Aizsargmasku rezerves slimnīcās un noliktavās – aptuveni mēnesim

Aizsargmasku rezerves, kas ir būtiskas Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijas slimnīcās un noliktavās pašlaik ir aptuveni mēnesim. Ar valdības doto deleģējumu aizsarglīdzekļu iepirkumus turpmāk organizē Aizsardzības ministrija, kas plāno sagatavot aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā mediķiem vajadzīgo aizsargmasku un respiratoru rezerves pietiekamas uz mēnesi.
  • Šonedēļ Latviju varētu sasniegt vēl trīs vai pat četras kravas ar vairākiem miljoniem masku un respiratoru.
  • Turpmāk plāno sagatavot aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem.
  • Piegādes no ārvalstīm kavējas – kravu saņemšanu būtiski apgrūtina loģistikas problēmas.
  • Dezinfekcijas līdzekļu iepirkumus plāno no vietējiem ražotājiem.
  • Aizsardzības ministrija: Covid-19 krīze norādījusi uz nepieciešamību attīstīt vietējo ražošanu.

Rezerve mēnesim

Latviju līdz šim sasniegušas divas kravas ar individuālās aizsardzības līdzekļiem – pirmā pirms pusotras nedēļas ar teju miljons maskām un 80 tūkstošiem respiratoru, vēlāk vēl viena – uz pusi mazāka. Tas ļāva apgādāt visas Latvijas slimnīcas un ģimenes ārstu prakses – vietas, kur ir lielākais risks saskarties ar Covid-19 inficētiem pacientiem, attālinātajā preses konferencē medijiem pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Edgars Labsvīrs.

Nākamajās kravās saņemtos aizsarglīdzekļus dalīs arī otrās prioritātes iestādēm, tostarp, pieaugušo zobārstiem, ģimenes ārstiem bez līguma ar NVD. Maskas jau ir saņēmuši arī Labklājības ministrijas sociālās aprūpes centri.

Labsvīrs apliecināja, ka kopumā esam nodrošināti ar aizsargmaskām. Noliktavu un slimnīcu rezerves ir aptuveni mēneša patēriņam. Sūdzības no ārstniecības iestādēm par masku kvalitāti NVD nav saņemti.

Vienlaikus NVD vadītājs pauda, ka krīze ar aizsarglīdzekļu trūkumu ir novērsta, tomēr ar esošo nepietiek un

rezerves vajadzētu trīskāršot, turpinot iepirkumus.

Šobrīd Latvija uz nedēļu nepieciešami aptuveni 600 000 masku un 200 000 respiratoru. 40% no visām aizsargmaskām nonāk veselība aprūpes nozarē, 37% - nepieciešami Labklājības ministrijas vajadzībām, žurnālistiem pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis. 

Problēmas ar loģistiku

Bet lielākā Latvijas pasūtījuma daļa vēl ir Ķīnā, kur lidostas šobrīd ir ļoti noslogotas un trūkst arī pašu lidmašīnu. "Katrs no noslēgtajiem līgumiem nāk vēlāk, nekā tas bija sākumā paredzēts, kas principā bija prognozējami. Ķīnā masku ir pietiekami daudz, bet izvest tās ir grūti," pastāstīja Labsvīrs. 

Ceturtdien ar miljons masku kravu uz Latviju aties vēl viens "airBaltic" reiss. Otru, līdz šim lielāko piegādi, bija plānots veikt ar čartera palīdzību, jo "airBaltic"  lidmašīnas tik lielai kravai ir par mazu – būtu jālido divreiz, kas izmaksātu dārgāk. Tomēr šī piegādei Latvijai ir ļoti būtiska, un nepieciešamības gadījumā "airBaltic" lidos.

""airBaltic" ir ļoti laba opcija tādā ziņā, ka relatīvi neliela lidosta ir Ķīnas rietumos, līdz turienei "airBaltic" tiek bez uzpildīšanās pa ceļam," zināja stāstīt Labsvīrs.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis GarisonsJānis Kincis

Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka šo preču iepirkšanā lielākā problēma ir transportēšana, jo ražotāju piedāvājums ir, bet liela daļa atduras pret transportēšanas problēmām.

Turpmāk par individuālās aizsardzības līdzekļu iepirkšanu atbildēs Sizsardzības ministrija. Tā nodrošinās gan piegādi, gan uzglabāšanu un izdali. Līdzekļus šiem iepirkumiem AM plāno nevis no aizsardzības budžeta, bet gan valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

"Šodien tiks parakstīti divi līgumi par piegādi, un mēs ceram, ka rīt jau varētu būt krava ar pusotru miljonu medicīnas masku Latvijā. Šodien visdrīzāk varētu parakstīt arī līgumu par 50 tūkstošu respiratoru piegādi, un es ceru, ka rīt arī šī krava jau varētu būt Latvijā," pastāstīja Garisons.

Grib ražot Latvijā

Plānots, ka ar šīm rezervēm pietiks, lai dotu laiku uz individuālo aizsarglīdzekļu ražošanu pārorientēties vietējiem uzņēmumiem. Izstrādāta arī atvieglināta produktu kvalitātes vērtēšanas kārtība – pietiks ar laboratorijas testu, bez trešās puses atzinuma.

"Jūs redzējāt, kas notika starptautiski – daudzas valstis aizvēra tirgus, aizvēra eksportu. Un, ja tas būtu vēl nopietnāk, mēs varētu nonākt situācijā, kad, ja mums nav vietējās ražošanas kapacitātes, mēs varētu nonākt situācijā, kad mums nebūtu vienkārši nekā," sacīja Garisons.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga LiepiņaJānis Kincis

Tādēļ valdība vēlas veicināt individuālās aizsardzības līdzekļu ražošanu Latvijā. Aizsardzības ministrijas mājaslapā ievietots apraksts, kādas tieši preces nepieciešamas, savukārt Ekonomikas ministrija sola pielaidīgāku atzīšanas procedūru. "Nav šī prasība pēc CE marķiera, tas nozīmē, ka nav prasība pēc trešās puses atzītas novērtēšanas. Ir tikai paša ražotāja apliecinājums, ka viņš ir ražojis, paša ražotāja paraugs, kāds izskatās produkts un laboratorijas tests. Tas attiecas tikai uz to, kas ir iesaistīts Covid-19. Preces ar atvieglināto procedūru nevarēs realizēt tirdzniecības ķēdēs," skaidroja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tāpat AM sāka dezinfekcijas līdzekļu iegādi.

Atšķirībā no aizsargmaskām, ko importē no citām valstīm, dezinfekcijas līdzekļu iepirkumus plāno no vietējiem ražotājiem.

Monitorēt dezinfekcijas līdzekļu pieejamību uzdots Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Tā dati liecina, ka pieejami ļoti dažādi dezinfekcijas līdzekļi, dažādos iepakojumos un cenās. Tāpēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa mudina patērētājus vērtēt cenas un apskatīties šos līdzekļus vairākas tirdzniecības cenās.

Savukārt reaģentus, kas ir būtiski Covid-19 analīžu testiem, neiepērk centralizēti. Situācija gan kopumā pašlaik esot stabila, jo ražotāji ir noteikuši skaidras kvotas pa valstīm, un piegādes ir stabilas, pastāstīja NVD vadītājs.

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.

3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4. aprīlī ziņots, ka miris viens no patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19. Otrdien, 7. aprīlī, ziņots, ka miris 75 gadus vecs Covid-19 pacients, kuram bijušas vairākas hroniskas saslimšanas. 

Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, nolemts līdz 14. aprīlim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju. Valdība otrdien, 7. aprīlī, nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt vēl par mēnesi - līdz 12. maijam. 

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti