Mākslinieki ir nobažījušies, ka, veicot izmaiņas autoratlīdzības nodokļa iekasēšanā, panīks tēlniecības nozare un pieaugs skulptūru izgatavošanas cenas, jo lielformāta tēlniecības jomā nodokļu slogs trīskāršosies.
Kāda izskatītos pilsēta bez lielformāta tēlniecības darbiem, kuru radīšana prasa lielas nākotnē vērstas idejas, daudz darba, laika un arīdzan resursu? Tēlnieks Gļebs Panteļejevs ar melnu plēvi nosedza paša veidoto pieminekli pulkvedim Oskaram Kalpakam. Viņš sacīja, ka tas ir simbolisks žests – parādīt, kā no pilsētvides pazūd piemineklis. Viņš par šādu rīcību izšķīries, jo nākamgad plānotā nodokļu reforma nogalināšot radošās nozares un viens no lielākajiem cietējiem būšot tēlniecība.
“Pateicoties šai reformai, nodokļu slogs pieaug trīs reizes. Tas ir kaut kas neredzēts, pat vēsturiski nekas nav tāds piedzīvots,” uzsvēra tēlnieks.
Mākslinieki noliedza, ka par nodokļu reformu būtu izdevies rast kompromisu, kā to norādījušas vairākas amatpersonas, solot, ka būs jāmaksā nodeva tikai par nopelnīto.
“Mūs nevar pielīdzināt saimnieciskās darbības veicējiem, tam, ko mums pašreiz iesaka abas ministrijas – Finanšu un Kultūras. Mēs negribam kļūt par uzņēmējiem, mēs negribam ņemties ar grāmatvedību, čekiem un veltīt savu dzīvi un mainīt visu savu motivāciju, jo bizness ir bizness, māksla ir māksla. Mēs gribam, lai mums ļauj būt māksliniekiem, lai mēs varētu strādāt uz autoratlīdzības līguma pamata,” pauda Panteļejevs.
Viņš arī skaidroja: “Tā plēve, protams, nav uz palikšanu. Padomājam šodien par to. Dabīgi, ka piemineklis tiks atklāts no jauna, un es to izdarīšu savām rokām, bet tas ir žests.
Žests, kurš nekādā gadījumā pieminekli nebojā, bet pievērš sabiedrības uzmanību mūsu ļoti nopietnai problēmai, es runāju par veselu kultūras, mākslas nozari, kas ir lemta iznīcināšanai.”
Zaķusalā pie barikāžu piemiņas objekta “Acis” aizklāja tēlnieks Igors Dobičins.
“Katrs mākslinieks veido savu versiju par tēmu aizsegt jeb padarīt nepamanāmu vai arī mainīt veidolu, padarīt par kaut ko citu,” stāstīja Dobičins. “Mērķis ir mākslinieciskā veidā uzrādīt situāciju, kā būtu, ja būtu, ja māksliniekiem būtu pavisam maz naudas, kāda izskatītos Rīga situācijā, kad infrastruktūra ir, bet vienas no būtiskākajām lietām – vizuālās mākslas – te nav. Tas ir šīs akcijas mērķis.”
Akcijā piedalījās arī tēlnieks Aigars Bikše. Viņš izvēlējies aizklāt mazāko no Raiņiem pie Nacionālās bibliotēkas, komentējot, ka šādi “pilnīgi mainās darba jēga, un simboliski tas ir tas pats, ko valdība virza uz priekšu.
Tā reforma ir bez iedziļināšanās mākslas nozaru specifikā.”
Tēlnieks arī norādīja: “Mūsu darbi taču nākotnē veidos to, kā izskatīsies latviskā identitāte, mūsu raksturs, tā vizuālā tēla raksturs. Tas trakākais, kas mani visvairāk uztrauc – tas skars jaunos cilvēkus. Un tā ir ārkārtīgi milzīga neieinteresētība – kāda tajā nozarē ir situācija, kā cilvēki strādā.”
“Tikai tad, kad mēs sākam protestēt, kad tiekamies vienreiz, otrreiz, trešoreiz runājam, tad parādās mazliet cilvēku sejās tāda pārdomu ēna, un tu saproti, ka tie cilvēki beidzot ir sākuši domāt, ka varbūt viņi ir kļūdījušies,” turpināja Bikše.
Lai arī Latvijas Mākslinieku savienība ideju par mākslas akciju “Tēlniecības melnā diena” pieteica laikus, Rīgas domes atbildīgās institūcija nepiekrita tās izpausmes veidam, jo neesot skaidrības par pašu jēdzienu, kas mūsdienās skaitās mākslas akcija.
Aģentūra LETA tikmēr ziņo, ka Rīgas domē nepiekrita akcijas "Tēlniecības melnās dienas" izpausmes veidam Patriotu nedēļas laikā, taču oficiāla lieguma to rīkot neesot bijis, vien aicinājums būt atbildīgiem un, organizējot protesta aktivitāti, ievērot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
KONTEKSTS:
Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu un citas izmaiņas.
Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašanas siena".
Tādēļ valdība vienojās saglabāt attaisnotos izdevumus autoratlīdzību saņēmējiem 25% un 50% apmērā, kas arī bija līdzšinējā norma.
Turpinās diskusijas par to, kā risināt alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošo sociālo nodrošinātību. Pašlaik paredzēts, ka visus režīmus pārveidos divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā, otrs būs pašnodarbināto režīms, kur jāmaksā minimālā sociālā iemaksa.
Paredzēts, ka pašnodarbinātajiem ar mazajām algām sociālajās iemaksās būs jāmaksā 10% no ienākumiem, bet ar lielākām algām – noteikta likme, kas jāiemaksā vismaz no minimālās algas.
Panākta arī vienošanās, ka pašnodarbināto sociālā nodokļa nomaksu uzraudzīs VID, nevis sociālie dienesti, kā iepriekš tika piedāvāts.
Tikmēr no 2021. gada jūlija autoratlīdzības saņēmējiem, kas nereģistrējās kā saimnieciskās darbības veicēji, ienākumus apliks ar 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ja gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, savukārt lielākam apgrozījumam noteiks 40% likmi. 80% no ieturētā novirzīs valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Šo modeli no 2022. gada plānots likvidēt.
