Anda Rožukalne: Informācijas traucējumu piecdesmit nokrāsas. I daļa –  vieglie ieroči

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Tagad arī Latvijā mierīgi varam teikt, ka vārdu savienojums “viltus ziņa” ir izskrējis cauri pirmajam popularitātes vilnim, apnicis un kļuvis tukšs. Bet joprojām pietiekami noderīgs, lai to izmantotu kā ieroci dažādām, arī apšaubāmām vajadzībām. Vai tiekam galā?

Viens no veidiem, kā atpazīt dažāda veida informāciju, ir atbilstošas valodas izvēle. Ja varētu vienoties, ka “viltus ziņas” nelietojam, kur pagadās. Šis nosaukums raisa vairāk neskaidrību, nekā palīdz saprast informācijas kvalitāti. “Viltus ziņu” piesaukšana ir vienkārša, to var attiecināt uz visu iespējamo. Vai tas palīdz diskusijai? Nekādi nepalīdz!

Šī vārdu savienojuma neskaidra izmantošana bija viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Komisijas (EK) ekspertu grupa* savā ziņojumā ieteica izvairīties no tā, “viltus ziņas” vietā izmantojot vārdu – dezinformācija. Darbojoties tajā, man bija iespēja gan pašai pētīt ar šo problēmu saistītos procesus, gan bija pieejami jauni pētījumi par nepatiesas informācijas formām un ietekmi. Šīs zināšanas izmantošu, vairākos ierakstos analizējot arī Latvijas notikumus un piemērus.

Termins “fake news" jeb “viltus ziņas” ietver dažāda veida informāciju. Tas var būt izmantots, runājot par ikdienišķām žurnālistu neprecizitātēm vai kļūdām, tas apzīmē politiski ietekmētu informāciju, lieti noder, raksturojot klikšķu mednieku veidotus virsrakstus. Konteksta trūkums vai neatbilstoša konteksta piemeklēšana faktiem, vai cēloņu un seku kopsakarību sajaukšana arī var tikt nosaukta par “viltus ziņām”. Bīstamākās to formas ir ārvalstu vai vietējo spēlētāju izplatīta informācija ar mērķi ietekmēt politiskos procesus, nodarbojoties ar ļaunprātīgu maldināšanu, iefiltrējoties aktīvistu grupās un izmantojot automātiskas informācijas izplatīšanas tehnoloģijas. Nereti, jo sevišķi

politisku interešu iekrāsotās diskusijās, ar vārdiem “viltus ziņas” tiek apzīmēta arī informācija, kurai oponents nepiekrīt, kas tam ir neizdevīga, kāds nepatīkams viedoklis vai kritika.

Iepriekš minētās EK darba grupas piedāvātā dezinformācijas definīcija ir šāda: “Dezinformācija ir nepatiesa, neprecīza vai maldinoša informācija, kas izveidota, pasniegta un virzīta ar mērķi tīši izraisīt kaitējumu sabiedrībai vai radīt peļņu”.

Šajā definīcijā ļoti svarīga ir tās otrā daļa un vārds ‘tīši”, jo neprecīza un nepatiesa informācija var rasties dažādi. Otrs svarīgais vārds ir “kaitējums”, jo ne jau viss melīgais vai neprecīzais var tādu izraisīt.

Informācijas traucējumu 50 nokrāsas. Andas Rožukalnes rakstu sērija:

1. daļa - Vieglie ieroči 

2.daļa - Uzbrukt, apklusināt un iznīcināt! 

3.daļa - Lielu un mazu melu straumes struktūra

4.daļa - Emociju demokrātija vai garīgi traucējumi? 

5.daļa - Kā tikt galā dezinformāciju?

Dezinformācijas sasaistīšana ar sabiedrības interešu aizskārumu un nepieciešamību informācijas plūsmā izšķirot gan politiskās intereses, gan alkatīgu ļaužu rosību, ļauj to atšķirt no citām nepatiesas informācijas plūsmām (par tām nākamajā ierakstā par informācijas traucējumu struktūru). Dezinformācija netiek attiecināta uz publiskās satīras formām, humoristisku aktuālo notikumu interpretāciju.

Ne vienmēr kļūdaina vai nepilnīga informācija ir nepatiesa, lielākoties dezinformācijā ir daļa patiesības, kas kombinēta ar maldinošām interpretācijām vai ievietota neatbilstošā kontekstā. Dezinformācija pieejama dažādos žanros, ieskaitot ļoti daudzus vizuālās komunikācijas formātus. Minēto un citu iemeslu dēļ labāk neteikt “viltus ziņas”, jo tās parasti nav ne “viltus”, ne arī “ziņas”.

Tāpēc ir svarīgi precizēt iespējamās nepatiesas informācijas kaitējuma formas. Tie ir draudi demokrātiskam politiskam procesam, jo sevišķi iejaukšanās vēlēšanu norisē. Dezinformācijas radīts kaitējums sabiedrībai attiecas arī uz demokrātisku vērtību apdraudējumu, kas var ietekmēt politiku veselības, finanšu, zinātnes, uzņēmējdarbības un citos sektoros.

Dezinformācijas definēšana ļauj gan velti netērēt spēkus, lai cīnītos, piemēram, pret zilām čurām autiņbiksīšu reklāmās, gan arī vieglāk atšifrēt šī termina izmantotāju mērķus.

Tā vajadzīga arī tāpēc, ka termins ”viltus ziņas” ir kļuvis par populāru ieroci politiķu rokās, nereti tieši tāpēc, lai uzbruktu medijiem un žurnālistiem, saviem konkurentiem. Kopā ar kaklasaites pieskaņošanu pienākumiem to par savas publiskās retorikas ikdienišķu pavadoni ir padarījis ASV prezidents Donalds Tramps (plašāk par uzbrukumu žurnālistiem formām un sekām vienā no nākamajiem ierakstiem: “Dezinformācijas traucējumi - apklusināt un fiziski iznīcināt!"). Savukārt sabiedrībai, kura joprojām informācijas kvalitāti redz kontekstā ar mediju profesionālu darbību, “fake news” nereti palīdz atzīmēt vāju žurnālistiku, bet nelietot skaidrākus kritērijus žurnālistu darba kvalitātes raksturošanai.

Ieteikuma precizēt viltus ziņu terminu ilustrācijai izmantošu aktuālu piemēru. Tas kļuvis par parocīgu lamuvārdu vienā no salīdzinoši jauniem advokāta un politiķa Alda Gobzema ierakstiem "Facebook". Lūk, kāda retorika lietota, reaģējot uz LSM.lv “Melu detektora” rakstu, kurā pārbaudīti Gobzema izteikumi par medikamentu cenām:

Tas ir piemērs, kā apvainojumiem žurnālistei lieti noder “viltus ziņu” klišeja. Šoreiz tā palīdz neievērot, ka politiķis nekorekti izmanto statistiku, arī pats to atzinis.

Nav vērts strīdēties par medikamentu cenām, tās ir augstas, un tā ir ļoti, ļoti nopietna problēma. Konkrētajā rubrikā saskatīju centienus pārbaudīt politiķu un amatpersonu izmantotās informācijas patiesuma pakāpi, nevis noliegt problēmas pastāvēšanu. Rubrikā pētītais palīdz izvērtēt, cik lielā mērā vērts ticēt skaļiem un emocijas raisošiem izteikumiem (par emociju nozīmi turpmākajā šīs sērijas ierakstā – emocionālā demokrātija vai garīgi traucējumi?).

Dezinformācija neattiecas tikai uz profesionālo plašsaziņas mediju vai sociālo mediju saturu. Mediji jau tagad ir pietiekami regulēti un, ja patiesi uzskatāmi par profesionāliem, visai reti nodarbojas ar nepatiesas informācijas izplatīšanu.

Jau tagad un nākotnē dezinformācija arvien lielākā mērā būs sastopama slēgtās savstarpējās saziņas vietnēs (piemēram, "WhatsApp" vai "Messenger" un citās), informācijā, ko izplata un veido automatizēti tīmekļa rīki ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotajā saturā.

Nopietnas grūtības rada manipulācija ar audiovizuālo informāciju, jo mērķtiecīgi pārveidotus attēlus un skaņu ir grūtāk atpazīt. Tas viss par dezinformāciju jāatceras, ne uz mirkli nepiemirstot, ka izteiksmes brīvība ir būtiska, tās vērtību nedrīkst mazināt nekrietna publiskās informācijas izmantošana.

*Autore darbojas EK Augsta līmeņa ekspertu grupā, kas meklē risinājumus viltus ziņu un tīmekļa dezinformācijas ietekmes samazināšanai

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti