Iedzīvotāji uzteic informētību par Covid-19, bet nopeļ ekonomikas glābšanu

Ne vien saslimušo, bet visas sabiedrības informēšanu par Covid-19, vīrusa izplatību un krīzes laikā ieviestajiem ierobežojumiem iedzīvotāji novērtējuši ar pluss zīmi. Tā liecina pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta pasūtījuma tapusī pētījumu centra SKDS sabiedrības aptauja. Pozitīvi novērtēti arī centieni vīrusu apturēt, bet vismazāk apmierināti iedzīvotāji ir ar valsts atbalstu krīzes skartajiem uzņēmējiem un darbiniekiem.

ĪSUMĀ:

  • SKDS aptaujā pozitīvi vērtē informētību par Covid-19.
  • Visvairāk cilvēki ir neapmierināti ar atbalstu uzņēmējiem.
  • Uz pusēm dalījušās iedzīvotāju balsis par to, vai Covid-19 analīzes bijušas gana pieejamas.
  • Atbalsta pasākumi uzņēmējiem un darbiniekiem nepārtraukti mainījušies.
  • Ekonomists uzskata, ka uz īsu laiku varētu dot pabalstu visiem cilvēkiem, kā arī valsts varētu ieguldīt uzņēmumos.

Vairāk nekā 85% aptaujāto atzinuši, ka par vīrusa izplatību, tā radītajiem riskiem un noteiktajiem ierobežojumiem ir stāstīts un skaidrots pietiekami. Visai augsts vērtējums arī atbildīgo iestāžu centieniem Covid-19 izplatību Latvijā apturēt, divas trešdaļas aptaujāto vīrusa ierobežošanas pasākumus atzinuši par labiem esam.

Tomēr katrs piektais uzskata, ka ar ierobežošanu veicies drīzāk slikti vai pat ļoti slikti.

Maz kritikas veltīta ar Covid-19 saslimušo ārstēšanai, tomēr arī pozitīvu vērtējumu pauduši tikai 44% aptaujāto, un šis jautājums izceļas ar to, ka veselas divas piektdaļas uzrunāto atturējās paust savu vērtējumu.

Līdzīgs vērtējums ir jautājumos par to, cik veiksmīgi notikusi pulcēšanās un citu ierobežojumu uzraudzība un arī karantīnas pārkāpēju sodīšana – aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka ar to viss bijis kārtībā, savukārt trešdaļa, ka ne.

Uz pusēm dalījušās iedzīvotāju balsis par to, vai Covid-19 analīzes bijušas gana pieejamas – divas piektdaļas uzskata, ka jā, un tikpat arī – ka nē.

Izteikti negatīvs sabiedrības vērtējums ir abos jautājumos par valsts atbalstu krīzē nonākušajiem uzņēmumiem un viņu darbiniekiem, vairāk nekā puse aptaujāto šos atbalsta mehānismus vērtē kā drīzāk sliktus vai ļoti sliktus, un tikai ceturtdaļa izteikusies pozitīvi.

Vīrusa izplatības laikā ir mainījušās arī aptaujāšanas metodes, staigāt no mājas uz māju šobrīd nedrīkst, jautājumi jāuzdod internetā, un tieši to pētījumu centrs SKDS arī ir darījis, aptaujājot nedaudz vairāk kā 1000 cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.

Kā notika ekonomiskā atbalsta izvērtēšana?

Atbalsta pasākumi uzņēmējiem un krīzē cietušajiem darbiniekiem ir neskaitāmas reizes mainīti, pielāgoti, uzlaboti. Ar vīrusu saistīto slimības lapu sloga pārlikšana no darba devēju uz valsts pleciem veicās viegli, dīkstāves pabalsti izrādījās pamatīgs pārbaudījums. Sākotnēji tie bija plānoti tikai konkrētām, krīzē smagāk cietušajām nozarēm. Ātri vien gan tika lemts tomēr atbalstīt visus uzņēmumus, kam vīrusa dēļ ievērojami krities apgrozījums, bet izrādījās – aiz borta palikuši pašnodarbinātie un citos alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie. Pabalsta saņēmēju loku paplašināja vēlreiz, bet virkne darbinieku saņēma atteikumu darba devēja iekrātā nodokļu parāda dēļ.

Ministru kabinets noteikumus grozīja atkal, ļaujot uzņēmējiem vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par parāda atmaksu. Un šādi jaunas izmaiņas atbalsta noteikumos sekoja pēc katras ministru kabineta sēdes.

Tomēr pirmie aprēķini rādīja – dīkstāves pabalstos izmaksāts krietni mazāk par šim mērķim atvēlētajiem vairāk nekā 100 miljoniem eiro, un mazākie pabalsti ir vien pārdesmit eiro. Tika noteikta dīkstāves pabalsta ''grīda'' – 130 eiro. Tagad trīs nedēļu laikā vidējais dīkstāves pabalsts pieaudzis no 258 uz 328 eiro. Kopā līdz šim izmaksāti nepilni 12,5 miljoni eiro. Šo summu veido vairāk nekā 6000 uzņēmumu pieteikumi par teju 35 tūkstošiem pabalstu, kā arī 2300 dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem.

"Tas pasākumu klāsts ir ārkārtīgi plašs, varbūt tur reizēm parādās kaut kādas mikromenedžmenta iezīmes – visu mēģina pārāk detalizēti paredzēt, mēģina rast perfektu risinājumu visām situācijām.

Bet, iespējams, kādu laiku varētu noderēt vienkāršs, neass, bet efektīvs instruments - kā pabalsts visiem.

Ļoti īslaicīgi, uz pāris mēnešiem varbūt, bet šis tiešām ir brīdis, kad var rīkoties radikāli. Dīkstāves pabalsti ir tikai daļa no iespējamā risinājuma. Valsts varētu investēt uzņēmumos, iet tajos iekšā ar pašu kapitālu, kurš pēc tam droši vien tiktu pārdots. Šādā veidā nodrošināt, ka nevis ir nepieciešams dīkstāves pabalsts, bet ka nav dīkstāves, uzņēmums neapstājas un turpina strādāt," komentēja bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Uzņēmējiem valsts līdz šim piedāvājusi kredītgarantijas, to skaitā apgrozāmajiem līdzekļiem, tāpat arī nodokļu brīvdienas. Tās līdz šim izmantojuši vairāk nekā 6000 uzņēmumu, kopā atliekot teju 100 miljonus eiro nodokļu maksājumu.

Izmaiņu, kas veiktas atbalsta pasākumos, ir vēl ļoti daudz. Piemēram, ceturtdien arī nolemts, ka dīkstāves pabalstus turpmāk varēs saņemt arī tie iedzīvotāji, kuri paralēli gūst kādus ienākumus no saimnieciskās darbības, piemēram, dzīvokļu izīrēšanas, ja vien šie ienākumi nepārsniegs 430 eiro.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti