Valsts darba inspekcija Covid - 19 izraisīto haosu darba tirgū jūt ik dienu. Darba devēji zvana un prasa, kā pareizi, nepārkāpjot likumu, slodzi darbiniekiem samazināt vai viņus atlaist, paši darbinieki interesējas, kurš būtu viņiem finansiāli izdevīgākais darba attiecību pārtraukšanas veids.
"Tāpat ir aktualizējies jautājums par darba samaksas izmaksu. Darba samaksa tiek izmaksāta vai nu daļēji vai vispār netiek izmaksāta. Ja darbinieks ir strādājis, darbiniekam ir tiesības arī saņemt nopelnīto darba samaksu," saka VDI Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa.
Jautā arī par atvaļinājumiem. Inspekcija uzsver – bezalgas atvaļinājumu darba devējs nedrīkst pat piedāvāt. "Iniciatīva var būt tikai un vienīgi no darbinieka puses," norāda Stivriņa.
Ar apmaksāto atvaļinājumu ir citādi, tur jāsabalansē gan darbinieka vēlmes, gan darba devēja iespējas. Tomēr arī apmaksātā atvaļinājumā sūtīt pret darbinieka gribu nedrīkst. "Jābūt elastīgiem, jāmeklē kompromisi pēc iespējas, lai tomēr vienotos," tā Stivriņa.
Par piespiedu atvaļinājumiem ar LTV Ziņu dienestu sazinājās kāda veikalu tīkla "RIMI" darbiniece, stāstot, ka šajā laikā obligātā atvaļinājumā likts doties visiem darbiniekiem virs 60 gadu vecuma. "Rimi" to apstiprina, skaidrojot – tas tādēļ, ka šie darbinieki ir Covid-19 riska grupā.
"Rūpējoties par vecāku gadagājuma darbinieku drošību, ''Rimi'' veikalos tika ieviesti risinājumi, lai samazinātu šo darbinieku saskarsmi ar apmeklētājiem, darbinieki vecumā virs 60 gadiem tiek aicināti doties apmaksātā atvaļinājumā vai strādāt darbinieku telpās, nevis tirdzniecības zālē. Doties atvaļinājumā "Rimi" nevienu nav piespiedis, mēs esam piedāvājuši vecāka gadu gājuma darbiniekiem variantus. Mēs esam uzklausījuši bažas no dažiem šīs vecuma grupas darbiniekiem, kuri tiešām uztraucas par to, vai, paņemot atvaļinājumu šobrīd, vēlāk tas darbs būs, bet tur tiešām viss ir kārtībā," Latvijas Televīzijai pauda "Rimi".
Krīzes laikā padarīt brīvākas rokas tieši darba devējiem iecerēts arī ar likuma spēku. Nākamnedēļ valdībā plānots apstiprināt priekšlikumus, kas paredz, piemēram, iespēju darbiniekam noteikt nepilnu darba laiku, kā arī piešķirt ikgadējo atvaļinājumu, neievērojot Darba likumā noteikto, ka par atvaļinājuma laiku pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes.
"Tā galvenā doma ir, lai uzņēmēji spēj fleksibili sekot līdzi tendencēm, kas notiek tirgos, un citiem apstākļiem, lai viņi būtu motivēti turpināt darbību, nevis iet šajā dīkstāvē un saņemt valsts atbalstu. Mēs nedēļu strādājām pie šī jautājuma, un vairākas darba grupas sasauktas, un tas kompromiss tika panākts," pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV").
Likumprojekts arī paredz, ka, ja darbinieks ar šādiem noteikumiem nav mierā, viņš drīkst darbu uzteikt, nepaziņojot par to mēnesi iepriekš. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem bezdarba līmenis valstī ir pakāpies uz 7,8%, un šobrīd darbu meklē vismaz 71 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus darba devēji reģistrējuši arī 17 tūkstošus vakanču.
"Darba tirgus nav apstājies, un darba tirgū notiek aktivitātes, un aprīlī esam piereģistrējuši vairāk nekā 3000 jaunas darbavietas. Ļoti aktīvi brīvas darbavietas reģistrē lauksaimniecības nozares, tāpat būvniecība, arī mazumtirdzniecība, transporta pakalpojumu sniedzēji," skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
NVA prognozē, ka bezdarba līmenis vēl turpinās kāpt, jo daļā no 32 uzņēmumu pieteiktajām kolektīvajām atlaišanām darba attiecību izbeigšanas termiņš stiepjas līdz vasaras vidum. Tuvākajā laikā plānots atsākt bezdarbnieku apmācību. Tagad – jau attālinātā režīmā.
