"Viņas dzīves pēdējais gads bija šausmīgs, viņai nācās būt tiesā gandrīz katru dienu," vēlāk stāstīja Galīcijas dēls Metjū Karuana Galīcijs (Allaby, 2019). Nopietnākās lietas pret žurnālisti, kas rakstīja par korupciju Maltā, bija ierosinājis Maltas ekonomikas ministrs un viņa palīgs, raksta "Columbia Journalism Review".
Pēc Galīcijas nāves par ierosinātajām lietām atbildību nācās uzņemties žurnālistes ģimenei, visai drīz daļa no lietām tika atsauktas. Tā ir viena no vajāšanas formām, lai tērētu žurnālistu laiku un naudu, komentēja Galīcijas dēls Metjū, kas arī ir žurnālists.
SLAPP pazīst daudzi žurnālisti
Arī citās valstīs ietekmīgi cilvēki izmanto tiesībsargājošās struktūras, lai vērstos pret žurnālistiem vai citiem sabiedriski aktīviem cilvēkiem. Latvijā katrs piektais žurnālists piedzīvojis, ka darba dēļ pret viņu vērstas tiesiskas darbības, liecina "Worlds of Journalism Study" (2021) dati.
SLAPP var atpazīt pēc tā, ka lietas tiek ierosinātas un žurnālisti vai to darba vietas tiek iesaistītas ilgstošās tiesvedībās, kuras parasti beidzas bez rezultāta. SLAPP aktivitātēm ir t.s. atturošais efekts, tās paredzētas, lai ierobežotu kritisku plašsaziņas mediju darbu, vēršoties pret tiem ar prasībām maksāt lielas kompensācijas par publicēto un noplicinot to resursus ar nepieciešamību iesaistīties dārgās tiesas prāvās (Borg, 2021).
Lielās naudas summas, kas tiek pieprasītas no žurnālistiem un viņu darba devējiem, apklusina žurnālistus,
liek klusēt arī par lietām, kas ierosinātas, un ar laiku viņi var zaudēt arī savu darba devēju atbalstu, jo cīņa tiesās prasa pārāk lielus resursus.
Kā izskaidrot sabiedrisko mediju lomu mūsdienās? Kāpēc žurnālistu darbs ir īpašs? Vai ikdienas saturs un pastāvīgs kontakts ar auditoriju var pastāstīt visu?
Pirmajā Latvijas sabiedrisko mediju ombuda konferencē “Ieklausīties, ieraudzīt, izprast: sabiedriskie mediji un sabiedrība”, tika apkopoti dati un veikti jauni pētījumi, lai skaidrotu žurnālistikas un sabiedrisko mediju darba problēmas pasaulē un Latvijā. Šajā rakstu sērijā, iepazīstinām ar galvenajiem rezultātiem, aicinot domāt par aktuāliem sabiedrisko mediju un sabiedrības mijiedarbības jautājumiem.
Dafnes Galīcijas dēls Metjū atceras, ka viņa māte gadiem bija iesaistīta dažādu pret viņu izvirzītu prasību izskatīšanā. "Es agrāk domāju, ka tas ir viens no vajāšanas veidiem, ar kuriem jātiek galā žurnālistam, tagad es saprotu, ka nevienam žurnālistam nekas tāds nebūtu jāpiedzīvo," viņš sacījis medijam "Malta Independent".
1996. gadā terminu SLAPP savā grāmatā "SLAPPs: Getting Sued for Speaking Out" ieviesa amerikāņu profesori Džordžs Prings un Penelope Kanana. Viņi to attiecināja uz tiesas prāvām, ko pret indivīdiem vai nevalstiskām organizācijām ierosinājušas ietekmīgas personas (uzņēmumi, valsts amatpersonas), kas paudušas kritisku nostāju kādā sabiedrībai nozīmīgā jautājumā (Verza, n.d.).
Kā raksta Sofija Verza no Perudžas Universitātes Itālijā, ASV tiesību speciālistu skatījumā SLAPP atšķiras no "parasta" uzbrukuma izteiksmes vai mediju brīvībai: SLAPP mērķis ir pilnībā apklusināt, iebiedējot kritisku izteikumu autorus un iztērējot viņu resursus. SLAPP var atpazīt pēc tā, ka pastāv liela atšķirība starp prasītāja un atbildētāja varu un pieejamajiem līdzekļiem.
SLAPP procesos nereti tiek prasītas pārmērīgas kompensācijas zaudējumu atlīdzināšanai, cenšoties nomelnot un pastāvīgi vajāt mediju pārstāvjus vai sabiedriskus aktīvistus. SLAPP gadījumu noteikšanai būtisks ir arī katras valsts tiesiskās vides konteksts, konkrēti tiesību akti (piemēram, par neslavas celšanu), juridisko pakalpojumu izmaksas, iespējas pieprasīt lielas kompensācijas. Kā raksta Sofija Verza, ASV tiesību aktu analīze pēc šiem kritērijiem vārda brīvības grupas "Index on Censorship" pārstāvjiem likusi secināt, ka šajā valstī civillietu tiesvedība apdraud preses brīvību.
Top anti-SLAPP direktīva
Eiropas Komisija ir uzsākusi direktīvas priekšlikuma sagatavošanas procedūru pret ļaunprātīgu tiesvedību (SLAPP), kas vērsta pret žurnālistiem un tiesību aizstāvjiem (EU action against abusive litigation (SLAPP) targeting journalists and rights defenders). Šīs iniciatīvas mērķis ir aizsargāt žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus stratēģiskās tiesas prāvās pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). Tās ir tiesas prāvas, kas ierosinātas, lai neļautu žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem informēt sabiedrību un sniegt sabiedrības interesēm nozīmīgu informāciju (EC, n.d.).
Šā gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) skaidroja, ko nozīmē minētās direktīvas gatavošana (EC, 27 April 2022). Tā attiecas uz pārrobežu SLAPP civillietām.
Direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesnešiem ātri noraidīt acīmredzami nepamatotas tiesas prāvas pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem.
Izstrādātā iniciatīva arī nosaka vairākus procesuālos aizsardzības un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, zaudējumu kompensāciju un preventīvus sodus par ļaunprātīgu tiesas prāvu sākšanu. EK pieņēma papildu ieteikumu, lai mudinātu dalībvalstis saskaņot savus normatīvos aktus ar ierosinātajiem Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem par SLAPP un attiecināt jaunos nosacījumus ne tikai uz civillietām, bet uz visiem tiesas procesiem.
EK ieteikumos minēts, ka dalībvalstis tiek aicinātas veikt virkni citu pasākumu, piemēram, apmācības un izpratnes vairošanu, lai cīnītos pret SLAPP, veidot sabiedrības informēšanas kampaņas, lai paši žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji varētu atpazīt SLAPP lietas, sniegt atbalstu, lai būtu pieejama palīdzība SLAPP lietās.
Šā gada sākumā EK izstrādātais ierosinājums ietver procesuālo garantiju nodrošināšanu acīmredzami nepamatota tiesas procesa priekšlaicīgai izbeigšanai. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina, lai to noteikumi, kas attiecas uz neslavas celšanu, kas ir viens no visizplatītākajiem SLAPP uzsākšanas iemesliem, nepamatoti neietekmē vārda brīvību, atvērtas, brīvas un plurālistiskas plašsaziņas mediju vides pastāvēšanu un sabiedrības līdzdalību.
Latvijā nav pieejama informācija, vai ierosinātās lietas pret medijiem ir analizētas atbilstoši SLAPP kritērijiem. Atceroties nesenus, publiski zināmus gadījumus, acīmredzami nepamatota varētu būt seksuālos noziegumos apsūdzētā imunologa Jevgeņija Ņikiforenko vēršanās policijā pret toreizējo LTV raidījuma "De facto" žurnālisti Olgu Dragiļevu, apsūdzot viņu par psiholoģisku un fizisku vardarbību. Pēc pusgadu ilgas izmeklēšanas administratīvā lieta tika izbeigta.
No 2023. gada ES dalībvalstīm paredzēts katru gadu sniegt datus par acīmredzami nepamatotiem vai ļaunprātīgiem tiesas procesiem pret sabiedrības līdzdalību.
Atsauces:
