Dienas ziņas

Grūtības ar attālinātajām mācībām profesiju apguvē

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mediji strādā vairāk, bet pelna mazāk

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

Covid-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" novirzīs 2,04 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam panāca konceptuālu vienošanos par valsts atbalsta sniegšanu mediju nozarei.

Kopumā mediju darbības nodrošināšanai tiks novirzīti 2,04 miljoni eiro. Paredzēts, ka no šīs summas viens miljons eiro tiks novirzīts Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Savukārt 1,04 miljoni eiro tiks novirzīts KM Mediju atbalsta fondam, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanas laikā, lai nodrošinātu valsts informatīvās telpas drošību drukātajā presē un komerciālajos interneta ziņu portālos, kā arī, lai sniegtu atbalstu abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām.

Attiecīgi no minētās summas kopumā 599 492 eiro tiks novirzīti atbalstam drukātās preses un komerciālajiem interneta ziņu portāliem. 223 737 eiro mēnesī paredzēti abonētās preses izdevumu piegādes izmaksām ārkārtējās situācijas laikā, bet 217 699 eiro mēnesī - elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām ārkārtējās situācijas laikā.

Vienlaikus KM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par atbalsta risinājumiem medijiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai paredzēts, ka mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām ministrija un NEPLP iesniegs valdībā ziņojumu par ārkārtējās situācijas ietekmi uz sabiedrisko mediju finansiālo spēju nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Pašlaik veiktās aplēses liecina, ka šīs situācijas radītie zaudējumi sabiedriskajiem medijiem varētu būt 1,4 līdz 1,6 miljoni eiro, kopumā veidojot kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) iepriekš mediju atbalstam minētos 3,7 miljonus eiro, norādīja Kokale.

Plānots, ka KM un NEPLP lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus sagatavos uz otrdienas, 7. aprīļa, Ministru kabineta sēdi.

FM uzsvēra, ka Reira vadītā darba grupa pauda konceptuālu atbalstu finansējuma novirzīšanai mediju nozarei, jo "mediji šajā laikā ir stratēģiski svarīga nozare, sevišķi no nacionālās drošības aspekta".

Mediji strādā vairāk, bet pelna mazāk

Mediju finansējums ir strauji krities, jo krīzē nonākušie uzņēmumi masveidā lauž noslēgtos reklāmas līgumus.

Tiesa, dīkstāve mediju darbā nav iestājusies, tieši otrādi, arī žurnālisti krīzes laikā strādā ārkārtas režīmā. Tomēr mediju darba īpatnība ir tāda, ka ienākumus tie galvenokārt gūst nevis par paveikto, bet no reklāmu līgumiem.

"Viņi tiek lauzti uz force majeure principu, un tikai aprīlī un maijā radio un televīzijās šie negūtie ienākumi tiek lēsti divi miljoni eiro," pastāstīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

Viņš norādīja, ka būs mediji, kuri atbalstu nesaņems, jo mediju ir Latvijā ļoti daudz. Pēc viņa teiktā, jābūt arī ierobežojumam, ko viens medijs var saņemt.

Uz valsts atbalstu varēs pretendēt tikai tie mediji, kas vismaz uz konkursā pieteiktajiem projektiem būs noslēguši darba līgumus ar visiem iesaistītajiem, piemēram, žurnālistiem un TV operatoriem. 

Tālāk NEPLP plāno gatavot pieprasījumu arī palīdzībai sabiedriskajiem medijiem. Paredzams, ka ieņēmumi Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio kopā šogad varētu kristies par 1,4 miljoniem eiro.

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4. aprīlī ziņots, ka miris viens no patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19.

Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Visticamāk, ārkārtējo situāciju vēl pagarinās. 

Līdzās daudzām nozarēm Latvijā trauksmes zvanus par savu nākotni zvana arī plašsaziņas līdzekļi – gan raidorganizācijas, gan drukātie mediji, kas valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā strādā diezgan saspringtos apstākļos. Vislielāko satraukumu medijos rada krasi sarukušie ieņēmumi no reklāmas. Atsevišķiem medijiem reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 80%. Tāpēc NEPLP komercmediju atbalstam Covid-19 krīzē prasīja 1,6 miljonus eiro.

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) biedru aptauja rāda, ka visos medijos apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. LŽA aicināja valdību, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt medijus.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti