Šis ir trešais raksts, kurā īsi apkopoti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes pētnieku veidotā medijpratības uztveres pētījuma dati un secinājumi [1]. Pirmajā piedāvāti dati, kas raksturo iedzīvotāju interesi par medijpratību; otrajā – respondentu uzskati par nepietiekamas medijpratības radītajiem draudiem.

Medijpratība ir viens no pieciem 2016. gadā pieņemtās Latvijas Mediju politikas [2] pamatprincipiem. Politikas dokumentos plānots, ka līdz 2020. gadam par 15% pieaugs bērnu un jauniešu, par 7% - pieaugušo medijpratības līmenis.

Skaidrojot, vai respondenti pamanījuši Latvijas mediju politikas plānā dažādām auditorijām paredzētos medijpratības pasākumus, konstatēts, ka 41% respondentu nav tos ievērojuši. 20% respondentu atzīmē, ka pieaug cilvēku interese par to, kā darbojas masu mediji, palielinās mediju informācija, kurā skaidrotas maldinošas informācijas izpausmes. 13% respondentu ievērojuši, ka eksperti skaidrojums palīdz orientēties informācijas un tehnoloģiju lietošanā, 10% - pamanījuši bibliotekāru un skolotāju izglītošanu, 8% - medijpratības pasākumus bibliotēkās.

Visvairāk pasākumu pamanījuši medijpratībā ieinteresētie un zinošie respondenti, kuri izceļ medijpratībai veltīto mediju materiālu un kvalitatīvas informācijas pieaugumu medijos.

Vairāk nekā puse respondentu, kam neinteresē medijpratība, nav pamanījuši nevienu medijpratību veicinošu pasākumu.

Jautājot, kam būtu jāuzņemas atbildība par medijpratības apgūšanu, visu grupu respondenti ir vienisprātis par četrām atbildēm: atbildīgs ir indivīds, izglītības iestādes, mediji un valdība.

Atbildes, kurās uzsvērta izglītības iestāžu loma medijpratības uzlabošanā, sakrīt ar respondentu domām par to, kādas sabiedrības grupas būtu jāizglīto par medijpratību. Skolotāji, skolēni un studenti minēti visbiežāk. Trešā daļa aptaujāto uzsver nepieciešamību izglītot žurnālistus. Katrs ceturtais respondents uzskata, ka senioriem vajadzīga medijpratības izglītība. Par to iestājas dažāda vecuma pētījuma dalībnieki.

Visu grupu respondenti apzinās katra indivīda atbildību par savu medijpratību. Šo atziņa sakrīt ar pētnieces Sonjas Livingstones secinājumu, ka mūsdienu mediju politika smagumu par problēmām, kas saistītas ar medijpratību, lielākoties uzlikusi uz indivīda pleciem [3], neievērojot, ka medijpratību nav iespējams uzlabot īsā laikā, mediju izglītība ir dārga un nekad nesasniegs visu sabiedrību [4] (Livingstone, 2018). Pētījuma dalībnieku uzmanības centrā ir bērnu un jauniešu drošība, nepietiekamas medijpratības risku pārvarēšana respondentu skatījumā saistīta ar pamatizglītības un vidējās izglītības saturu, kur, pēc aptaujāto domām, obligāti jāiekļauj medijpratības zināšanas un prasmes. Vienlaikus  respondenti atzīmē nepieciešamību medijpratības pasākumus adresēt visai sabiedrībai, iekļaujot mūžizglītībā arī seniorus. Tas daļēji nesakrīt ar mediju politikā plānoto, kur lielākā daļa pasākumu adresēti jaunākās sabiedrības daļas un cilvēku, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, zināšanu uzlabošanai.

Latvijas mediju politikas aktivitāšu plānā iekļautie medijpratības pasākumi sasnieguši pusi no sabiedrības, jo 41% pasākumus nav pamanījuši, 10% nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Iedzīvotāji pamanījuši medijos stāstīto par medijpratību. Tas nozīmē, ka  Latvijas Mediju atbalsta fonda finansētie projekti, iespējams, veicinājuši iedzīvotāju iespējas vairāk uzzināt par dezinformāciju, globālo platformu un mediju darbu, citiem medijpratības jautājumiem.

Interneta un digitālo mediju pārzināšana palielina interesi par medijpratību, interese un pārliecība par savām zināšanām liek respondentiem pastāvīgi uzlabot esošās zināšanas.

Digitālo mediju lietojums lielā mērā ietekmē interesi, zināšanas par medijpratību, nepietiekamu medijpratības zināšanu radītu draudu uztveri, proti, interneta lietotājiem ir labākas zināšanas un izpratne. Dati rāda, cik svarīgas medijpratības daudzveidības izpratnei ir prasmes lietot tīmekļa piedāvātās iespējas – tās palielina interesi un vēlmi uzlabot savu medijpratību. Tas nozīmē, ka atsevišķi mediju politikas pasākumi jāparedz iedzīvotāju grupām, kam nav resursu vai citu iespēju izmanto mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas un pakalpojumus.

*Par pētījumu: Latvijas iedzīvotāju medijpratības uztveres pētījums ir daļa no  ERASMUS+ Strategic Partnership projekta “Media and Information Literacy & Innovative Teaching Methods Laboratory” No. 2017-1-LV01-KA203-035429. Pētījuma dizainu veidoja RSU Komunikācijas fakultātes pētnieki Anda Rožukalne, Ilva Skulte un Alnis Stakle. Pētījuma dati iegūti SKDS veiktā aptaujā 2019. gada maijā, intervējot 1017 Latvijas iedzīvotājus viņu dzīvesvietā.