SPECIĀLI no Maltas: Pēc žurnālistes slepkavības plašas diskusijas par politiķu godīgumu

Latvija ir to piecu Austrumeiropas valstu grupā, kur partiju politiku nosaka konkurējošas ekonomisko grupu intereses. Tā secina valsts sagrābšanas pētnieki. Taču nule traģēdija Maltā apstiprina – korupcijas un varas sagrābšanas modeļi atšķiras, bet šī problēma plaši izplatīta Eiropas Savienībā (ES).

Pētnieciskās žurnālistes Dafnes Karuanas-Galicijas nāve sašūpojusi Maltas sabiedrību. Cilvēki dodas protestos pret visatļautību publiskajā pārvaldē. Slepkavība pastrādāta profesionāļa rokām brīdī, kad žurnāliste pametusi mājas un sēdusies auto, pēc tam kad bija pabeigusi kārtējo valdībai neglaimojošo rakstu.

Ielās izgājušie pieprasa jēgpilnas reformas. Pašlaik Maltas premjerministrs Džozefs Muskats no leiboristu partijas kontrolē gan policijas vadību, gan prokuratūru.

Cilvēki netic, ka žurnālistes nogalināšana tiks izmeklēta atbilstoši. 

“Es nevainoju valdību slepkavības izdarīšanā, taču domāju, ka tā radījusi vidi tam, ka kaut kas tāds var notikt,” saka protestētājs Deivids. “Pašlaik nedomāju, ka Malta šajā ziņā ir daudz labāka par tādām vietām kā Turcija, Azerbaidžāna vai pat Ziemeļkoreja.

"Mums pašlaik ir konstitucionāla problēma, jo faktiski jebkurš, kurš ir valdības vadītājs, kontrolē arī policiju un tieslietu sistēmu. Tāpēc man ir sajūta, ka daudzi cilvēki netic tieslietu sistēmai un policijai. Ja premjerministrs grib kaut ko noslēpt – viņš var vienkārši pateikt policijai, lai tā pārtrauc izmeklēšanu,” neapmierināta ir Maltas iedzīvotāja Anna.

Starp neskaitāmiem atmaskojošiem rakstiem Galicija arī atklāja ar Maltu saistīto informāciju no skandalozajiem Panamas dokumentiem. Viņa atklāja kā Panamā ārzonu firmas bija izveidojis premjerministra biroja vadītājs un enerģētikas ministrs.

Turklāt vēlāk Galicija apgalvoja, ka trešā Panamā izveidotā firma pieder premjerministra Džozefa Muskata sievai. Žurnāliste nepārprotami apsūdzēja premjerministru pašu – firmai caur Maltu tikusi pārskaitīta nauda no Azerbaidžānas politiskās elites laikā, kad Azerbaidžānas enerģētikas gigants Maltā cēla gāzes termināli un spēkstaciju. Leiboristu premjera politiskie oponenti – nacionālisti - pieprasīja premjera un ministra atkāpšanos.

“Viņu alga ir 50 000 eiro gadā. Paskaidrojiet man, kā ministrs var ieskaitīt miljonu eiro gadā slepenā bankas kontā, ja viņa alga ir mazāka par 50 000 eiro? Un, neraugoties uz visiem šiem pierādījumiem, ģenerālprokurors novērsās un skatījās uz citu pusi,” kritisks ir Maltas parlaments deputāts no opozīcijā esošās Nacionālistu partijas Džeisons Acopardi.

Premjerministrs uz to reaģēja, dodot oponentiem iespēju un izsludinot ārkārtas vēlēšanas. Taču pats arī tajās gūstot pārliecinošu uzvaru.

Maltas ekonomika pašlaik piedzīvo uzplaukumu, bezdarba faktiski nav. Izrādījās, ka daudziem nepatīk arī pamācošais tonis no Briseles un citām valstīm par Maltas liberālo nodokļu sistēmu un citiem jautājumiem.

“Ir dažādas šķirtnes mūsu sabiedrībā. Atšķirības starp šķirām – cilvēkiem, kas dzīvo zināmu dzīvesstilu, un tiem, kuri to nevar atļauties. Tomēr lielākā daļa no mums redz sevi kā maltiešus - kopienu, kurai ir vienotas intereses. Lielākajai daļai cilvēku nepatīk, ja kāds, piemēram, kritizē mūsu finanšu un nodokļu sistēmu vai pasu pārdošanu par investīcijām. Daudzi jūtas kā mazas valsts pilsoņi, kurus skolas gaiteņos grūsta lielie,” norāda Maltas Universitātes profesors Dominiks Feneks.

Taču pat tos, kuri tagad protestos iziet ielās, valdības pusē esošie vaino nacionālistu atbalstīšanā. Premjers pat uzsver, ka neviena nogalinātās žurnālistes apsūdzība tiesā nav pierādīta. Tomēr vienlaikus viņš sola arī rūpīgi izmeklēt Karuanas-Galicijas slepkavību. Pieaicināts arī Skotlendjards un ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB). Daži izmeklēšanas pavedieni norāda uz mafijas izrēķināšanos – žurnāliste rakstījusi par Lībijas degvielas kontrabandu cauri Maltai uz Sicīliju.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti