Kultūras ziņas

Daugavpils teātrī turpinās “Kaijas” izmeklēšana

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Austriešu avangarda klasiķa Hermaņa Niča māksla

«Orģiju un mistēriju teātris» – pirmoreiz Baltijā skatāma avangarda klasiķa Hermaņa Niča māksla

Pirmoreiz Baltijā un tieši Rīgā izdevies sarīkot starptautiski atzītā mākslinieka – austriešu avangarda klasiķa un performanču meistara Hermaņa Niča personālizstādi “Orģiju un mistēriju teātris”, kas 15. oktobra vakarā tiks atklāta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Skatītājus, iespējams, izstāde šokēs, bet tā ir lieliska iespēja izglītoties, lai izprastu mākslas vēstures kontekstu un laikmetīgās mākslas attīstību.

Izstādes norises vieta – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs – ir bijusī Svēta Jura baznīca, un tieši reliģisko rituālu pārradīšana ir nozīmīga Hermaņa Niča mākslas sastāvdaļa.

Izstādes kuratore Līna Birzaka-Priekule stāsta: "Mums likās ļoti svarīgi rādīt Hermaņa Niča mākslu Rīgā, jo viņš ir arī tāds būtisks performances mākslas autors, kura māksla jau pasaules kontekstā tiek uzskatīta par performances klasiku. Hermaņa Niča fons ir darbības glezniecība – tā ir glezniecība, kura ir tapusi performances laikā visbiežāk. Un izstādes nosaukums “Orģiju un mistēriju teātris” šai izstādei dots tādēļ, ka šādi dēvē arī viņa konceptu, ko viņš radīja piecdesmitajos gados, – tā ir vēlme radīt totālu mākslas darbu, ko Rihards Vāgners ir nosaucis par “Gesamtkunstverk” –  kurā iesaistītas dažādas mākslas disciplīnas, kā glezniecība, performance, mūzika, jo viņš pats ir arī komponists un viņa mūziku spēlē arī daudzi pasaulslaveni orķestri. Tā ir objektu māksla, instalāciju māksla, grafika, fotogrāfija un vēl citi mediji."

Divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados Hermanis Ničs kopā ar domubiedriem izveidoja vienu no radikālākajām mākslas kustībām “Vīnes akcionisti”. "Orģiju un mistēriju teātri" nevar tikai pasīvi vērot, visam pāri ir eksistenciāla attieksme un mākslas terapija.

"60.–70.gadu kontekstā "Vīnes akcionisti" reaģēja uz Otrā pasaules kara traumu – tiešu uz Austrijas neiesaistīšanos līdzatbildībā Otrā pasaules kara noziegumu kontekstā, proti, domājot tieši holokaustu. Tas bija fons, kādēļ radās šāda ļoti radikāla, pat varētu teikt – vardarbīga estētika, kas vēlējās par šīm kara šausmām un traumu savā mākslā atgādināt," skaidro kuratore.

Izstādes patrons un organizators ir “VV foundation”, tā notiek sadarbībā ar Hermaņa Niča fondu. Pats mākslinieks cienījamo gadu un veselības dēļ nevarēja ierasties, bet viņš uzņēmās kuratora lomu, iekārtošanu vadot virtuāli.

“VV Foundation” dibinātāja, advokāte un mecenāte Vita Liberte atzīst, ka fonda mērķis ir izglītot sabiedrību laikmetīgās mākslas jomā: "Īpaši šobrīd apstākļi liecina par to, ka informācijas par laikmetīgo mākslu un mākslas procesiem pasaulē, un līdz ar to arī Latvijā, ļoti pietrūkst. Mums ir divas galvenās misijas – pirmā, svarīgākā: atbalstīt Latvijas jaunos māksliniekus, un otra misija – rīkot Rīgā starptautiskas mākslinieku izstādes."

Muzeja centrā, bijušajā altāra vietā uzstādīts mākslinieka nozīmīgākais darbs – “6 dienu spēle”, kas notika viņa mājvietā – Princendorfas pilī. Tur norisinājušās visas viņa būtiskākās akcijas – ēkā, staļļos, pagrabos, pazemes ejās, pils laukumā, parkā un pat baznīcā.

"Ja mēs runājam par šo vardarbības estētiku, šausminošo estētiku, tad ir jāsaprot politiskais konteksts, bet otrkārt, Hermanis Ničs ir teicis, ka viņš ļoti grib rādīt to, kas pasaulē ir, domājot to, ka pasaulē ir ne tikai skaistais un cēlais, bet pasaulē ir vēl joprojām ļoti daudz brutalitātes, karu, šausmu, un tā ir viņa mākslinieciska stratēģija – rādīt visu šīs dzīves pilno perspektīvu," teic izstādes kuratore.

Izstādi papildinās plaša izglītības programma, jau rīt Doma laukumā notiks Anda Lāces performance, reflektējot ar Hermaņa Niča mākslu un procesiem Latvijas sabiedrībā.

Izstāde skatāma līdz 12. decembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt