Medijpratība un sabiedrība? Izskatās svarīgi, izklausās – (ne)interesanti!

Labi informēti, kritiski domājoši pilsoņi, kuri spēj novērtēt kvalitatīvu mediju saturu, atpazīt dezinformāciju, justies droši digitālajā vidē, uzvesties prātīgi un izmantot vērtīgo, kas atrodams mūsdienu informācijas okeānā. Tas viss pasakāms vienā vārdā – medijpratība. Minētais un vēl garāks saraksts bieži dzirdēts politiķu izteikumos, mediju diskusijās, lasīts politikas dokumentos un akadēmiskos pētījumos. Sabiedrības medijpratības uzlabošana ir viens no Latvijas mediju politikas mērķiem.

Ko Latvijas iedzīvotāji domā par medijpratību? Tas bija galvenais jautājums pētījumā*, kura mērķis analizēt mediju politikas definētos medijpratības pasākumus mijiedarbībā ar sabiedrības medijpratības uztveri.

Šis ir pirmais raksts, kurā īsi apkopoti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes pētnieku veidotā medijpratības uztveres pētījuma dati un secinājumi [1]. Otrajā rakstā – par nepietiekamas medijpratības radītiem draudiem sabiedrībai un risinājumiem šo draudu novēršanai; trešajā – par medijpratības uzlabošanas pasākumiem, kas sasnieguši Latvijas iedzīvotājus.

Interese par medijpratību

Atbildot uz jautājumu “Cik lielā mērā jūs pašu interesē medijpratības jautājumi?”, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji sadalās divās lielās grupās. Lielākajā no tām – 52% ietilpst respondenti, kam medijpratība neinteresē vai drīzāk neinteresē (26% - drīzāk neinteresē, 26% neinteresē). 42% aptaujāto medijpratība interesē (8% - ļoti interesē, 35% - drīzāk interesē).

Cik lielā mērā jūs pašu uztrauc, interesē medijpratības jautājumi?

Izglītība ietekmē interesi par medijpratību: jo tā augstāka, jo augstāka ir interese. Tautībai nav lielas nozīmes atbildēs uz šo jautājumu. Ienākumi, dzīves vieta, amats un pamatnodarbošanās ir būtiski. Augstu un vidēji augstu ienākumu saņēmēji, publiskajā sektorā strādājošie, Rīgas, Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji izrādījuši augstāku interesi par medijpratību. Sievietes ir lielākā mērā ieinteresētas par medijpratības jautājumiem (45% - interesē, 48% - neinteresē), salīdzinot ar vīriešiem (38% - interesē, 57 %  neinteresē). Šajā jautājumā lielāku interesi izrāda visu grupu respondenti no 18 gadiem līdz 54 gadu vecumam, zemāku interesi izrādījuši respondenti no 55 gadiem līdz 75 gadu vecumam.

Salīdzinot datus par aptaujāto interesi un medijpratības zināšanu un prasmju pašvērtējumu, var secināt – jo augstāka interese par medijpratību, jo augstāks vērtējums, raksturojot savas zināšanas un prasmes. Vairāk nekā puse respondentu savas medijpratības zināšanas vērtē kā vājas, trešā daļa uzskata, ka tās ir labas.

Četras medijpratībā (ne)ieinteresēto grupas

Atbildes uz jautājumu par savu zināšanu un prasmju novērtēšanu medijpratības jomā veido divas grupas: 34% no respondentiem vērtē savas zināšanas kā labas (5% - ļoti labas, 29% - drīzāk labas), 57% respondent atzīst, ka viņiem ir vājas zināšanas un prasmes (33% - drīzāk vājas, 23% - ļoti vājas), 10% nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Lūdzu, novērtējiet savas zināšanas un prasmes medijpratības jomā!

Atkarībā no atbildēm, kas raksturo interesi par medijpratību un savu MIL zināšanu un prasmju vērtējumu, pētījumā tika noteiktas četras respondentu grupas:

  1. Zinošie un ieinteresētie (26%) (turpmāk saukta arī par 1. grupu),
  2. Ieinteresētie ar vājām zināšanām (15%) (turpmāk saukta arī par 2. grupu),
  3. Neieinteresētie ar labām zināšanām (7%) (turpmāk saukta arī par 3. grupu),
  4. Neieinteresētie ar vājām zināšanām (39%) (turpmāk saukta arī par 4. grupu).

Lielākā no izdalītajām ir 4. grupa, respondenti, kurus neinteresē medijpratība un kas atzīst, ka viņu zināšanas ir vājas. Tajā vairāk vīriešu (43% - vīrieši, 36% - sievietes) un lielu tās daļu (43%) veido cilvēki vecumā no 55 gadiem līdz 75 gadiem. Šajā grupā, salīdzinot ar citām, ir vairāk respondentu ar pamata izglītību (56%) un vidējo vai vidējo profesionālo izglītību (43%), 25% ir augstākā izglītība, respondentiem ir galvenokārt zemi (53%) vai vidēji zemi (41%) ienākumi. Tajā ietilpst vairāk iedzīvotāju, kas dzīvo ārpus galvaspilsētas – citās pilsētās un lauku teritorijās.

Otrajā lielākajā respondentu grupā (ieinteresētie, ar labām zināšanām - 26%) respondenti līdzīgi sadalās pa dzimumiem, tajā ir vairāk respondentu vecumā no 18 līdz 44 gadu vecumam. Tajā ir vairāk pilsoņu nekā nepilsoņu, kā arī vadītāju, speciālistu, ierēdņu, cilvēku ar vidēji augstiem  un augstiem ienākumiem, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju.

Medijpratības jautājumos ieinteresētie respondenti ar vājām medijpratības zināšanām (2. grupa) biežāk ir sievietes, cilvēki no 45 līdz 75 gadiem, zemnieki un individuālā darba veicēji, respondenti ar vidējiem ienākumiem, kas dzīvo Vidzemē un Kurzemē.

Respondenti, kurus neinteresē medijpratības jautājumi, bet ir labas zināšanas par (3. grupa), biežāk ir jaunieši, strādnieki, mājsaimnieces.

Interesi un zināšanu par medijpratību pašvērtējumu ietekmē mediju lietojums.

Respondenti, kas vairāk izmanto internetu, digitālās ierīces un tīmekļa servisus, augstāk vērtē savas zināšanas medijpratībā, ir vairāk ieinteresēti medijpratības jautājumu risināšanā un savu zināšanu pilnveidošanā.

Iespējams, konkrētas respondentu grupas zemais medijpratības zināšanu pašvērtējums nozīmē, ka medijpratība Latvijā nereti saistīta ar prasmēm izmantot digitālos rīkus un servisus [2], mazāk tieši izglītībā uzsvērta mediju darbības izpratne un prasme vērtēt saturu, kritiskā domāšana.

Nākamajā rakstā respondentu atbildes uz jautājumiem par draudiem sabiedrībai, ko var radīt nepietiekamas medijpratības zināšanas un prasmes.

*Par pētījumu:

Latvijas iedzīvotāju medijpratības uztveres pētījums ir daļa no  ERASMUS+ Strategic Partnership projekta “Media and Information Literacy & Innovative Teaching Methods Laboratory” No. 2017-1-LV01-KA203-035429. Pētījuma dizainu veidoja RSU Komunikācijas fakultātes pētnieki Anda Rožukalne, Ilva Skulte un Alnis Stakle. Pētījuma dati iegūti SKDS veiktā aptaujā 2019. gada maijā, intervējot 1017 Latvijas iedzīvotājus viņu dzīvesvietā.


[1]Rozukalne, A., Skulte, I., & Stakle, A. (2020). Media education in the common interest: Public perceptions of media literacy in Latvia. Central European Journal of Communication, 13(2), Special Issue "Advancing Media Literacy Research in the Baltic Sea Region", 202–229.

[2] Freibergs, V. (2016). Mapping media literacy in Latvia: National summary. In European Audiovisual Observatory. Mapping of media literacy practices and actions in EU-28 (pp. 274–284).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Medijpratība
Ziņas
Jaunākie
Interesanti