Kultūras ziņas

"Katedrāle un roks"

Kultūras ziņas

Kuldīgā studijas uzsāk pakalpojuma dizaina maģistranti

Igaunijas neatkarības atgūšana Valtera Sīļa režijā

Igaunijas neatkarības atgūšana Valtera Sīļa režijā – izrādē «Perfektā teikuma nāve»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā teātrī ilgi gaidīto pirmizrādi par neatkarības atgūšanas laika notikumiem Igaunijā piedzīvoja režisora Valtera Sīļa izrāde “Perfektā teikuma nāve”.

Latvijas Nacionālajā teātrī režisors Valters Sīlis iestudējis igauņu rakstnieka Reina Rauda romānu par Atmodas laiku Igaunijā “Perfektā teikuma nāve”. Pirmizrāde bija plānota jau pērnā gada nogalē, gatavojoties Baltijas valstu neatkarības atgūšanas trīsdesmitgadēm.

“Tajā laikā, kad mēs viņu gatavojām pagājušā gada decembrī, uz visām trīsdesmitgadēm, šis darbs liktu atkal savādāk uz to visu paskatīties,” atzīmē režisors Valters Sīlis. “Tagad tas ir atnācis citā laikā, ļoti labi stāsta par to, ka mēs varam visu kaut ko par sevi domāt, bet tie pārmaiņu brīži atklāj, kas mēs esam.

Un šis darbs tieši par to stāsta – ne jau par to, ka visi bija tik vienoti un tik pasakaini –, nē, tas bija laiks, kad cilvēki atklājās, kādi viņi ir. Dažreiz sev par pārsteigumu, dažreiz negribot.”

Izrāde stāsta par igauņu jauniešiem, kuri aktīvi piedalījās neatkarības kustībā, nonākot arī Valsts drošības komitejas jeb čekas uzmanības lokā. Spraigs sižets un pirmās personīgās attiecības apvienotas ar autora Reina Rauda ļoti personīgo skatījumu uz Atmodas laika notikumiem. Autors arī uzsver, ka nav vienas vēsturiskās patiesības, ka būtu melna vai balta, par savu darbu sakot: “Šī ir mana vēsture, šis ir mans stāsts, un tas ir tā, kā es varu pateikt, kā es gribu pateikt.  Es domāju, ka vēsturiskā patiesībā ir visu to cilvēku stāstu Visums.”

Romāna autora Reina Rauda lomu izrādē “Perfektā teikuma nāve” atveido aktieris Juris Hiršs, viņa tēls uz skatuves ir visos notikumos klātesošs. Aktieris atzīmē: “Man ir skaidrs, ka Igaunijā bija tā pati situācija, kas pie mums, taču šajā gabalā ir runa par uzticēšanos. Būtībā arī pēc tā, kā ir uzrakstīts, pēc visa sižeta var saprast, ka Igaunijā šie čekas vīri darbojušies vēl spēcīgāk nekā Latvijā, jo tur uzticēšanās bija daudz mazāka.

Es gribu cerēt, ka viņiem attaisnojās šī cits citam neuzticēšanās, jo galu galā mēs visi tikām pie savas brīvības, par kuru mēs šodien esam drusku piemirsuši, ko tas maksāja.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti