Anda Rožukalne: Informācijas traucējumu 50 nokrāsas. III daļa – Lielu un mazu melu straumes struktūra

Aktuālais gadījums ar viltus informāciju par ''Alfas'' vai ''Alffas'' it kā sabrukšanu, citi zemiski informācijas sagrozīšanas piemēri liek uzdot dažādus jautājumus. Viens no tiem – kā pret to cīnīties, kā atšķirt izteiksmes brīvību no muļķīgas kļūdas, ļaunprātības un nelikumībām?

Šis piemērs apliecina, ka informācijas vide ir daudzslāņaina, nav viegli atšķirt legālas un nelegālas informācijas formas, to dažādas kombinācijas. Tas sarežģīti arī tiesībsargājošām institūcijām gan Latvijā, gan citās valstīs.

Tāpēc trešaja ierakstā – plašāk par par dezinformācijas struktūru. To pamatīgi skaidro nesen iznākusī grāmata “Information disorder: Toward an interdisciplinary framework for research and policy making”, kas noderēja arī šīs ierakstu sērijas virsraksta veidošanai.

Turpinot skaidrot terminus, kas saistīti ar publiskās informācijas izpausmēm, būtiski uzsvērt, ka dezinformācijas jēdziens attiecas uz legālu informāciju. Tātad kļūdainu, neprecīzu, ar mērķi maldināt, manipulēt, dezorientēt, bet likumīgu.

Dezinformācija neattiecas uz naida runu, tā nav aicināšana uz vardarbību, tā nav neslavas celšana (apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana plašsaziņas medijos, Krimināllikuma 158.pants), iejaukšanās privātumā vai citu tiesību aizskārums.

Minētās grāmatas autori, analizējot informāciju pēc tās radītā kaitējuma un maldināšanas pakāpes, izdala trīs informācijas slāņus. Pirmais līmenis misinformation skaidrots kā neprecīza informācija, baumas, kas nerada kaitējumu. Parasti tā sastopama kā kļūdaina saikne starp dažādām informācijas daļām, maldinošas informācijas sniegšana. Grāmatas “Information disorder” autori Klēra Veirdla un Hoseins Derakšans kā piemēru šādai maldinošai informācijai min sociālajos medijos izplatītās baumas pēc uzbrukuma Parīzē 2017.gada 20 aprīlī, kad satraukti cilvēki ziņoja par lielu skaitu cietušu policistu. Tā nebija patiesība, bet nenodarīja kaitējumu.

Informācijas traucējumu 50 nokrāsas. Andas Rožukalnes rakstu sērija:

1. daļa - Vieglie ieroči 

2.daļa - Uzbrukt, apklusināt un iznīcināt! 

3.daļa - Lielu un mazu melu straumes struktūra

4.daļa - Emociju demokrātija vai garīgi traucējumi? 

5.daļa - Kā tikt galā dezinformāciju?

Otrais maldinošas informācijas līmenis ir disinformation  jeb dezinformācija. Kā jau iepriekš minēts, tā ir informācija, kas veidota ar mērķi radīt sociālu kaitējumu vai gūt peļņu. Dezinformācija ir nepatiesā kontekstā parādīta, krāpnieciska, manipulējoša, sagudrota informācija.

Analizējot Francijas 2017.gada vēlēšanu informāciju, dezinformācijas pētnieki min šādu piemēru: priekšvēlēšanu maldinošās kampaņas laikā tika radīts izsmalcināts Beļģijas laikraksta "Le Soir" dublikāts, kas bija pilns ar viltus rakstiem, kuros apgalvots, ka Emanuels Makrons saņem finansējumu no Saūda Arābijas.

Trešais līmenis – malinformation jeb ļaunprātīgi izmantota informācija skaidrota kā patiesa informācija, kas tiek izplatīta, lai radītu kaitējumu, bieži vien pārvietojot šo informāciju no privātās sfēras uz sabiedrībai pieejamu. Tātad malinformation ietver privātas vai aizsargātas informācijas noplūdes (leaks), vajāšanu vai uzmākšanos (harassment) un naida runu.

Grāmatas “Information disorder” autoru skatījumā visi trīs informācijas līmeņi savstarpēji daļēji pārklājas – vienkāršas kļūdas var saplūst ar dezinformāciju, tā – ar naida runu, neslavas celšanu un citām nelegālām informācijas formām. Tieši tāpēc ir grūti dažādus izteikumus, kas satur atšķirīgus vārdus un to nozīmes, kā arī daudzveidīgus kontekstus, nošķirt no legāla un nelegāla satura. Šis ir iemesls, kāpēc daudzās valstīs cenšas atrast jaunas formas maldinošas, ļaunprātīgi manipulējošas informācijas ietekmes izplatības ierobežošanai, arī veidojot jaunus normatīvos aktus.

Bet dezinformācijas pētnieku veidotā struktūra ir noderīga, lai priekšvēlēšanu perioda politiskajā komunikācijā ieraudzītu ne vien dažādas aģitācijas formas un to finansētāju caurskatāmību, bet analizētu arī politiskajos vēstījumos ietverto saturu un tā iespējamo kaitējumu.

Ļoti liela loma dezinformācijas izplatīšanā ir slepeni finansētām kampaņām un arī auditorijai. Tā ir piedalījusies gan peļņas kāru “klikšķu biznesmeņu” ambīciju apmierināšanā, gan vēlēšanu demokrātisku norisi deformējošas informācijas izplatīšanā. Nesen publicēts "BuzzFeed" žurnālistu pētījums par manipulējošu kampaņu pirms 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām liek pārrakstīt līdz šim zināmo, ļoti populāro stāstu, ka naudas kāri Maķedonijas pusaudži veidoja viltus vietnes, kurās publicēja nepatiesu informāciju par ASV vēlēšanu kandidātiem, lielākoties par demokrātu pārstāvjiem. Izrādās, aiz šīs informācijas plūsmas stāv arī ASV konservatīvie politiķi, kuru saiknes aizved uz Krievijas interneta “troļļu fabrikām”. Šie atklājumi ļoti nopietni liek pārvērtēt līdz šim zināmo par to, vai un kā cita valsts varēja ietekmēt vēlēšanas Amerikā.

Tomēr situācija uzlabojas, jo cilvēki arvien labāk sāk atpazīt dažādas dezinformācijas formas, kļūst uzmanīgāki. Lai gan mēs joprojām redzam apstulbinošus nekritiskas informācijas lietošanas piemērus, sociālajos medijos sastopami aktīvisti, kas norāda uz maldinošanas informācijas klātbūtni, aicina tai pievērst uzmanību, ziņo par tās klātbūtni. Tas liek arī līdz šim gausajiem sociālo mediju uzņēmumiem pildīt solījumu samazināt krāpnieciska satura īpatsvaru. Tieši tā, kā pēc “Re:Baltica” ziņojuma salīdzinoši ātri izdevās slēgt ''Facebook'' (FB) lapas, kas saistītas ar ''Alffas'' viltus informācijas radītājiem. 

Plašāk par šo sasvstarpēji saistīto FB lapu tīklu, ko veido gan privāti, gan it kā viltus mediju profili, un kas palīdzēja maldinošajai informācijai iegūt plašu auditoriju, lasiet šajā rakstā. Tas parāda faktu pārbaudes jēgu un milzu darbu, kas jāiegulda, lai atšifrētu blēžu radītas informācijas izplatības mehānismus.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 17890
Autoritāristiem-nacistiem-kremliniem ir tendence visu ideoloģizēt, visur meklēt savu ienaidnieku - liberāļus un it visā vainot liberāļus. Tas ir ļoti dumji, vāji, taču vienlaikus arī ļoti smieklīgi :)))
Kremilek Rukis
Tāpat kā iepriekš, rakstīts no izteikti "liberālām" pozīcijām (teiksim, ja paskatāmies uz piemēru izvēli). Tipiski valdošajai žurnālistikai. Vai gan liberālas žurnālistes rakstā par žurnālistikas principiem varēja gaidīt ne-partejisku attieksmi?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti