Atlaišanas process skars apkalpes locekļus uz kuģiem “Isabelle” un “Romantika”, kuri kursē zem Latvijas karoga, kā arī uzņēmuma krasta darbiniekus Latvijā, taču vairākums darbinieku, uz kuriem attieksies atlaišana, ir kuģu apkalpojošais personāls. Pēc uzņēmuma vadības teiktā, “Tallink Latvija” šobrīd plāno paturēt darbā aptuveni 60 ēdināšanas sektora un 60 tehniskos darbiniekus.
Izsludinātā ārkārtas stāvokļa un noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ maršrutu Rīga–Stokholma apkalpojošie kuģi “Isabelle’ un “Romantika” ir bijuši spiesti pārtraukt reisus un kopš marta vidus atrodas Rīgas ostā.
Šobrīd nav zināms, kad šajā maršrutā varētu atsākties satiksme. Saskaņā ar kuģošanas noteikumiem, šobrīd uz abiem kuģiem ir minimāli nepieciešamais tehniskais personāls, bet visi pārējie darbinieki, kuri strādāja uz kuģiem, atrodas mājās un saņem samazinātas algas, kuras maksā uzņēmums, informēja uzņēmums.
“Šodien mēs paziņojam lēmumu, kuru nācās pieņemt ar ļoti smagu sirdi. Esam spiesti spert šo soli, lai gan nepārtraukti meklējām dažādus risinājumus, kas neliktu nonākt punktā, kad vairs nav citas iespējas, kā vien zaudēt mums vitāli svarīgus cilvēkus un darbavietas,” pauda “Tallink Grupas” galvenais izpilddirektors Pāvo Negene.
“Ir skaidrs, ka satiksme maršrutā Rīga–Stokholma netiks atjaunota rīt vai pat pēc dažiem mēnešiem. Pastāv iespēja, ka šogad maršruts vispār netiks atjaunots pirmskrīzes līmenī. Ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē uzņēmums nevarēs cilvēkiem Latvijā piedāvāt tādu pašu darbavietu skaitu,” viņš piebilda.
Pēc “Tallink” pašreizējām aplēsēm, pastāv iespēja, ka pēc ierobežojumu atcelšanas atjaunotajā maršrutā Rīga–Stokholma iesākumā varētu kursēt viens kuģis.
Prognozējams, ka pasažieru plūsma sākumā nebūs pietiekoša, lai nodrošinātu abu kuģu vienlaicīgu atgriešanos maršrutā, un katrs kuģa reiss, visticamāk, uzņēmumam radīs papildu zaudējumus.
“Līdzīgi kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, arī Latvijā ceram, ka valdība apsvērs pasākumus kuģošanas nozares atbalstam, lai vitāli svarīgā jūras satiksme starp Latviju un Zviedriju varētu atjaunoties pēc iespējas ātrāk, kaut ierobežotā apjomā. Līdz šim Latvijas varas iestādes nav piedāvājušas nekādus risinājumus mūsu sektoram. Nesen nosūtījām vēl vienu lūgumu Latvijas valdībai pēc atbalsta, un ceram, ka valdības locekļi uzskatīs par svarīgu un nepieciešamu saglabāt jūras satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, kā arī atradīs līdzekļus, lai atbalstītu starptautisko kuģošanu,” piebilda Negene.
❗️?Uzzini, kur vērsties, ja #COVID19 krīzes situācijā nācies palikt bez darba.? pic.twitter.com/mWIRZX9vRj
— Finanšu ministrija (@Finmin) April 17, 2020
KONTEKSTS:
Starptautiskie pasažieru pārvadājumi Latvijā slēgti no 12. marta, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju saistībā ar bīstamā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatīšanos. Pašlaik ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikti arī ierobežojumi un aizliegumi, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
