Sadaļas Sadaļas

Anda Rožukalne: Covid-19 ziņu auditorija – satrauktie, nogurušie, izvairīgie

Pandēmijai turpinoties, ziņas par Covid-19 satrauc un nomāc. Jaunumi par pandēmiju nogurdina, rada bezspēcības izjūtu, daļa no mums vēlas izvairīties no šīm ziņām. Latvijas iedzīvotāju paradums sekot ziņām ir stabils, ziņas rada drošības izjūtu, palīdz plānot dzīvi, ietekmē vēlmi ievērot noteikumus un ierobežojumus.

Vairāk nekā puse no respondentiem [1] cenšas regulāri sekot svarīgākajām ziņām par Covid-19, gandrīz tikpat daudz atzīst, ka zaudējuši interesi, noguruši no šīm ziņām, 32% – saka, ka aktīvi izvairās no ziņām par Covid-19. Tas ir vairāk nekā Lielbritānijā, kur 22% aktīvi izvairās no ziņām par Covid-19 [2].

Domājot, kas nosaka attieksmi pret ziņām, sadalījām respondentus grupās atkarībā no tā, kā cilvēki vērtē savu risku saslimt. Iznāca piecas grupas:

  • nesatrauktie, kas iespēju saslimt vērtē kā zemu un nereālu – 14%;
  • nedaudz satrauktie, kas domā, ka iespēja saslimt ir zema, bet reāla – 46%,
  • vidēji satrauktie, kuri savu iespēju saslimt vērtē kā vidēji augstu un reālu – 22%,
  • diezgan satrauktie uzskata, ka iespēja inficēties ir augsta un reāla – 9%,
  • ļoti satrauktie, kas savu risku saslimt vērtē kā ļoti augstu un ļoti reālu – 3%.

Attieksme pret ziņām ir tieši saistīta ar riska līmeni: jo augstāks risks, jo vairāk cilvēki seko ziņām, meklē papildu informāciju, ziņas rosina ievērot ierobežojumus, savukārt mazāk satrauktie atzīst, ka biežāk izvairās no ziņām, jūtas noguruši un vienaldzīgi. Satrauktajā un ļoti satrauktajā grupā biežāk ir cilvēki ar sliktu vai ļoti sliktu veselību. Mazāk satrauktie, mazāk ziņās ieinteresētie retāk seko ziņām, iesaistās diskusijās par tām, reti meklē jaunāko informāciju par Covid-19, biežāk izvairās no ziņām un netic, ka tajās stāsta patiesību. Šajā grupā biežāk ir respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem, vīrieši, cilvēki, kam ir pamatizglītība, strādnieki.

Attieksme pret ziņām mainās

Vairāk nekā puse no respondentiem (55%), lai arī jūtas noguruši un satraukti, cenšas sekot informācijai (grafiks nr. 1). Jo augstāks ir satraukuma līmenis, jo augstāka ir gatavība regulāri iegūt informāciju par Covid-19. Vismazāk (21%) tām seko par savu risku saslimt nesatrauktie respondenti.

Grafiks nr. 1. Cenšos regulāri sekot ziņām par Covid-19 (%). N=1005.

Ļoti maza daļa no interneta aptaujas dalībniekiem regulāri iesaistās diskusijās par Covid-19 sociālajos medijos (6%). Augot satraukumam par savu veselības stāvokli, nedaudz palielinās vēlme par to diskutēt sociālās tīklošanās platformās. Katrs piektais no visiem respondentiem aktīvi meklē informāciju par Covid-19; satraukto grupā to dara katrs trešais, starp nesatrauktajiem – tikai katrs desmitais. Līdzīgas ir atbildes uz jautājumu, vai cenšaties informēt draugus, radiniekus, sociālo mediju kontaktus par jaunāko, kas saistīts ar Covid-19. Cilvēki, kas vairāk seko ziņām, interesējas par visu jauno un par to informē citus.

Covid-19 ziņas mūs ietekmē

Ziņām ir būtiska nozīme – 37% respondentu piekrīt, ka sekošana ziņām par Covid-19 ļauj justies drošāk un plānot dzīvi. Tikai katrs sestais no nesatrauktajiem respondentiem uzskata, ka ziņas palīdz justies drošāk, bet ziņu nozīmi drošības izjūtas radīšanā atzīst 47% no vidēji satraukto respondentu grupas.

Vairāk nekā puse (53%) respondentu piekrīt, ka zaudējuši interesi par Covid-19 ziņām, jūtas no tām noguruši (grafiks nr. 2). Nesatraukto grupā to atzīst vairākums (83%), vairāk satraukto respondentu grupās ir daudz mazāks t.s."Covid-19 ziņu nogurums".

Grafiks nr. 2. Esmu zaudējis/-usi interesi, noguris/-usi no COVID-19 ziņām. N=1005.

Intereses zudums veicina aktīvu izvairīšanos no ziņām (grafiks nr. 3). To respondentu vidū, kas vairāk ieinteresēti ziņās un izjūt lielāku satraukumu par risku saslimt, katrs piektais atzīst, ka izvairās no ziņām, mazāk satraukto grupā no ziņām izvairās 76% respondentu.

Grafiks nr. 3. Izvairos no ziņām par COVID-19, reti sekoju. N=1005.

Aptaujas dati rāda, ka vienlaikus var sekot ziņām, justies drošāk un atzīt, ka ziņas rada nedrošības izjūtu. Nedrošību veicina vispārējā neziņa un ziņu pretrunīgais saturs – vidēji katrs piektais respondents piekrīt, ka jūtas nedroši.

Ziņām par Covid-19 ir ietekme uz cilvēku uzvedību, tās 27% respondentu liek pievērst uzmanību pandēmijai, ievērot noteikumus un ierobežojumus.

Satraukums par savu veselību liek vēl vairāk ievērot noteikumus, 34% no vidēji satrauktiem respondentiem un 44% no diezgan satrauktajiem piekrīt, ka ziņas veicina noteikumu ievērošanu, nesatraukto grupā šādu ietekmi atzīst 5%.

Neliela daļa (16%) piekrīt, ka, redzot un dzirdot ziņas par Covid-19, viņus pārņem bezpalīdzības izjūta. Katrs trešais no diezgan satraukto respondentu grupas izjūt bezpalīdzību, tā nav raksturīga nesatrauktajiem –  to atzīst 7%.

39% respondenti šaubās par to, ka ziņās stāsta patiesību.

Par ziņu patiesumu visvairāk (64%) šaubās nesatraukto respondentu grupa.

Līdzīgi ir dati par tiem, kas atzīst, – ziņas par Covid-19 atstāj vienaldzīgus, jo respondentam svarīgu jaunumu tajās ir maz: tam piekrīt 38% no visiem respondentiem, vismazāk satraukto grupā daudz biežāk izvēlas šo atbildi – 69%, diezgan satraukto grupā – 17%.

Katrs trešais (27%) domā, ka sekošana ziņām par globālo vīrusu prasa pārāk daudz laika. Šim faktoram biežāk (45%) piekrīt mazāk satrauktie, kas kopumā retāk seko ziņām, bet ziņas par laika zagli uzskata katrs piektais vidēji satraukto un diezgan satraukto respondentu grupā.

Pašlaik Latvijā strauji pieaug inficēto skaits un aug cilvēku interese par aktualitātēm, pieaug ziņu raidījumu auditorija. Tomēr

ziņu lietojums nav vienāds ar ziņu uztveri. Tā atkarīga no ziņu satura un saslimšanas riska pašvērtējuma,

pašvērtējums – no veselības stāvokļa, izglītības, nedrošības vai drošības izjūtas saistībā ar ienākumiem, veselību, ģimeni.

Covid-19 ziņu saturs ir satraucošs, saprotami, ja tās rada satraukumu, ilgākā laikā – nogurumu, vienaldzību. Būtiska ir ziņu kvalitāte: problēmu skaidrojumi, ja nākas sniegt arī pretrunīgu informāciju, ir labāki par neziņu. Tā palielina nogurumu, bezspēcības izjūtu, liek izvairīties no jaunām ziņām.

Divas trešdaļas respondentu (nedaudz satrauktie un vidēji satrauktie) ir ieinteresēti ziņās, tām seko, informē citus, meklē jaunāko informāciju, iegūstot drošības izjūtu, bet jūtas arī nedroši par savu veselību.

Šajā pētījumā atšķiras divas pēc skaita līdzīgas grupas: īpaši satrauktie (12%) un nemaz nesatrauktie (14%). Pirmajā satraukumu rada problemātisks veselības stāvoklis, tādēļ šīs grupas pārstāvji ļoti uzmanīgi seko ziņām, informē citus, ievēro noteikumus. Nesatrauktie viszemāk vērtē risku saslimt ar Covid-19, daudz mazāk seko ziņām, bet jūtas daudz vairāk noguruši no Covid-19 informācijas un neuzticas ziņu saturam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt