Pārdomās par cilvēku eksistenci uz Zemes māksliniece Sabīne Vekmane-Ābele galerijā "Istaba" skatītājus ieved pašradītā izplatījumā, kas pirmajā acumirklī atgādina Visumu, vienlaikus ietiecoties intelektuālās informācijas izplatījumā un salīdzinot mūs ar kosmosa putekļiem.
"Tas vīruss nav jāuztver burtiski, bet var to arī uztvert kā šobrīd aktuālo vīrusu.
Bet vairāk tas ir domāts kā cilvēces pēdas atstāšana uz šīs zemes, kā mēs izturamies pret vidi sev apkārt, dabas un globalizācijas jautājumiem, par patērētājsabiedrību arī. To var visādi interpretēt. (..) Tas viss ir ar nelielu cerību, ka mūsos visos ir tā gaismas enerģija, ka cilvēki iekšā ir labi un spējīgi uz progresu," pastāstīja Vekmane-Ābele.
Ikdienā māksliniece vada atvērto sietspiedes darbnīcu "Luste" un pasniedz Latvijas Mākslas akadēmijā.
"Melnbalta grafika man ir komforta zona. Man vienmēr gribējies izteikt savas idejas ar pēc iespējas mazāk izteiksmes līdzekļiem. Tajā pašā laikā man patīk strādāt lielformātā, un sietspiedes tehnika ir tā, ko es labi pārzinu. Šeit viņa ir daļēji kombinēta ar glezniecību, sākums ir bijis tušas zīmējums, gleznots ar otu, tad digitāli apstrādāts un veidots sieta trafarets, ar ko šie abi ir nodrukāti," stāstīja Vekmane-Ābele.
"Tā vizuālā darba forma liek aizdomāties dziļākā līmenī. Mūsdienās tie virzieni ir ārkārtīgi nenosakāmi paši par sevi, jo laikmetīgā māksla kā forma pastāv kā tāds kopums – mākslinieks darbojas mākslas pasaulē, vairs nav tik būtiski noteikt, kas tas īsti ir. Viņš ir mākslinieks un viņš konceptuāli īsteno savu ideju. Un tas ir forši. Sabīne ir paņēmusi ne tikai kontrastējošas krāsas, bet arī kontrastējošas tehnikas," stāstīja izstādes kuratore Auguste Petre.
Izstāde aicina iedziļināties sevī, pasapņot un padomāt, kurā virzienā cilvēce attīstās.
