumu, kas latviešu kino nav raksturīgs, mums vienmēr ir kaut kāds – gribam pateikt kaut ko noteiktu, iegrūst rāmīšos, noformēt to visu un iedot galīgo rezultātu. Viņš ir vairāk atvērtāks.”
Filmas operators Aleksandrs Grebņevs un mākslinieks Jurģis Krāsons meklējuši tieši vesterniem raksturīgu vizuālo risinājumu.
“Ansamblim ir jauda, kad mēs visi kopā sanākam un redzam vienu lietu vienādi, tas ir kino.
Šodien bija tāds moments, man bija prieks būt pilnā, pārpildītā kinozālē, tas ir lielākais prieks,” atzīmē Aleksandrs Grebņevs.
Filmā galvenajā lomā debitē aktieru Sandras Kļaviņas un Kaspara Zvīguļa meita Žanete Zvīgule. Pirmizrādes vakarā daloties emocijās, viņa par darbu pie filmas teic: “Ļoti grūti, ļoti nepierasti, protams, pirmā loma – kaut kas pilnīgi, pilnīgi jauns! Smaids sejā, es jūtos ļoti apmierināta!”
Filma jau saņēmusi sešas nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijas. Balvas komisija atzinīgi novērtējusi gan operatora Aleksandra Grebņeva, gan mākslinieka Jurģa Krāsona darbu. Nominācijas piešķirtas arī filmas kostīmu māksliniecei Līgai Krāsonei un grima māksliniecei Dzintrai Bijubenai, kā arī otrā plāna lomu atveidotājiem Agnesei Budovskai un Vilim Daudziņam.
"Šis process bija ļoti jautrs.
Tāda traka, traka ņemšanās, ākstīšanās,” stāsta Vilis Daudziņš. “Man ļoti patika, tas ir groteski, tas ir ārpus manis, tas ir tāds ļoti nopietns uzdevums – uztaisīt patiešām tādu tēlu, nevis vienkārši saģērbties laikmeta drānās un reaģēt kā ierasts – “es dotajos apstākļos”. Šeit ir tēls, un, man šķiet, ir izdevies tā konsekventi no sākuma līdz beigām. Par to man prieks!”
Izteiksmīgā profila dēļ pie baltvācu barona lomas ticis pat dokumentālo filmu scenārists un režisors Tālivaldis Margēvičs, kurš uzsver: “Man liekas, ka šī atraisītība un zināmā mēra arī risks, ko jaunie var atļauties, tas ir ļoti cerīgi. Jo mēs jau vairāk klasisko estētiku kopām un vairāk tā nopietnāk, bet šī atraisītība ļauj attīstīties, tas ir pavisam kaut kas cits… Cita lieta, kā tur viss izdodas, bet šis mēģinājums bija apsveicams!”
Filmu paspējuši novērtēt pirmie skatītāji, viņu vidū arī kinokritiķe Daira Āboliņa, kura par darbu saka: “Šādu filmu var uztaisīt tikai ļoti jauns cilvēks, filmai piemīt ārkārtējs maksimālisms, tostarp notikumu sablīvējumā, kas ne vienmēr ir viegli.
Tas, ka viņi ir bijuši ārkārtīgi azartiski, un tas, ka viņi paši ir ķēruši prieku no tā, ka viņi ir taisījuši šo filmu, tas ir ļoti redzams uz ekrāna.
Pārfrāzēt klasisku amerikāņu žanru, tur ir vismaz jābūt ārkārtīgi drosmīgam, un tādi viņi ir! Jautājums, cik labi latviešu skatītāji pārzina vesterna mitoloģiju? Tas, ka Matīss Kaža pazīst šo žanru labāk, tas ir skaidri redzams, dažkārt viņš neizstāsta visu cilvēkam, kurš šo žanru nepārvalda kā dziesmu… Tā pārfrāzēšana uz latviešu materiālu, tā ideja ir vienkārši lieliska! Kā latviešu publika to uztvers, to mēs redzēsim!”
Pirmizrādes un tikšanās ar radošo komandu plānotas arī citos kinoteātros.
