Anda Rožukalne: LTV saturā par valdības tapšanu visbiežāk intervēti JV, AS un NA pārstāvji

Apkopotie dati par partiju un to pārstāvju reprezentāciju Latvijas Televīzijas (LTV) saturā rāda, ka LTV raidījumos par valdības veidošanu nav radītas nepamatotas priekšrocības kādam politiskajam spēkam. Valdības veidošanas process atspoguļots atbilstoši ziņu vērtībām un izvēlētajiem žanriem, secīgi fiksējot galvenos notikumus, personības, problēmas un dodot iespēju auditorijai saprast, bet iesaistītajiem politiķiem skaidrot savu pozīciju dažādos valdības veidošanas posmos.

Sociālās tīklošanās vietnēs "Twitter" un "Facebook" jau uzreiz pēc vēlēšanām parādījās to lietotāju ieraksti, kuros tika apgalvots, ka dažādos LTV raidījumos neadekvāti bieži parādās partijas "Progresīvie" pārstāvis Kaspars Briškens. Līdzās ironiskiem izteicieniem par "Progresīvajiem" un LTV redakcionālajām izvēlēm, kurus izplatīja dažādu, arī anonīmu kontu pārstāvji, atrodami atpazīstamu personību ieraksti, kas brīnās vai nosoda LTV raidījumu veidotāju informācijas avotu izvēli. 2022. gada oktobrī pat radīts atsevišķs tvitera konts "Vai Kaspars šodien ir TV?".

 

 

Sociālās tīklošanās vietņu lietotāju izteikumu saturs satur nopietnus pārmetumus. Tie varētu nozīmēt, ka LTV darbinieku simpātijas vai antipātijas pret kādu no politiskajiem spēkiem var ietekmēt sabiedriskās televīzijas saturu, padarot to neobjektīvu un aizspriedumainu, tātad nesaistītu ar žurnālistu pienākumu sniegt informāciju un skaidrot sabiedrībai nozīmīgus notikumus. Tālāk tas ir pārbaudīts, analizējot partiju reprezentācijas datus LTV raidījumos par valdības veidošanu vienu mēnesi pēc vēlēšanām.

Ne tikai "galvu skaitīšana". Kā un kas tika pētīts?

Lai novērtētu politisko partiju un politiķu iespējas piedalīties diskusijā par valdības veidošanu dažādos LTV formātos, izmantojot kvantitatīvo kontentanalīzi, izpētīts sešu LTV ziņu, interviju un diskusiju raidījumu saturs vienu mēnesi pēc vēlēšanām (no 3. oktobra līdz 3. novembrim). Raidījumos vērtēts tikai tas saturs, kas attiecas uz valdības veidošanu. Atsevišķos gadījumos iekļauti dati no formātiem, kuros apspriesti arī citi jautājumi, bet valdības veidošana ir nozīmīga tēma vai apspriests kāds šī procesa konflikts. Fiksēta arī dažādu ekspertu un Valsts prezidenta līdzdalība raidījumos, intervijas ar iedzīvotājiem par valdības veidošanas procesu, bet šie dati nav parādīti grafikos.

Kopā izpētīti 57 raidījumi: 18 ziņu raidījumi "Panorāma",  18 "Rīta Panorāma" intervijas ar politiķiem, deviņi LTV ''Dienas ziņu'' raidījumi,  septiņi raidījumi "Šodienas jautājums", trīs diskusijas "Kas notiek Latvijā?", divi raidījumi "Viens pret vienu". Datos fiksēti tikai intervētie politiķi, lai gan vizuālajā vēstījumā, īpaši ziņu raidījumos, regulāri tika parādīti vairāki no valdības veidošanā iesaistīto politisko spēku pārstāvjiem. Piemēram, "Panorāmas" ziņu sižetos bieži intervēts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība (NA)), bet viņam līdzās attēlā nereti atrodas Ināra Mūrniece (NA).

Tā kā saturu un informācijas avotu izvēli ietekmē reālā laika notikumi, ziņām vai citam formātam izvēlētā tēma, raidījuma žanrs, līdzās partiju pārstāvju klātbūtnes fiksācijai tika pievienotas arī citas kategorijas. Ar to palīdzību iespējams izsekot valdības veidošanas procesam, iesaistīto partiju pārstāvju reprezentācijai, analizēt politiķu iespējas iepazīstināt ar savu skatījumu un auditorijai saprast politisko spēku pārstāvju rīcību.

Politiķu kā informācijas avotu izvēli nosaka arī to pieejamība dalībai raidījumos, partiju pieņemtie lēmumi par politiķiem, kas publiski pārstāvēs politisko spēku valdības veidošanas laikā. Liela nozīme žurnālistu izvēlē ir notikumiem, kas saistīti ar valdības veidošanu, izvēlēto politiķu saiknei ar aktuālajiem valdības veidošanas procesiem, aktualitātei un citiem kritērijiem.

Lai pārbaudītu un salīdzinātu datus, izlases veidā tika analizēts arī  portāla LSM (Latvijas sabiedriskie mediji) saturs, Latvijas Radio (LR) ziņu raidījuma "Labrīt" un diskusiju raidījuma "Krustpunktā" saturs. Taču tas nav salīdzināms ar LTV saturu. Turklāt daudzi LSM materiāli veidoti, papildinot dienas laikā iegūto informāciju, kas izskanējusi LTV vai LR raidījumos, piemēram, no viena LTV raidījuma veidojot vairākas ziņas un piedāvājot analītiskus aprakstus, kuru informācijas pamatu veido vairāki raidījumi.

Kopējos datos visbiežāk – premjers Krišjānis Kariņš un "Jaunā vienotība"

Apkopojot datus par visiem pētītajiem LTV raidījumiem, redzams, ka trīs valdību veidojošo partiju pārstāvji LTV raidījumos parādīti visbiežāk (1. grafika): "Jaunās vienotības" (JV) politiķi  – 35 reizes, "Apvienotā saraksta" (AS) pārstāvji – 24 reizes, "Nacionālās apvienības" (NA) politiķi 21 reizi. ''Progresīvo'' (P) pārstāvji redzami 14 raidījumos, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) – piecos, "Stabilitātei!" (S) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vadītāji vienu reizi, jo kopā ar citu 14. Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvjiem uzaicināti uz "Kas notiek Latvijā?" (KNL) diskusiju 2. novembrī.

1. grafika. Partiju pārstāvju reprezentācija LTV raidījumos:

 Vizuāli šos datus var novērtēt "vārdu mākonī"[1] .

Izvērtējot konkrētu politiķu klātbūtni, var novērot, ka atšķiras katras partijas pārstāvju skaits LTV raidījumos (2. grafika). JV kopā pārstāvējuši pieci politiķi, taču lielākajā daļā gadījumu partijas pozīciju paudis premjers Krišjānis Kariņš (23 reizes). Arī AS pārstāv pieci politiķi, bet visbiežāk Eduards Smiltēns (12 reizes) un Uldis Pīlēns (5 reizes), no NA sešiem politiķiem LTV visbiežāk intervēts Raivis Dzintars (11 reizes). ''Progresīvos'' LTV raidījumos pārstāv gandrīz tikai Kaspars Briškens (13 reizes), viņa partijas biedrs Andris Sprūds pētījuma periodā piedalījies tikai vienā LTV raidījumā. No ZZS šajā periodā dažas reizes parādījušies četri politiķi. ''Stabilitātei!'' un LPV pārstāv tikai partiju vadītāji Rosļikovs un Šlesers (KNL diskusijā).

2. grafika. Individuālu politiķu dalība dažādu formātu LTV raidījumos (3.10 – 3.11):

"Vārdu mākonī" politiķu parādīšanās īpatsvars LTV saturā ir labi novērtējams. 

Dažādi formāti, dažādi politiķi

Politiķa iespējas izklāstīt savu skatījumu atšķiras atkarībā no televīzijas formāta. Interviju vai diskusiju raidījumā ir lielākas iespējas izskaidrot savu skatījumu un reaģēt uz citu politiķu teikto, analizēt procesus, piedāvāt  idejas vai argumentus, kas vēlāk tiks apspriesti citos formātos. Ziņās politiķi īsi skaidroja dienas laikā padarīto, atsevišķos gadījumos reaģējot uz citu valdības veidotāju izteikumiem vai Valsts prezidenta Egila Levita vērtējumiem par valdības veidošanas gaitu. Levits šajā laikā LTV intervēts 12 reizes: piecas reizes "Panorāmā" un "Dienas ziņās", vienu reizi – "Šodienas jautājumā" un "Rīta Panorāmā".

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) un "Šodienas jautājums" (''ŠJ'') šajos datos kategorizēti kā diskusiju formāti, jo sarunas par valdību arī "ŠJ" studijā notika ar vairāku, parasti trīs dažādu politisko partiju pārstāvju līdzdalību. Vairākas reizes valdības tapšanas procesu raidījumā "ŠJ" analizēja eksperti.

Savukārt interviju raidījumu kategorijā ietilpst "Viens pret vienu" un "Rīta Panorāmas" faktu un viedokļu intervijas.

LTV ziņās – visi koalīcijas sarunu dalībnieki

Tā kā LTV "Dienas ziņas" un "Panorāma" gandrīz katru darba dienu sekoja valdības veidošanas procesam un informēja par jaunumiem abos raidījumos, tas noteica izteiktu premjera K. Kariņa viedokļu klātbūtni (3. grafika). Tā kā K. Kariņš bija izvēlēts valdības sarunu vadīšanai, tad viņš ziņās tika uzklausīts gandrīz katru dienu (25 reizes: 18 reizes "Panorāmā" un 7 reizes "Dienas ziņās"), nereti parādoties LTV ziņu raidījumos divas reizes dienā. Piemēram, "Dienas ziņās" tika īsi pieteikta tikšanās pie prezidenta vai sarunas ar kādu partneri no topošās koalīcijas, pievienojot īsu Kariņa citātu, bet "Panorāmā" notikums tika izklāstīts, izmantojot vairāku politiķu viedokļus, ekspertus. Tas nozīmē, ka viena un tā pati ziņa dažādos formātos (video lasījums, video citāts, sižets) tika parādīta divos ziņu raidījumos. Apkopotajos datos redzams, ka LTV ziņās bieži intervēti arī AS (14 reizes) un NA (11 reizes) politiķi, kuri konkrētā dienā piedalījušies kādā ar valdības tapšanu saistītā sanāksmē. ''Progresīvo'' pārstāvji LTV ziņās intervēti 8 reizes.

Visu LTV valdības veidošanas procesa atspoguļojumam izvēlēto politiķu viedokļu iekļaušanas pamatojumu labi parāda laika līnija un ar valdības tapšanu saistītie notikumi, lēmumi.

Valdības veidošanas procesu, atbilstoši ziņu tematiem un reālo notikumu pavērsieniem, var iedalīt trīs posmos. Pirmajā, sākot no 3. oktobra, Krišjānis Kariņš tika aicināts uzsākt iespējamās koalīcijas veidošanas sarunas, un ziņās kā līdzvērtīgi potenciālie partneri tiek uzklausīti četru (JV, AS, NA, P) partiju pārstāvji. Jau 6. oktobrī parādās informācija, ka AS aizstāv trīs partiju koalīcijas veidošanu. Nosacīti sākas otrais posms, kura laikā, spriežot pēc LTV ziņu satura, lielākoties intervēti JV, NA, AS pārstāvji, kas pamato savu skatījumu, savukārt ''Progresīvie'' reaģē uz citu politisko spēku izteikumiem par viņu iespējamo dalību koalīcijā. Šajā periodā parādās vērtējumi par to, vai koalīcijas veidošanas procesā iestājies strupceļš, kādos jautājumos JV un AS iespējams rast vienotu pozīciju, izteiktas prognozes par topošās valdības struktūru un stabilitāti. Šajā posmā trīs reizes "Panorāmā" intervēts Valsts prezidents Egils Levits, kas regulāri tiekas ar K. Kariņu, ziņās gandrīz katru otro dienu intervēts E. Smiltēns (AS) un Raivis Dzintars (NA). Otrais posms noslēdzas 24. oktobrī ar ziņu, ka ''Progresīvie'' noraida JV piedāvāto nākamās valdības modeli "trīs plus viens". Pēc tam, nosacīti trešajā posmā, ziņās par valdības veidošanu parādās tikai JV, AS un NA pārstāvji.

Politiķi LTV intervijās un diskusijās 

Dati liecina, ka interviju un diskusiju raidījumos valdību veidojošo partiju pārstāvji piedalījās līdzīgā skaitā (3. grafika). Bet ZZS, S un LPV pārstāvjiem bija tikai dažas iespējas paust savu skatījumu, jo viņi nebija iesaistīti aktuālajā valdības veidošanas darbā. Tas nenozīmē, ka pārējo 14. Seimā ievēlēto partiju pārstāvji nepiedalījās citos LTV raidījumos.

Tomēr katram formātam ir atšķirīgi uzdevumi. Izvēlētajā pētījuma periodā uz sarunu raidījuma "Viens pret vienu" studijā tā veidotāji aicinājuši Kasparu Briškenu (P) un Uldi Pīlēnu (AS). Abu raidījumu saturs liecina, ka intervijas mērķis ir iepazīstināt ar salīdzinoši jaunu politisko spēku pārstāvjiem, saprast to pozīciju dažādos jautājumos, jo abu pārstāvētās partijas iekļuvušas 14. Saeimā un iesaistītas valdības veidošanas sarunās.

 "Rīta Panorāma" interviju mērķis parasti ir nepieciešamība skaidrot aktualitātes vai reaģēt uz aktuālajiem procesiem,  nereti "ŠJ" intervijas par sabiedriski politiskām tēmām veltītas konkrētiem problēmjautājumiem, kas iepriekš izskanējuši ziņās.

Kariņš mēneša laikā pēc vēlēšanām ne reizi nav aicināts uz sarunu "ŠJ", bet tajā trīs reizes bijusi iespēja piedalīties Naurim Puntulim (NA), divas reizes raidījumā viesojusies Evika Siliņa (JV) un Eduards Smiltēns (AS). Savukārt "Rīta Panorāmā" Kariņš aicināts trīs reizes (5. un 19. oktobrī, 2. novembrī), divas reizes šajā raidījumā intervēts K. Briškens (P) un R. Dzintars (NA), četras reizes – ZZS pārstāvji.

3. grafika. 14.Saeimas politiķi dažādos LTV raidījumos: 

Piemēram, LR programmas "Labrīt" intervijās, kas pēc mērķa un satura ir līdzīgas "Rīta Panorāmas" intervijām, atšķiras uzaicināto politiķu  skaits un izvēle. Mēneša laikā šajā raidījumā intervēti trīs JV pārstāvji (A. Ašeradens, I. Dālderis un K. Kariņš), divi AS pārstāvji (U. Pīlēns un E. Smiltēns),  divi ''Progresīvo'' pārstāvji (A. Sprūds un M. Kossovičs), pa vienam no ZZS (V. Valainis) un NA (R. Dzintars). LR raidījumā "Krustpunktā" viesojušies tikai daži politiķi (piemēram, 19. oktobra diskusijā par to, kas sagaida iepriekšējās valdības iesāktās reformas), jo tā producenti apspriešanai studijā izvēlējušies nozīmīgus problēmjautājumus, kuru izvērtēšanā iesaistīti dažādi speciālisti un amatpersonas.

Pēcvēlēšanu periodā ir būtiski sekot politiskā procesa notikumiem un analizēt to dalībnieku rīcību, nevis censties visām partijām piedāvāt iespējas informēt vēlētājus par savām politiskajām idejām. Politiskās komunikācijas loģika, iespējams, nosaka, ka katra dalība LTV raidījumos ir nozīmīga no politiķa vai tā partijas atpazīstamības un relatīvās ietekmes viedokļa. Tomēr pēcvēlēšanu periodā žurnālistiem nav pamata ievērot kādas partiju pārstāvju "kvotas", jo avotu izvēli nosaka citi kritēriji.  Žurnālistikas profesionālā loģika pieprasa sekot aktuāliem un nozīmīgiem notikumiem, šajā gadījumā – auditorijas interesēs uzraudzīt koalīcijas veidošanas procesu un tā dalībniekus, analizēt pretrunas, skaidrot idejas, rīcību un tās pamatojumu. 


[1] "Vārdu mākoņi" veidoti, izmantojot worditout.com

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti